Eiropas sociālisti brīdina par draudiem ES nākotnei

Eiropas Savienība piedzīvo krīzi, un pirmo reizi tās pastāvēšanās vēsturē ir nopietnas bažas par tās nākotni. Tā, tiekoties ar politoloģijas un komunikācijas zinātnes studentiem, atzina Eiropas Savienības Parlamenta otra lielākā politiskā spēka – Eiropas Sociālistu partijas – prezidents, bijušais Bulgārijas premjers Sergejs Staniševs. 

Pie Eiropas sociālistiem pieder arī astoņi no 28 Eiropas Komisijas locekļiem, kā arī divi no Eiropas Savienības vadošā trio valstu vadītājiem, proti Francijas prezidents un Itālijas premjers.  

Otrā lielākā Eiropas Savienības parlamenta frakcija šobrīd apzināti vēršas pie jaunākās paaudzes, rēķinoties, ka neoliberālā ekonomikas politika tai nesniedz cerētās iespējas. Arī Sociālistu prezidenta, bijušā Bulgārijas premjera Sergeja Staniševa lekcijā tika uzsvērtas nebūt ne rožainās perspektīvas, kas sagaida mūsdienu augstskolu beidzējus.

“Šodien, pirmo reizi desmitgažu laikā mūsu priekšā ir citāda realitāte. Tāda, kur jūsu paaudzes reālās perspektīvas ir dzīvot dzīvi, kas būs mazāk droša, grūtāka un ar mazāk nodarbinātības iespējām un proporcionāli zemākām algām, nekā jūsu vecāku dzīves. Un saprotams, ka tas izraisa pesimismu,” klāstīja Sergejs Staniševs.

Solījums koncentrēties uz plašākām izglītības un nodarbinātības iespējām ir vienotā Eiropas Sociālistu politiskā platforma.

Tas īpaši aktuāli ir Eiropas dienvidu valstīs, kur vietumis bez darba ir katrs otrais augstskolas beidzējs.

Divi no trim Eiropas Savienības trio līderiem, kas pārstāv šo reģionu, ir sociāldemokrāti – Francijas Prezidents Fransuā Olands un Itālijas premjers Mateo Renci. Lai gan labākā situācijā, nekā Spānija, bet, jo īpaši, Grieķija, tomēr stāvoklis šo valstu ekonomikās kļūst arvien draudīgāks. Un vienlaikus aug arī neapmierinātība ar Vācijas visdedzīgāk uzturēto bargās taupības politiku, kāda tikusi īstenota arī Latvijā.

“Daudzās no valstīm, kas vissmagāk piedzīvoja krīzi, tas nenotika tādēļ, ka tās būtu bijušas bezatbildīgas savās finansēs. Spānijai pirms krīzes bija budžeta pārpalikums. Problēma radās tādēļ, ka ekonomika nebija attīstīta noturīgā veidā,” uzsvēra Sergejs Staniševs.

 “Tādēļ nepieciešamas politikas, kas veicinātu īstu ekonomisku izaugsmi. Ražošanu. Nevis tikai pakalpojumus un spekulatīva kapitālisma stimulēšanu,” viņš sacīja.

Tomēr pat reģionālo vēlēšanu iznākums Vācijā, kur sociāldemokrāti ir varas koalīcijā, apliecina, ka Eiropas sociālistu solījumi likt centrā cilvēku, nevis valstu budžetus, neliekas gana pārliecinoši vēlētājiem.

Sociālistiem grūtības paskaidrot, kur viņi gūs naudu savai politikai. Arī studentu un pasniedzēju auditorijā par solīto nodarbinātību jautājumu nebija, toties par “Brexit” un bēgļiem – gan.

Tomēr sociālisti cer, ka no trim alternatīvām – bargas taupības, radikāliem nacionālistiem un populistiem vai Eiropeiskai sociāldemokrātijai, uzvarēs tieši viņu recepte. Pretējā gadījumā apdraudēts būs viss Eiropas Savienības projekts, no kura lielākās ieguvējas esot tieši jaunās valstis. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti