Savai debijas pilnmetrāžas spēlfilmai Elza Gauja atbalstu saņēma tā sauktajā ārkārtas finansējuma konkursā mazbudžeta filmām, kas bija viens no kino nozares atbalsta mehānismiem Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai. Noteikumi paredzēja, ka filmai jātop ļoti ātri, kas veidotājiem bija pamatīgs izaicinājums, jo melnā komēdija "Mamma vēl smaida" ir tā saukta ceļa filma (road movie), kuras darbība pārsvarā notiek citās valstīs, bet tobrīd uz citām valstīm braukt bija aizliegts. Kā situācija tika atrisināta – režisore patur noslēpumā, vien piebilstot, ka kino ir viena liela un izcila mānīšanās māksla.
Par sižeta metu Elza Gauja filmai izmantoja stāstu, kas dažādos variantos klīst apkārt pa Latviju, ka ir gadījumi, kad cilvēkiem ārzemēs nomirst tuvinieks, bet viņiem nav naudas repatriācijas izdevumiem, un viņi atrod dažādus nelegālus ceļus, kā tuvinieku pārvest mājās.
Elza Gauja stāsta: "Tā ir tāda leģenda, kas klīst apkārt pa Latviju. Es esmu dzirdējusi dažādas variācijas šim stāstam, kā tik tas cilvēks tur nav vests. Cits stāsta, ka kontrabasa čeholā, cits – ka ietīts paklājā, bagāžniekā... Varianti ir visādi. Es domāju, ka tas visdrīzāk ir balstīts patiesos notikumos, un tad nu mēs izdomājām izveidot savu interpretāciju par šo nostāstu."
Elzas Gaujas versijas centrā ir trīs māsas, kas dodas riskantā braucienā cauri Eiropai, lai nogādātu savu tuvo mirušo cilvēku līdz dzimtas kapsētai Latvijā. Repatriācija maksā tūkstošus, bet māsām makā svilpo vējš. Trīs māsu lomas atveido Baiba Broka, Daiga Kažociņa un Anta Aizupe.
Melnā komēdija, kas runā par nāvi, – visticamāk, daudziem šis salikums var šķiet galīgi nesaderīgs, bet kā uzsver režisore – filmā nav nekādu pašmērķīgu joku, un tās fokuss ir vērsts tieši uz triju māsu attiecībām, ko šī ekstremālā situācija izgaismo īpaši spilgti. "Principā jau stāsts ir par tuviem cilvēkiem, par ģimeni, kurā cilvēki nesarunājas. Un no tā, ka cilvēki savā starpā nesarunājas, veidojas konflikti, kas gadu gaitā tikai aug un kļūst arvien dziļāki. Iespējams, ja mēs sāktu sarunāties, atklāt, kā mēs jūtamies, mūsu attiecības būtu daudz ciešākas un harmoniskākas," skaidro Gauja.
Filmas pamatā bija Elzas Gaujas un Rasas Bugavičutes-Pēces idejas, bet arī visas aktrises kļuva par scenārija līdzautorēm, katra dedzīgi pieķeroties savam tēlam un filmas idejai kopumā, kas ir stāsts arī par cilvēkiem tik raksturīgā paštaisnuma sekām, uzskata Baiba Broka: "Īpaši par to paštaisnumu tuvu cilvēku starpā. Mēs bieži vien nepieņemam otra izvēles, mēs pat necenšamies tajās iedziļināties. Un, ja tas vēl notiek tik tuvu cilvēku starpā kā māsas, tad neizbēgami tas noved pie konfliktiem. Un tad, acīmredzot, tik ekstremālai situācijai ir jānāk, lai kaut kas to māsu starpā mainītos, viņas beidzot ieraudzītu un pieņemtu viena otru, kas ir ļoti, ļoti svarīgi."
Baiba Broka atzīst – kaut kādā ziņā visu šīs filmas uzņemšanas procesu var raksturot kā ekstremālu, gan tādēļ, ka vajadzēja strādāt neierasti ātri un brīžiem ļoti lielā salā, gan radošais process bija ļoti intensīvs un pati tēma ar izkāpināti radikālu nokrāsu: "Jāatzīst, ka man bija tik jautri, kā man nebija bijis nevienā citā filmēšanā. Visu mūsu tā saskaņa bija līdz tam vēl nepiedzīvota. Es varu salīdzināt, jo man tomēr drusku pieredze kino ir. Tik strauju, tik smiekliem pilnu, arī traģiskās nots apziņas pilnu notikumu man nebija nācies piedzīvot. Es domāju, ka mēs smējāmies par to, ka viss bija tik traki, mums vienkārši neatlika nekas cits, kā smieties. Jo otrs variants būtu raudāt, bet raudāt nebija laika."
Arī par gandrīz neiespējamo misiju operatoram filmu dēvē tās operators Aleksandrs Grebņevs: "Tur ir ļoti daudz lielu un mazu viltībiņu. Bet filmas varones ir tik apburošas, ka, man liekas, skatītājs tās viltības nepamanīs. Un neskatoties uz mazbudžetu, filmas mākslinieks Jānis Bijubens ir uzbūvējis lielu dekorāciju, tā ir prāmja kajītes dekorācija, kas pavēra tādas plašākas iespējas vizuālajai valodai. Un vēl filmā ir viens varonis, tāds retro busiņš. Kad nedēļu pirms filmēšanas es to busiņu redzēju, tam nebija ne motora, ne grīdas. Es jautāju producentiem – vai tiešām mēs filmēsim šo aparātu? Viņi teica – jā, filmēsim! Un tad es esmu pateicīgs tiem spēkiem, kas nemitīgi reanimēja šo varoni filmas laikā un tas izturēja līdz beigām, cauri visai Eiropai."
Elzas Gaujas melnās komēdijas "Mamma vēl smaida" pirmizrāde būs 29. septembrī, un kopumā pirmizrāžu birums šoruden un līdz gada nogalei būs ļoti bagātīgs. Jau šonedēļ, ceturtdien pirmizrādi piedzīvos Aika Karapetjana filma "Sema ceļojumi", 14. septembrī – Margus Paju vēsturiskais trilleris "Suflieris", bet 21. septembrī Staņislava Tokalova filma "Mīlulis". Kopumā līdz gada nogalei gaidāmas gandrīz 20 Latvijas filmu pirmizrādes.
