Dzejas slama uzvarētāja, literāte, mamma un gardumu cepēja Mārīte Slišāne ir viena no talantīgās Ziemeļlatgales Slišānu dzimtas pārstāvēm, kura raksta jau kopš 15 gadu vecuma. Uz pasākumu "Rogovkys dzejis voga" viņa devās, lai to baudītu, nevis cīnītos par uzvaru, tomēr panākums nācis kā patīkams pārsteigums: "Es neesmu konkursu cilvēks, esmu klusais rakstītājs. Bet tad es tā pasēdēju, padomāju – nu cik var sēdēt mājās, vajag izbaudīt to, kas ir apkārt. Es braucu, jo gribēju klausīties citu dzeju, un es nevienā mirklī nedomāju, ka es varētu uzvarēt."
Dzejas slams ir dzejas kustība, kas Latvijā un pasaulē arvien atdzīvina interesi par mūsdienu dzeju. Deviņu dzejnieku sacensībā Latgalē varēja dzirdēt gan jau plašāk zināmus, gan mazāk zināmus literātus. Tā piemēram, viena no dalībniecēm – Mygluojs – ir latgaliešu autore, kura raksta ar pseidonīma un līdz šim savu personību nebija atklājusi. Mygluoja darbus var atrast viņas "Instagram" kontā un latgaliešu kultūras ziņu vietnē Lakuga.lv. Trešajā konkursa kārtā iekļuva latgaliešu autore Rasma Svikle, kura citstarp bija vienīgā dalībniece ar saknēm Rogovkā. Jāpiebilst, ka Rogovka Latvijas literatūrā ir pamanāma kā vairāku spilgtu literātu dzimšanas vieta. No šejienes nāk Andryvs Jūrdžs, Antons Kūkojs, Pīters Miglinīks, Pēteris Jurciņš, Anna Rancāne un citi.
Ar dalību dzejas slamā sevi bija izaicinājusi vēl viena Slišānu dzimtas pārstāve, tekstilmāksliniece, projekta #100dečiLatvijai īstenotāja un viena no spilgtākajām šī laika prozas rakstītajām Latgalē Annele Slišāne. Pasākumu viņa vērtē ļoti atzinīgi un atzīmē, ka tas varētu ienest jaunas vēsmas latgaliešu literatūrā, padarot to arvien saistošāku plašākai auditorijai: "Līdzīgi kā [festivāls] "Upītes Uobeļduorzs", šis pasākums ir atdzīvinājis stīvās Dzejas dienas.
Varēja redzēt, ka [klausītāju vidū] bija dažādu paaudžu cilvēki, tostarp jaunieši, kuri, iespējams, pliku Dzejas dienu neapmeklētu. Tas, ka tā ir sacensība, ka skatītāji ir azartā un dzejnieki arī, ir šī pasākuma pievienotā vērtība. Bija ļoti labi."
Autoru sniegumu vērtēja pieci žūrijas locekļi, arīdzan literāte, vēsturniece un latgaliešu kultūras ziņu portāla Lakuga.lv redaktore Laura Melne. Viņasprāt, sniegums kopumā bija pārsteidzoši labs: "Man šis pasākums bija patīkams pārsteigums, jo nebiju gaidījusi tik daudz labu un kvalitatīvu tekstu latgaliski, ņemot vērā, ka tādi zināmākie autori nemaz nepiedalījās. Pārsvarā bija tādi [autori], kuriem nav savu krājumu vai ļoti daudz publikāciju; bija arī tādi, kurus es dzirdēju pirmo reizi. Liels atklājums bija Rasma Svikle. Es biju kaut ko nedaudz lasījusi no viņas darbiem. Ļoti pārliecinošs sniegums, un viņa arī pelnīti tika trijniekā. Visi dalībnieki bija pelnījuši labus novērtējumus ne tikai par drosmi, ka viņi atnāca un piedalījās, bet arī par labiem tekstiem."
Jaunā dzejas pasākuma Rogovkā idejas autore ir Nautrēnu pagasta kultūras pasākumu organizatore Inga Vigule. Lūk, viņas sacītais: "Ļoti svarīgi, ka ir cilvēki, kuri atsaucās aicinājumam sadarboties, realizēt idejas. Rezultātā tapa kaut kas jauns un skaists, un interesants. Vakars bija pārsteigumu pilns. Pirmais, kas mani pārsteidza, bija dažādība. Es daudzus autorus personīgi nepazinu.
Redzēt, kā viņi paši izpilda savu dzeju... Tie vārdi ieguva pavisam citu nozīmi, tie bija ar dzīvām emocijām un no autora mutes tie skanēja pavisam citādi, nekā tas būtu tad, ja es tos lasītu grāmatā.
Oriģinalitāte – gan atbildot uz dažādiem jautājumiem, gan arī paši dzejoli. Bija īpašs prieks, ka tika rakstīti dzejoļi par Rogovku, par Nautrēnu pagastu. Pirmā paliekošā vērtība ir jaunie dzejoļi."
Vigule cer, ka "Rogovkys dzejis voga" varētu kļūt par regulāru un gaidītu Dzejas dienu tradīciju Latgalē. Pasākuma organizēšanā kopā ar Nautrēnu pagasta pārvaldi aktīvi līdzdarbojās arī biedrība "LgSC" un latgaliešu kultūras ziņu portāla Lakuga.lv komanda. Portāla un latgalisko projektu vadītāja Edīte Husare atklāj, ka kopumā latgaliski rakstošo autoru pulks ir apmēram divdesmit cilvēki. Viņa turpina: "Centāmies uzrunāt visus, bet es priecājos, ka visi netika un netika arī tie, kuri mums jau ir pierasti, jo viņi vienkārši piedalās citos Dzejas dienu pasākumos un tie ir ne vien Latgalē, bet arī citviet – Rīgā, Ulbrokā un citur. Vienkārši sakrīt Dzejas dienu laiks. Es pat domāju, ka tas būtu skumji, ja visi tiktu sestdienā, kad arī citviet ir daudz Dzejas pasākumu, jo tas nozīmētu, ka latgaliešu dzeja ir vajadzīga tikai mums, bet beigās tā nav. Katrā ziņā tas arī ļāva pašiem kā rīkotājiem neiziet uz tiem tradicionālajiem vārdiem, bet atklāt jaunus. Arī man pašai bija atklājumi. Es varbūt zināju tādus autorus, bet nekad nebiju dzirdējusi, kā viņi paši runā savu dzeju. Un kas arī te bija svarīgi – performances, priekšnesuma daļa."
Autori dzejas slamā tika aicināti dalīties ar darbiem, kas vēl nav izdoti grāmatās, publicēti portālos vai kā citādi tikuši prezentēti plašākai publikai.
Dalībniekiem piedāvās iespēju savu veikumu pēcāk publicēt vietnē Lakuga.lv.
Lai baudītu latgaliešu kultūru un dzeju, noteikti ir vērts apmeklēt gaidāmo mīlas aiļu un dziesmu festivālu "Upītes Uobeļduorzs", kas Balvu novada Upītē notiks 17. septembrī.
