Pat ekspertiem grūtības secināt, kurš no kandidātiem ir lielāks ieguvējs šajā situācijā.
Abi ASV prezidenta kandidāti ir praktiski vienlīdz nemīlēti. Popularitātes rādītāju ziņā gan Klintonei, gan Trampam klājas vēl sliktāk nekā Džordžam Bušam pirms 1992.gada vēlēšanām, kurās viņš zaudēja demokrātu kandidātam Bilam Klintonam.
Abi kandidāti labprāt uzbrūk viens otram. Viens no centrālajiem tematiem ir imigrācija - toleranta attieksme no demokrātiem un Klintones; neiecietīga — no Trampa un viņu atbalstošajiem republikāņiem. Turklāt, redzot, ka par daudz neiecietības izteikumos mazināja viņa popularitāti, tostarp uzvarai nepieciešamā latiņamerikāņu elektorāta vidū, Tramps devās uz Meksiku un tikās ar kaimiņvalsts prezidentu. Demokrātu versijā – totāla izgāšanās, bet Trampa ieskatā – triumfs.
“Mana lidmašīna nupat piezemējās, atgriežoties no ļoti svarīgas un īpašas tikšanās ar Meksikas prezidentu – vīru, kurš man ļoti patīk un kuru ļoti cienu; un vīru, kurš patiesi mīl savu valsti – Meksiku. Starp citu gluži tāpat kā es esmu vīrs, kurš mīl savu zemi - Amerikas Savienotās Valstis,” paziņoja Tramps.
Tramps, kurš iepriekš solījās izlikt no ASV miljoniem nelegālo strādnieku no Meksikas un likt Meksikai samaksāt par aizsargsētu uz ASV robežas, pēc atgriešanās no kaimiņvalsts daudzkārt pasvītroja savu cieņu pret meksikāņu izcelsmes amerikāņiem. Trampa atbalstītāji lielākoties šos paziņojumus interpretējuši nevis kā politiskas nepieciešamības diktētu liekulību, bet gan racionāli domājoša politiķa runu.
“Zināt, kas man patīk? Tas fakts, ka viņš vēršas pie Meksikas valdības un strādā kopā. Tas ir īstais Tramps. Manuprāt, mediji viņu, iespējams, attēlo kā traku rasistu, bet domāju, ka tieši viņš ir īstais cilvēks. Viņš ir reālists,” sprieda Trampa atbalstītājs Rendijs Fortners.
“Tas ir tas, ko mums vajag Vašingtonā. Īsto cilvēku. Viņš vērsās pie Meksikas prezidenta, viņam bija laba saruna ar Meksikas valdību, un tas ir tas, kas vajadzīgs,” pauda Fortners.
Toties demokrātu nometne un viņus atbalstošie lielie mediji izcēluši katru pretrunu republikāņu pretinieka paziņojumos tad un tagad.
“Sadarbību neveido, aizvainojot mūsu draugus un rīkojoties kā vaļā palaists lielgabals, bet ieguldot pacietīgu un smagu darbu,” komentēja Klintone.
“Panākt, ka valstis sastrādājas, bija mans ikdienas darbs Valsts sekretāra amatā. Tas ir vairāk nekā fotografēšanās. Tam nepieciešams būt pastāvīgam un uzticamam. Cilvēkiem jāzina, ka viņi var uz tevi paļauties. Ka tu neteiksi šodien vienu, bet rīt kaut ko gluži citu. Un tas noteikti ir kas vairāk, nekā ar ieskriešanu pie kaimiņiem uz dažām stundām censties kompensēt aizvainojumu un pārmetumu gadus. Tā tas nenotiek,” klāstīja Klintone.
Par spīti daiļrunībai, kuru kandidāti velta viens otram, šoreiz vienlīdz nepopulārs ir gan demokrātu, gan republikāņu kandidāts. Arvien grūtāk prognozēt, cik dosies balsot par labu kandidātam, kas tiem patīk vai, pretējas loģikas vadīti, lai nepieļautu, ka amatu ieņem tas, kurš viņiem šķiet absolūti nepieņemams. Šajos apstākļos vēlētāju aktivitāti vairāk var noteikt tas, kuru vēlēšanu rītā nemīlēs vairāk.
ASV prezidenta vēlēšanas notiks 8. novembrī. Līdzšinējais valsts vadītājs Baraks Obama tajās vairs nevarēs piedalīties, jo beidzas viņa otrais amata termiņš.
