Līdz ar to Kameronu piemeklējis līdzīgs liktenis kā viņa priekšteci Toniju Blēru, kuru vainoja britu likumdevēju un starptautiskās sabiedrības maldināšanā par intervences nepieciešamību Irākā, lai gāztu valsts vadītāju Sadamu Huseinu.
Parlamenta komitejas secinājumi paziņoti nedēļā, kad Deivids Kamerons, kurš iepriekš demisionēja no premjera amata, nolicis arī savu mandātu Britu parlamentā.
Vēsture atkārtojas un nesenajam britu premjeram Deividam Kameronam visļaunākajā veidā. Kaut atkāpies no premjera amata par “Brexit” referenduma iznākumu un nule pametis arī vietu britu parlamentā Vestminsterā, viņš nosaukts par atbildīgo par šī brīža stāvokli Lībijā.
Parlamenta komitejas ziņojumā viņš vainots par haosu, kas valda šajā valstī kopš ASV un starptautiskā koalīcija veica gaisa triecienus, panākot autoritārā režīma krišanu.
ASV un britu bruņotie spēki ar ievērojamu franču, kanādiešu un citu NATO valstu atbalstu panāca strauju stāvokļa izmaiņu Lībijā. Līderis Muammars Kadafī mira kaunpilnā un vardarbīgā nāvē no gūstītāju rokas. Līdzīgs liktenis piemeklēja trīs viņa dēlus. Savukārt valsts sadalījās pretējo pušu nometnēs, kas turpina karot savā starpā.
Varas vakuums ļāvis te izvērst darbību teroristiem, kas zvērējuši lojalitāti “Islāma valstij”.
Britu parlamenta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Krispins Blants paziņoja, ka “likumdevējiem tika demonstrētas asinis stindzinošas prognozes par to, kas gaidāms Bengāzī, un tādēļ esot jārīkojas”. “Tam pāri bija Srebreņicas notikumu vēsture. Starptautiskā sabiedrība nepasargāja Srebreņicas iedzīvotājus 1995.gadā, kad serbu spēki nogalināja ap astoņiem tūkstošiem serbu vīriešu un zēnu,” atgādināja Blants.
“Lēmumi par Lībiju tika pieņemti šajā gaisotnē, nevis ar vēsu prātu analizējot situāciju un pareizo reakciju,” uzsvēra komitejas vadītājs.
Šobrīd tiek atgādināta Kamerona retorika Vestminsterā 2011.gadā. Militāra ofensīva nepieciešama, lai Lībija nekļūtu par otru Irāku. Parlamenta komitejas pārstāvji tagad iebilst — tas galu galā ir noticis.
Turklāt stāvokli Lībijā Eiropas Savienība ignorēt nevar. Kamēr ar Turciju panākta vienošanās par no šīs valsts ienākošo bēgļu uzņemšanu atpakaļ, bēgļi no Lībijas turpina ienākt Eiropā. Iepriekš starptautiski neatzītā kaujinieku grupējumu atbalstītā valdība draudēja pārpludināt Eiropu ar bēgļiem. Milzīgais personu skaits, kas gaida pārcelšanu Vidusjūras krastos veicinājis visdažādāko kriminālo aktivitāti - no kontrabandas un bēgļu pārvadāšanas līdz atklātai vardarbībai un orgānu tirdzniecībai.
Šķērsojot Vidusjūru, šie bēgļi turpina ienākt Eiropā vai arī tūkstošiem iet bojā tās ūdeņos.
