Iz rudiņa pusi
Ailinīki kai puorslaucinis
Atsagrīž kooperativā.
Dzejis dīnuos
Kai izslaukumu pīnuotovā
Pantus saleidzynoj stuovūt pi Raiņa.
Kam bīzuoka zuole junī,
Tam traknuoki panti septembrī
I vaira ryumis kasgadejā dzejis kruojumā.
Savu dzeju lasa latgaliski rakstošā autore Gunta Ločmele. Uz jautājumu, kāpēc tieši latgaliski tiek radīti teksti, Ločmele atbild lakoniski: "Tā ir valoda, kurā man ir vieglāk izteikties, tā ir valoda, kas man ir apkārt. Tas nav tāpēc, lai meklētu auditoriju vai domātu jaunu mārketinga veidu, tā vienkārši ir vieglāk, un turklāt tā ir pirmā valoda, kurā iemācījos lasīt."
Un Guntu Ločmeli nemaz nebiedē, ka latgaliešu valodā viņas darbus izlasīs, iespējams, mazāka auditorija nekā tad, ja dzejoļi būtu uzrakstīti literārajā valodā: "Es sevi neuzskatu par lielo dzejnieku, un man arī nekad nav bijis pašmērķis meklēt sekotājus, lasītājus. Savus dzejoļus es publicēju savā instagrama kontā, un nav tā, ka man tur būtu n-tie simti sekotāju, vienkārši ir domas, kuras gribas pateikt, sajūtas, kuras gribu piefiksēt, un mani priecē, ka manas domas kādam patīk. Jā, mani dzejoļi ir publicēti kopējos dzejas krājumos, bet tas nav mans pašmērķis."
Gunta Ločmele ir viena no deviņiem latgaliski rakstošajiem autoriem, kas piedalīsies sestdien Rēzeknes novada Rogovkā notiekošajā pirmajā dzejas slamā – dzejnieku sacensībās – latgaliski "Rogovkys dzejis voga".
"Man uzdeva jautājumu, vai pie mums ir bijis dzejas slams, un tad es pirmoreiz par to dzirdēju un aizdomājos – deļ kuo by nā?" par jauna dzejas pasākuma rašanos stāsta tā idejas autore, Nautrēnu pagasta kultūras pasākumu organizatore Inga Vigule. "Kāpēc ne latgaliski un kāpēc ne Rogovkā? Rogovka ir īpaša vieta ar tiešām izglītotiem cilvēkiem, kas nāk no Nautrēnu pagasta, ar izcilām personībām – Ontons Kūkojs, Andrivs Jūrdžs, Pīters Miglinīks, no kura tad arī ir cēlies teiciens "troks voi nu Rogovkys", tāpēc mums ir jāturpina kopt tradīcijas un kultūrvidi."
Dzejas slama nosaukumā "Rogovkys dzejis voga" simboliski savijas septembra pirmā daļa, kas laukos parasti ir ražas novākšanas, jo īpaši kartupeļu lasīšanas laiks un dzejas sacensība.
"Tāpat kā kartupeļu vagā, visi slavē to, kurš visnaskāk lasa, tāpat arī slamā – kuram tie vārdi raisīsies vislabāk, tas arī būs uzvarētājs, kas "ražu" būs savācis," skaidro Vigule.
Rogovkā iecerētais dzejas slams ir viens no septembrī tradicionālo Dzejas dienu laika pasākumiem. Pamatā ir nosacīta dzejnieku sacensība.
"Sacensība notiks vairākās kārtās, kur katram dzejniekam ir jāsagatavo savi trīs vēl nepublicēti darbi, pirmajā kārtā katrs lasa vienu savu dzejoli, un pēc šīs kārtas notiek gan žūrijas, gan skatītāju balsojums, pēc kura top skaidrs, kuri ir pieci labākie, un viņi atkal piedalās otrajā kārtā un lasa savu dzejoli; trešajā kārtā no palikušajiem trim tiek noskaidrots dzejas slama uzvarētājs. Dzejnieku spektrs ir diezgan plašs, dažādām gaumēm, bet visi ir latgaliski rakstoši un būs arī tāda intriga, ka atklāsies viens dzejnieks, kas līdz šim ir rakstījis zem pseidonīma "mygluojs", un Rogovkā taps zināms, kas tad ir tā personība," stāsta Vigule.
Gunta Ločmele atzīst, ka šis dzejas pasākums varētu būt kā ierosme jauniem darbiem: "Tas nav tāds, ka tu ar asteru vai gladiolu pušķi stāvi pie Raiņa galvas, bet vienkārši var satikties viena reģiona rakstošie cilvēki, domubiedri, satikties un gūt jaunus iespaidus un iedvesmas, un no tādiem neformāliem pasākumiem jau arī vēlāk rodas jaunas idejas un iedvesma projektiem un jauniem darbiem."
Pirmās "Rogovkys dzejis vogys" vadīšana uzticēta raidījumu un pasākumu vadītājam Kozmenam jeb Mārtiņam Kozlovskim. Starplaikos, kamēr notiks balsošana un balsu apkopošana, par muzikālo noformējumu gādās dziesminieks Vinsents Kūkojs un grupa "Borowa Mc".
Pirmā dzejas slama latgaliski uzvarētājs saņems naudas balvu, bet uzvarējušie dzejoļi tiks publicēti latgaliešu kultūras ziņu portālā lakuga.lv. Pasākuma organizatori cer, ka "Rogovkys dzejis voga" varētu kļūt par regulāru un gaidītu Dzejas dienu tradīciju līdzās jau tādiem Dzejas dienu grandiem Latgalē kā mīlas aiļu un dziesmu festivāls "Upītes Uobeļduorzs" un savulaik "Andrejdīna".
