Savulaik lielākā un bagātākā Sīrijas pilsēta Alepo piedzīvojusi kārtējos gaisa uzlidojumus. Jau atkal ziņas par bojā gājušajiem, tostarp bērniem un daudziem ievainotajiem. Taču atšķirīgais šoreiz — Krievijas gaisa spēku uzlidojumi veikti no kaimiņvalsts Irānas Hamedanas militārās bāzes.
Kā atzīst ASV apskatnieki, šī ziņa Balto namu un Valsts departamentu pārsteigusi nesagatavotu. Potenciāli tas apliecina būtisku spēku samēru maiņu Tuvajos Austrumos un vēl vairāk stiprina Krievijas pozīcijas dialogā ar Rietumiem. Praktiski tas nozīmē daudz spēcīgākas pozīcijas autoritārajam Sīrijas līderim Bašaram al Asadam. Krievijas bumbvedēju ceļš kļūst vismaz par tūkstoš kilometriem īsāks. Tas nozīmē vairāk vietas munīcijai un lielāku gaisa triecienu intensitāti.
"Ceļš ir par 60% īsāks. Tas ļauj veikt uzlidojumus lielākam skaitam mērķu ar lielāku intensitāti. Vienlaikus ir arī politiskie ieguvumi. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, par gaidāmu vienošanos ar Savienotajām Valstīm par Sīriju. Un tas notiek laikā, kad Krievija vainota e-pastu izzagšanā no Demokrātu partijas nacionālās komitejas.
Mēs ļoti skaidri redzam, ka Krievija izspēlē spēcīgas politiskas kārtis Sīrijā. Kamēr ASV labākajā gadījumā spēlē aizsardzībā," teica Vašingtonas Tuvo Austrumu institūta vecākais līdzstrādnieks Endrjū Teiblers.
Tas izraisījis lielu mulsumu Baraka Obamas administrācijā — tā, it kā krievi spiestu Obamu pilnībā pārskatīt savu nostāju Sīrijā. Baltais nams gan apgalvo, ka nemainīs to un ka vēl arvien tiek prasīta Bašara al Asada atkāpšanās. Tomēr šis gājiens ir mēģinājums piespiest Obamas administrāciju panākt vienošanos Sīrijā, pirms pie varas nāk jauns prezidents. Šķiet, Krievijā uzskata, ka nākamais prezidents, jo īpaši, ja tā būs Hilarija Klintone, piekops militāri daudz agresīvāku politiku tādās vietās kā Sīrija.
Savos pirmajos komentāros žurnālistiem par uzlidojumiem no Hamedanas Irānā ASV Valsts departamenta runasvīrs Marks Touners pauda, ka tiks aplūkots jautājums, vai līdz ar to Krievija pārkāpusi starptautiskā sankcijas pret Irānu, kas neļauj tai nodot bruņojumu un militārās tehnoloģijas. Šo pieļāvumu kategoriski noraidīja gan Maskava, gan Teherāna.
"Gadījumā, kuru tagad apspriežam, nav notikusi nedz kaujas lidmašīnu piegāde, nedz pārdošana, nedz nodošana Irānai. Šīs kara lidmašīnas ar Irānas piekrišanu lieto Krievijas gaisa spēki dalībai pretterorisma operācijā, kas notiek Sīrijas Arābu Republikā. Pēc likumīgās Sīrijas valdības lūguma," teica Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
Arī Irānas parlamenta spīkers paziņojumā noraida jebkādus pārmetumus. Vienlaikus šie izteikumi apliecina arī ciešo sadarbību, kas veidojas starp Teherānu un Maskavu.
"Mēs nevienam neesam nodevuši savu militāro bāzi. Tas fakts, ka sadarbojamies ar Krieviju kā sabiedroto reģionālos jautājumos, īpaši attiecībā uz Sīriju, nenozīmē, ka esam Krievijai nodevuši militāro bāzi.
Ja mediji par to ziņo šādā veidā, tad es to pilnībā noraidu," paziņoja Irānas parlamenta priekšsēdētājs Ali Laridžani.
Šī ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Irāna ļāvusi citai valstij izmantot savu teritoriju militāriem mērķiem. Krievija līdz ar to saņēmusi vairāk, nekā Amerikas Savienotajām Valstīm ļāva prorietumnieciski noskaņotā Irānas šaha administrācija pirms islamiskās republikas izveides.
Līdz ar straujo attiecību uzlabošanos starp Turciju un Krieviju ar augošām bažām tiek uzlūkota Krievijas lomas nostiprināšanās Eiropas un globālajai drošībai stratēģiskajā Tuvo Austrumu reģionā.
