Gan Francijā, gan Vācijā sabiedrības uzmanības lokā ir drošības iestāžu cīņa ar teroristiem. Tikai nepilnas nedēļas laikā kļuvis zināms par vairākiem šādiem gadījumiem.
Autora ziņas
Vācija paziņojusi par iesaistīšanos NATO kopīgajā militārajā operācijā “Jūras sargs” Vidusjūrā. NATO patruļas Vidusjūrā sākumā bija daļa no ASV vadītā kara pret terorismu, tagad tās ieguva īpašu nozīmi, atbalstot Eiropas Savienības robežapsardzības centienus un mazinot migrantu pieplūdumu no Ziemeļāfrikas, it īpaši no konfliktu postītās Lībijas.
Britu parlamenta Ārlietu komiteja, kas analizējusi 2011.gada lēmumu par gaisa triecieniem Lībijā, secinājusi, ka nesen demisionējušais premjers Deivids Kamerons ir maldinājis likumdevējus.
Latvija, Lietuva, Igaunija un Vācija vēlas padziļināt savu sadarbību aizsardzības jomā, bet vislielāko interesi rada konsultācijas par Eiropas Savienības nākotni pēc Lielbritānijas gaidāmās izstāšanās un vienotas atbildes trūkums bēgļu krīzei. Šajos jautājumos ārlietu resoru vadītāji, kuri otrdien, 13.septembrī, tikās Rīgā, varēja atkārtot tikai jau labi zināmo – nepieciešams vienots risinājums.
Eiropas Savienība piedzīvo krīzi, un pirmo reizi tās pastāvēšanās vēsturē ir nopietnas bažas par tās nākotni. Tā, tiekoties ar politoloģijas un komunikācijas zinātnes studentiem, atzina Eiropas Savienības Parlamenta otra lielākā politiskā spēka – Eiropas Sociālistu partijas – prezidents, bijušais Bulgārijas premjers Sergejs Staniševs.
Ziemeļkoreja apstiprinājusi, ka tā ir veikusi jau piekto kodolizmēģinājumu. Tiek uzskatīts, ka šis ir jaudīgākais līdz šim veiktais izmēģinājums. Ziemeļkorejas rīcība jau izsaukusi plašu nosodījumu visā pasaulē un ir sasaukta ANO Drošības padomes ārkārtas sēde.
Migrācija un Eiropas Savienība (ES) pēc Lielbritānijas gaidāmās izstāšanās no tās jeb “Brexit” – šie divi jautājumi pašlaik dominē Eiropas galvaspilsētās.
ASV prezidenta Baraka Obamas vizīte Āzijā turpinās ar Laosā notiekošā Dienvidaustrumāzijas valstu samita apmeklējumu. Šis ir kārtējais izaicinājums nozīmīgajā vizītē šajā reģionā, kas iezīmēts kā stratēģiski svarīgs ASV nākotnei. Laosa ir vissmagāk bombardētā valsts pasaulē. Vēl aizvien civilpersonas iet bojā vai tiek sakropļotas ar ASV nesprāgušo munīciju.
Ķīnā, Handžou pilsētā notikušais pasaules ekonomiski spēcīgāko valstu G20 samits raidījis vairākus spēcīgus signālus šobrīd aktuālākajos pasaules jautājumos, kā arī iezīmējis pieaugošu spriedzi starp ASV un Ķīnu.
ASV prezidenta vēlēšanās sacensība par to, kurš būs Baltā nama saimnieks nākamos četrus gadus notiek starp diviem īpaši nepopulāriem kandidātiem. Jaunākās Savienoto Valstu sabiedrības viedokļu aptaujas liecina, ka gan republikāņu kandidāts Donalds Tramps, gan viņa konkurente no Demokrātu partijas – Hilarija Klintone – ir nepopulārākie kandidāti vismaz pēdējo trīsdesmit gadu vēsturē.
Arvien vairāk jautājumu izraisa notikumi Uzbekistānā un neskaidrība par autoritārā līdera Islama Karimova veselības stāvokli. Prezidenta nāves vai rīcībnespējas gadījumā Uzbekistānā iespējams pat atklāts konflikts starp diviem ietekmīgākajiem varas grupējumiem. Turklāt Uzbekistānas stratēģiskās nozīmes dēļ Vidusāzijā var sadurties Krievijas, Ķīnas un ASV intereses.
