"Satikšanās brīdis starp galeristiem, kolekcionāriem, muzeja cilvēkiem, kuratoriem, mākslas zinātniekiem, citiem māksliniekiem un plašāku auditoriju," – kā svarīgāko savā pieredzē Ņujorkas mākslas mesē "NADA" izceļ mākslinieks Indriķis Ģelzis.
Autora ziņas
Martā Rīgā atvērta jauna laikmetīgās mākslas galerija "Asni", kurā šobrīd norisinās jau otrā izstāde – lietuviešu mākslinieces Aurēlijas Bulaukaites personālizstāde "mazās Lielās burvestības". Plānots, ka galerijas fokusā arī nākotnē būs tieši jaunie Baltijas mākslinieki, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāstīja tās dibinātājas – mākslas konsultante, kuratore Elīna Drāke un neatkarīgā kuratore, mākslas publiciste Auguste Petre.
Pārvērtēt un apvērst varas pozīcijas cilvēka un dabas nošķīrumā aicina "Punctum festivāls", kas šogad norisināsies no 14. līdz 25. maijam un pievērsīsies cilvēka un dabas mijiedarbībai. Lasījumos un performancēs ekoloģijas tēmas risinās pašmāju un ārvalstu literāti, aicinot pārvērtēt un apvērst varas pozīcijas cilvēka un dabas nošķīrumā.
Šī gada 7. maijā izcilajam latviešu fotomāksliniekam Jānim Gleizdam apritētu 100. Atzīmējot mākslinieka apaļo jubileju, Latgales vēstniecībā "Gors" Rēzeknē skatāma viņa fotogrāfiju lielformāta reprodukciju izstāde "Gaismā. punkts", kas atklāj vienu no spilgtākajiem Jāņa Gleizda atstātajiem mantojumiem – aktus. Tieši īpašā tehnikā veidotie melnbaltie akti ir vieni no tiem Jāņa Gleizda darbiem, ar ko viņš guvis iespaidīgu starptautisku atzinību un neskaitāmas medaļas dažādos konkursos ārpus Latvijas. Godinot fotomākslinieka devumu, latviešu fotomākslā iedibināta jauna tradīcija – Jāņa Gleizda balva fotogrāfijā, kas jau pirmajā gadā pulcējusi iespaidīgu dalībnieku skaitu. Arī šī konkursa finālistu darbi šobrīd skatāmi izstādē "Gors" telpās, un 10. maijā tiks godināts galvenās balvas saņēmējs.
Pirmoreiz Rīgā 9. maijā uzstāsies amerikāņu laikmetīgās mūzikas leģenda Meredita Monka (Meredith Monk). Jau gandrīz sešdesmit gadu viņa paplašina izpratni par cilvēka balss iespējām un ar savām nepieradinātajām performancēm iedvesmojusi vairākas mākslinieku paaudzes no Bjorkas un Keitas Bušas līdz Misijai Macoli. Mereditai Monkai balss ir instruments, valoda un dvēseles ziņnesis.
Sakausējot labāko no pasaules kora skolu tradīcijām un Latvijas kultūrizglītības, pirms apaļiem trīsdesmit gadiem tika dibināta Rīgas Doma kora skola. Ar Rīgas doma zēnu kori kā pamatu tā savulaik atdalījās no Emīla Dārziņa mūzikas skolas un šais gados izaudzinājusi daudzus desmitus diriģentu, dziedātāju un citu jomu profesionāļu, laika gaitā paplašinot izglītību arī mūziklu un džeza mūzikas virzienā. 30. aprīlī skola svinēs apaļo dzimšanas dienu ar koncertu Dailes teātrī.
Jau trešo gadu kādam topošajam māksliniekam tiek pasniegta Aijas Jurjānes stipendija, kuru savas mammas, gleznotājas un pedagoģes piemiņai izveidojuši Kristīne, Ieva un Pāvils Jurjāni. Šogad stipendiju ieguvusi Jaņa Rozentāla mākslas skolas studente Alise Gaile. Bet, stipendijas devējiem par prieku labu pretendentu šoreiz bijis tik daudz, ka piešķirtas arī piecas veicināšanas balvas.
