Jau pats fakts, ka Latvija kļūst par 35. dalībvalsti Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), būtībā apstiprina noteiktu attīstības līmeni.
No otras puses, kā atzīst eksperti, Latvija arī iepriekš spējusi saņemties un izskatīties labi, lai kaut kur iestātos. Svarīgākais šajā gadījumā būs, kā mēs pratīsim izmantot līdz ar to pieejamo pieredzi.
Starp OECD valstīm, turklāt dibinātājām, ir gan Grieķija, kas vēl arvien cieš no smagas recesijas, un Āzijas ekonomikas brīnums – Dienvidkoreja, kā arī pasaules lielākā ekonomika – ASV.
“Tas, ka neviens nepiedzimst pieaudzis un ka kaut kādas lietas mums būs jāmācās, arī aizstāvot savas intereses šīs organizācijas iekšienē, tas ir pavisam skaidrs. Ja mēs paskatāmies uz nopietnām reformām, kādas ir veiktas Latvijā pēdējo 20-25 gadu laikā, redzam, ka lielākā daļa ir bijušas saistītas ar tādu vai citādu ārvalstu spiedienu vai uzraudzību. Līdz ar to iedomāties, ka mēs paši spēsim sakārtot bez dalības organizācijās un ka kāds skatīsies, diezgan naivi. Bet, kas attiecas uz to, kā ļaudis to izmanto, nu, šajā situācijā Latvijai ir iedota makšķere un vieta pie galda,” norāda politologs, Latvijas Universitātes profesors Ivars Ījabs.
Ekonomisti ir pārliecināti par to, ka dalība OECD ilgtermiņā nesīs ieguvumus, taču tūlītējus ievērojamus labumus sabiedrība, visticamāk, neredzēs. Savukārt ilgtermiņa ieguvumi atkarīgi no politiķu gribas un rīcības.
“Var pilnīgi droši apgalvot, ka milzīgu uzrāvienu Latvijas ekonomikai tas nedos. Bet tikpat droši var apgalvot, ka ieguvumu un zaudējumu bilance šajā gadījumā būs labvēlīga. Tie ieguvumi nebūs milzīgi.
Tas nebūs izšķirošs faktors Latvijas ekonomikas vēsturē, bet tas, ka bilance būs pozitīva, par to gan es nešaubītos,” saka “DNB bankas” ekonomists Pēteris Strautiņš
Tikmēr Eiropas Investīciju bankas vecākais padomnieks, bijušais finanšu ministrs Andris Vilks (“Vienotība”) norāda uz informācijas un sarunu iespējām: “Te ir divas lietas: viens ir tas, ka pieejama informācija un var smelties dažādas idejas, bet otrs – jāsēž pie galda ar dažādiem cilvēkiem, ar šo valstu vadītājiem un dažādu līmeņu pārstāvjiem. Tas ir arī reputācijas jautājums. To var salīdzināt ar hokeju: varam spēlēt KHL vai NHL. Šajā gadījumā tas ir NHL, tas ir cits līmenis. Klubs, kurā tiek risināti dažādi jautājumi, tā nav tikai ekonomika.
Latvijai nav tiešo pieeju uz G20 un G8, tad šis ir ideāls risinājums.
Un neesmu saticis harismātiskāku cilvēku par šīs organizācijas vadītāju Anhelu Guriju.”
Latvija ir otrā Baltijas valsts, kas iestājusies Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā. Pirmā vēl 2011.gadā bija Igaunija. Keits Kasemets ne tikai sākotnēji pārstāvējis Igauniju OECD, bet vēlāk arī bijis departamenta vadītāja vietnieks šīs organizācijas Pārvaldības jautājumu direktorātā.
Latvijā bieži skandētais par Igaunijas panākšanu viņam izraisa smaidu, tā vietā Latvija varēs izvēlēties sev ambiciozāku mērķi. Igaunijas Ekonomikas un sakaru ministrijas ģenerāldirektora vietnieks Keits Kasemets norāda:
“Manuprāt, joks ir tāds, ka mēs – igauņi – paši OECD organizācijā jūtamies kā vieni no vājākajiem. Salīdzinot sevi ar vairumu citu valstu daudzās jomās, esam pēdējā pieciniekā. Tādēļ domāju, ka OECD gadījumā galvenais jautājums Latvijai būtu ne tik daudz par to, vai panāksit Igauniju, bet gan par to, kā mērosities ar citām lielajām un bagātajām pasaules valstīm. Un jūsu priekšā būs pat daudz lielākas perspektīvas.
Tādēļ nākotnē, cerams, nerunāsit tik daudz par Igaunijas panākšanu, bet gan, vai panāksit kādu no Skandināvijas valstīm vai, piemēram, Dienvidkoreju, kas arīdzan ir OECD dalībvalsts."
Kopš 2014.gada Latvija atzīta par augstu ienākumu valsti. Savukārt tas, lai ekonomiskos labumus un dzīves standartus baudītu iespējami lielāka sabiedrības daļa, ir viens no organizācijas mērķiem, kurus praksē būs jāmācās realizēt arī Latvijas ierēdniecībai un politiķiem.