Kāda būs Eiropas nākotne pēc Lielbritānijas gaidāmās izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) jeb “Brexit” un kāda būs Latvijas vieta tajā?
Plašu starptautisku rezonansi izraisījuši Vācijas vicekanclera Zigmāra Gabriela izteikumi. “Viss Eiropas Savienības projekts var nonākt renstelē, ja arī citas valstis sekos Lielbritānijas “Brexit” piemēram,” paziņojis pašreizējais kancleres vietnieks un vienlaikus arī iespējamais sāncensis uz šo amatu nākamā gada vēlēšanās.
Līdz ar drošības stāvokļa pasliktināšanos ziemeļu puslodē arvien lielāku lomu atkal iegūst viena no NATO alianses dibinātājvalstīm – Islande, intervijā LTV saka Islandes parlamenta – Altinga – priekšsēdētājs Einars Kristins Gudfinsons. Nelielā ziemeļvalsts piedzīvoja ekonomisko krīzi vienā laikā ar Latviju, bet šobrīd lepojas ar strauju ekonomikas attīstību un zemo bezdarbu.
Kopš Krievijas militārās agresijas Ukrainā ar Zviedriju noris plašāks dialogs arī par sadarbību ar NATO aliansi un lielākiem drošības izaicinājumiem. Zviedrija, nebūdama NATO dalībvalsts, tomēr ir gatava nepieciešamības gadījumā aizstāvēt arī savas kaimiņvalstis. To intervijā Latvijas Televīzijai atzīst Zviedrijas parlamenta vicespīkers, bijušais šīs valsts migrācijas un bēgļu lietu ministrs Tobiass Bilstrems.
Latvija ir ciešs Amerikas Savienoto Valstu (ASV) sabiedrotais NATO, un tas nemainīsies, neatkarīgi no tā, kurš būs nākamais ASV prezidents.Tā intervijā Latvijas Televīzijai paudusi ASV vēstniece Latvijā Nensija Petita.
Krievijas paziņojums par uzlidojumiem Sīrijā no gaisa spēku bāzes, kas atrodas Irānā, izraisījis satraukumu Rietumos. Tas ne tikai palielina Krievijas veikto triecienu intensitāti, bet arī maina plašāku spēku samēru Tuvajos Austrumos.
Tieši pēc nedēļas – nākamajā otrdienā, 23.augustā, – Latvijā vienas dienas vizītē ieradīsies ASV viceprezidents Džo Baidens. Rīgā viņš tiksies ar visu triju Baltijas valstu vadītājiem. Augstais Baltā nama pārstāvis teiks arī publisku uzrunu, kas adresēta visām trim Baltijas valstīm.
Mediji Vācijā un Francijā, kas pēdējā laikā ir cietušas no teroristu uzbrukumiem, pirmie paziņoja, ka ierobežos ziņas par teroraktiem. Informācija netiks slēpta, taču šīs ziņas pasniegs daudz lietišķāk un neitrālāk, apzinoties, ka baiļu sēšana ir tieši tas, ko vēlas panākt teroristiskās organizācijas.
Vai Krievijas un Turcijas attiecību uzlabošanās var būtiski ietekmēt Eiropas Savienības ārpolitiku tai piegulošajā pasaules daļā? Šādu jautājumu uzdod starptautisko notikumu apskatnieki, vērojot ievērojamo un straujo attiecību uzlabošanos starp Maskavu un Ankaru. Šonedēļ Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans un Krievijas prezidents Vladimirs Putins Sanktpēterburgā vienojās vairākos abām valstīm svarīgos jautājumos.
Teroristiskā organizācija „Daīš” ir uzņēmusies atbildību par visiem pēdējā laika terora aktiem Eiropā. Šī organizācija savā kontrolē tur plašas teritorijas Sīrijā un Irākā. Kā sekmējas cīņa ar teroristu kaujiniekiem un, vai stāvoklim dzimtenē uzlabojoties, irākiešu bēgļi varētu atgriezties savā zemē, LTV stāsta nerezidējošais Irākas vēstnieks Latvijā Asāds Sultans Hačims Abū.