Rīgas Fotogrāfijas biennāle šogad pievēršas mūsdienu identitātes jautājumiem – tam, kā tehnoloģijas ietekmē gan fotogrāfiju kā mediju, gan cilvēkus pašus. Piemēram, izstāde "Cilvēks-dators" runā par cilvēka trauslo dabu un to, kā cilvēka identitāte, jūtas un sapņi šobrīd ir savienojami ar tehnoloģijām, kas ir aukstas un nehumānas, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāstīja biennāles kuratore, māksliniece Inga Brūvere.
Atklāts Latvijas paviljons Venēcijas biennāles 60. starptautiskajā mākslas izstādē. Tā māksliniece Amanda Ziemele atzina, ka paviljona iekārtošana nav bijusi viegla, bet beigu beigās viņas mākslas darbi paši bijuši tie, kas izveidojusi savu dzīves telpu, kuru ieraudzīt var jau no ārpuses. Plašāk par ekspozīciju māksliniece stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo".
Venēcijā sākušās mākslas biennāles trīs pirmsatklāšanas dienas – tās ir ieinteresētu, redzēt gribošu, darbīgu, jaudīgu cilvēku apmeklētas.
19. aprīlī galerijā "Istaba" notiks rakstnieces, režisores Kristīnes Želves un mākslinieces Vikas Ekstas grāmatas "Vēlas turpmāk saukties" prezentācijas pasākums un pop-up izstāde. Mākslinieču kopdarbs aizsāk jauno kabatas grāmatu sēriju "Mazās Strāvas", kas paredzēta tieši kopdarbiem – vairāku autoru mijiedarbei un inovatīvai saspēlei, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāstīja sērijas redaktore Elvīra Bloma un "Vēlas turpmāk saukties" autores.
Vidzemes koncertzālē "Cēsis" nedēļas nogalē notiks jau septītais komponista Pētera Vaska mūzikas festivāls, kura centrā šogad īpašs notikums – pasaules pirmizrāde diviem baleta viencēlieniem ar Vaska mūziku, ko radījis Ukrainas horeogrāfs Radu Poklitaru, bet uz skatuves izdejos Kijivas Modernā baleta solisti.
Viņi nupat pievienojušies vecuma grupai "65+", bet pensijā doties pavisam noteikti negrasās. Savu jubileju Rīgas Tehniskās universitātes tautas deju ansamblis "Vektors" svinēs pavisam jauneklīgā garā – ar veseliem diviem liela mēroga koncertiem Ķīpsalas izstāžu hallē, vienā no tiem izdejojot savu zelta fondu, bet otrā piedāvājot pirmoreiz tieši "Vektoram" veidotu deju uzvedumu ar kolektīva vadītājas Dagmāras Bārbales horeogrāfiju un Mārtiņa Miļevska mūziku.
"Ja mēs paņemam trīs vai četras stundas no skatītāju dzīves, mēs tās nevaram atdot atpakaļ. Tāpēc tām ir jābūt labi pavadītām. Tas ir tas skaistais teātra dalīšanās rituāls: mēs kopīgi mēģinām saprast, ko tas nozīmē – būt cilvēkam," tā par teātri un savu režijas darbu intervijā "Kultūras rondo" teic igauņu režisore un māksliniece Ene-Līsa Sempere.
Līdz 19. maijam laikmetīgās mākslas centrā "Kim?" apskatāma Miķeļa Mūrnieka izstāde "Behavioral Sink", kurā caur instalācijām, kas attēlo dažādus dzīvnieku pasaulē sastopamus modeļus, mākslinieks vērš uzmanību uz laikmetīgās sabiedrības īpatnībām.
Pārcilājot Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja krātuvēs glabātās liecības, ir radīta izstāde "Pēcnāves dzīve. Piemiņas prakses un muzejs". Papildus izstādei no muzeja arhīvā atrastiem protokoliem radīta īpaša filma ar nosaukumu "Zinātniskās padomes sēde", Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāstīja muzeja direktors Kaspara Vanags, izstādes kuratore Kristīne Liniņa un pētniece Zane Zajančkauska.
28. februārī "Hanzas peronā" gaidāms neparasts skatuves mākslas notikums – lietuviešu dramaturga Marjus Ivaškeviča lugas "Totalitārais romāns" lasījums. Mākslas un varas sarežģītās attiecības un veids, kā vara iznīcina cilvēku, – tēmas, ko uz skatuves risinās starptautiska teātra profesionāļu komanda. Par gaidāmo notikumu Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāstīja tā producente Jevgēņija Šermeņeva.
Berlīnes kinofestivālam vienmēr bijusi raksturīga asa un jutīga reakcija uz ģeopolitiskajiem notikumiem, un, no šī konteksta raugoties, šogad aizvadīta klasiska Berlināle, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" vērtēja Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma un kinokritiķe, Riga IFF radošā direktore Sonora Broka.
Gleznotājs, ceļotājs, mūziķis, rakstnieks… "Viņš bija plašs," par Jāzepu Grosvaldu saka Eduards Kļaviņš, mākslas vēsturnieks, kurš padziļināti pētījis Grosvalda atstāto mantojumu, ko apkopojis 2006. gadā izdevniecībā "Neputns" iznākušajā monogrāfijā "Džo. Jāzepa Grosvalda dzīve un māksla".
Kāda saistība radošumam ar automātiskumu? Šo šķietamo pretrunu saistošā jauno mediju mākslas izstādē Liepājā risina četru valstu mākslinieki. Viņu darbos indivīda un sabiedrības uztvere satiekas ar tehnoloģiju radītajām automatizācijas iespējām, risinot jautājumus par mākslinieka lomu, autorību, rutīnu un radošumu mūsdienu laikmetā.
Dzimis ģimenē, kurā ceļošana tika pieņemta kā daļa no dzīves, Jāzeps Grosvalds jau no agras bērnības zināja, ka aiz Latvijas priežu mežiem plešas vēl citas zemes un plašumi. "Viņš bija pasaules pilsonis," saka mākslinieka daiļradei un dzīvei veltītās Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstādes "Esmu tagad noņēmies dzīvot mākslai" kuratore Ieva Kalnača. Vienmēr ar skiču bloku kabatā Jāzeps Grosvalds piefiksēja austrumzemju un Vidusjūras krāsas, tērpus un cilvēkus, lai vēlāk šīs fiksācijas pārvērstu eļļas darbos.
No 26. februāra līdz 3. martam Valmierā norisināsies otrais Valmieras Starptautiskais multimediju festivāls, kura programmā šogad iekļauti mākslinieki no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Kanādas un Norvēģijas. Festivāls jau otro gadu pulcē māksliniekus, kuru darbi iedzīvojas pilsētvidē, un viņu vidū šogad ir arī jauno mediju māksliniece Līga Vēliņa un apvienības "Orbīta" pārstāvis Artūrs Punte, kuri Latvijas Radio 1 raidījumā "Kultūras rondo" sarunājās ar festivāla kuratori Martu Kontiņu.
Februāra sākumā iznāca Oksanas Zabužko eseju izlase "Planēta Vērmele", kuru no ukraiņu valodas tulkojusi Māra Poļakova. Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" tulkotāja atklāja, ka šo darbu veikusi ar pienākuma un pat misijas apziņu, jo, viņasprāt, bez Oksanas Zabužko izklāstītās analīzes un konteksta mūsu zināšanās par Ukrainas vēsturi un arī saprašanā par to, kas notiek šobrīd, būtu milzīgs robs. Tās ir skaudras, pamodinošas un vajadzīgas esejas, lai mēs, iespējams, paguruši un pie kara pieraduši tomēr spētu saglabāt modrību 24. februāra priekšvakarā – dienā, kad pirms diviem gadiem Krievija uzsāka pilna mēroga karu Ukrainā.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā aplūkojama izstāde "Skārien-jūtīgs", kurā izstādītas Rotu mākslas biedrības mākslinieku darinātas rotas, bet līdzās tām – arī šo rotu nēsātāju fotogrāfijas. Tieši rotas un tās nēsātāja saikne arī ir šīs izstādes fokuss, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāstīja izstādes kuratores, Rotu mākslas biedrības mākslinieces Ginta Grūbe un Zane Vilka, un izstādes scenogrāfe Ilze Ķēniņa.
Jāzepa Grosvalda memoriālā kolekcija sevī ietver arī mākslinieka dienasgrāmatas, rakstītas no sešpadsmit gadu vecuma līdz mūža galam. Tas ir plašākais Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam zināmais dienasgrāmatu mantojums, ko pēc sevis atstājis mākslinieks. Šīs dienasgrāmatas ir ne vien vērtīgs informācijas avots, bet arī mākslas darbi pašas par sevi – aplūkojami vitrīnās LNMM izstādē "Tagad esmu noņēmies dzīvot mākslai".