Pēc teroraktiem Vācijā Angela Merkele saņem kritiku ne tikai no opozīcijas, bet arī no saviem sabiedrotajiem. Ja bēgļu un drošības jautājuma dēļ kanclere zaudēs Vācijas politiķu un sabiedrības atbalstu, tad tas var atbalsoties ne tikai Briselē, bet arī pārējās Eiropas galvaspilsētās.
Godinot Minhenes apšaudē bojāgājušos, bez ierastās svinīgās atklāšanas un sarkanā paklāja ceremonijas 25.jūlija vakarā Baireitā sākās leģendārais operas festivāls. To atklāja ar Riharda Vāgnera operas „Parsifāls” jauniestudējumu, bet bez Andra Nelsona pie diriģenta pults.
Patvēruma meklētājs no Sīrijas, kurš svētdienas naktī Ansbahas pilsētā Vācijā sarīkoja sprādzienu, kurā pats gāja bojā, savā telefonā un datorā glabāja džihādistu video, ziņo BBC, atsaucoties uz varasiestādēm. Atrastajā video jauns vīrietis paziņo par uzticību radikālajam islāmistu grupējumam “Daīš” jeb “Islāma valsts”. Drīz vien “Islāma valsts” internetā izplatīja paziņojumu, ka uzņemas atbildību par šo sprādzienu, vēsta “Al Jazeera”.
Šaušana lielveikalā Minhenē ir trešais uzbrukums, ko piedzīvo Rietumeiropa nedaudz vairāk kā vienas nedēļas laikā. Nu arī Minhenes iedzīvotāji liek sveces un piemin upurus, uzdodot jautājumu – kāpēc notikusi šī traģēdija?
Pēc šonedēļ notikušā uzbrukuma vilcienā Vācijas sabiedrībā ievērojami pieaugušas bažas par terorismu, liecina šodien publiskotie aptaujas rezultāti. Vācijas mediji uzdod jautājumu, vai amatpersonas neizvairās no komentāriem, un norāda, ka uzbrukums aktualizējis jautājumu par dienestu darba efektivitāti darbā ar bēgļiem un patvērumu meklētājiem.
Vācijas dzelzceļa satiksmes operators "Deutsche Bahn" paziņojis, ka pastiprinās drošību gan stacijās, gan vilcienu vagonos. Šāda apņemšanās izteikta pēc tam, kad kāds ar nazi un cirvi bruņojies jaunietis pirmdien, 18.jūlijā, vilcienā savainojis vairākus cilvēkus.
Eiropas Savienības (ES) līderi noraidījuši iespēju rīkot neformālas sarunas ar Lielbritāniju līdz brīdim, kad tā oficiāli paziņos par vēlmi izstāties no ES. Par to panākta vienošanās trīs pārējo lielāko ES ekonomiku – Vācijas, Francijas un Itālijas – līderu sanāksmē.
Kamēr briti balsoja un skaitīja balsis, latvieši visā pasaulē pina vainagus un gatavojās līgošanai. Latviešu vadītā Annabergas muiža Bonnas pievārtē kļuvusi par Līgosvētku svinēšanas vietu Vācijā dzīvojošajiem tautiešiem un viņu ģimenes locekļiem.
Lielbritānijas pilsoņu vairākums ceturtdien, 23.jūnijā, notikušajā vēsturiskā referendumā izšķīrās par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).
Savietojot dažādu pētījumu rezultātus, redzams, ka britu sabiedrības bažām par, viņuprāt, nesamērīgi pieaugošo Vācijas lomu Eiropas Savienībā (ES) ir zināms pamats. Vienlaikus gan Vācijas, gan Francijas sabiedrība uzskata, ka Lielbritānijas izstāšanās nestu finansiālus zaudējumus ES.
Šīs nedēļas viens no svarīgākajiem notikumiem bija līguma parakstīšana par iestāšanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā jeb OECD. Tiek gaidīts, ka pievienošanās 34 pasaules attīstītāko valstu klubam dos nopietnus un pat gluži taustāmus ieguvumus, tostarp uzlabos Latvijas starptautisko kredītreitingu.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