"Arhitekts viens pats neko vairāk kā kaut kādu smuki dekorētu objektu laikam neradīs," par arhitekta nepieciešamību būt aktīvā mijiedarbībā ar sabiedrību Latvijas Radio 1 raidījumā "Kultūras rondo" stāsta Latvijas Arhitektu savienības prezidents Juris Poga. Vērojumos par jaunajiem arhitektūras studentiem un Arhitektu savienības simtgadi dalās Latvijas Arhitektu savienības valdes priekšsēdētāja Linda Leitāne, RISEBA arhitektūras fakultātes dekāns Rūdolfs Dainis Šmits un Juris Poga.
"Kur lai paslēpjās!" – māksliniekam Robertam Stārostam 1954. gadā tas bija izmisuma kliedziens ar izsaukuma, nevis jautājuma zīmi. To par pamatu jaunai izstādei ņēmis mākslas centrs "Zuzeum", nosaukumā apzināti atstājot gramatisku aplamību – vārds "paslēpjās" rakstīts ar garo "ā", kā to lietojis arī pats mākslinieks. Izstādē no 9. februāra vienkop skatāmi vairāki simti mākslas darbu, kas tapuši padomju okupācijas laikā un uzdod arī šodien aktuālus jautājumus par mākslinieka izvēlēm ārējas nebrīves apstākļos.
4. februārī sadalītas nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps". Daudzos ceremonija radījusi mulsinošu sajūtu, jo balvas ieguva daudzsēriju filma "Padomju džinsi", kura plašākai publikai vēl nemaz nav pieejama. Ir sajūta, ka kino nozare iet paralēlu gaitu tam, kā dzīvo skatītāji, radot savu "burbuli", Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" pauda kinokritiķe Dārta Ceriņa. Savukārt režisore, "Lielā Kristapa" žūrijas komisijas pārstāve Ieva Ozoliņa norādīja, ka nākamgad cer situāciju mainīt.
No 5. februāra Latvijas Radio raidījumā "Labu nakti" divas nedēļas skanēs jauns cikls, kurā pasakas skanēs jauno mākslinieku – Latvijas Kultūras akadēmijas 1. kursa studentu, topošo aktieru un režisoru izpildījumā. Par darbu ar studentiem un pasakām, kuras klausīties vēl un vēl, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāstīja Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesore, runas pedagoģe un aktrise Zane Daudziņa.
Izdota arhitekta Jāņa Dripes grāmata "Kultūrtelpa – 21. gadsimta kultūras būves Latvijā". To veidojot, viņš secinājis, ka Latvijā vajadzīga vien pacietība un pēctecība – tad rezultāts būs. Par pierādījumu tam jau kalpo Nacionālā bibliotēka (LNB), Rundāles pils un Mežaparka lielā estrāde, bet nākotnē, cerams, kalpos vēl arī citas kultūras būves, kuras daudzi pacietīgi gaida, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" pauda arhitekts Jānis Dripe seniors un Jānis Dripe juniors, kurš veidojis grāmatas dizainu.
Likt aktieriem izskatīties jaunākiem, vecākiem, nogurušākiem vai veselīgākiem – par to visu filmēšanas laukumā rūpējas grima mākslinieks. Arī par to, lai filmas vai seriāla varoņi izskatās atbilstoši un ticami tam laikam, kuru ataino. Darbs ir atbildīgs, jo pēc tam to tuvplānā un palielinājumā uz lielā ekrāna vērtēs ļoti daudz cilvēku, taču interesants un daudzpusīgs, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāstīja grima māksliniece Maija Gundare.
Noņemt nogurušam aktierim krunciņas, aizkrāsot nevēlamu reklāmas stabu vai pat veselu māju, kas neatbilst filmā attēlotajam laikam, – to visu paveic vizuālo efektu jeb datorgrafikas speciālisti. Turklāt viņi to izdara tā, ka lielākoties šīs izmaiņas pat nemanām, toties režisori var atviegloti uzelpot. Par vizuālo efektu un datorgrafikas lomu filmu veidošanā Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāstīja vizuālo efektu meistars Māris Āboliņš.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
