Merkele pēc teroraktiem Vācijā saņem pamatīgu kritiku par migrācijas politiku

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Pēc teroraktiem Vācijā Angela Merkele saņem kritiku ne tikai no opozīcijas, bet arī no saviem sabiedrotajiem. Ja bēgļu un drošības jautājuma dēļ kanclere zaudēs Vācijas politiķu un sabiedrības atbalstu, tad tas var atbalsoties ne tikai Briselē, bet arī pārējās Eiropas galvaspilsētās.

Pēdējo desmit dienu notikumi Vācijā sākuši mest nopietnu ēnu pār Merkeles teju 11 pārsteidzoši veiksmīgajiem gadiem ietekmīgajā amatā. Tomēr lielākais izaicinājums nav būtībā jau labi zināmie skaļie uzbrukumi no opozīcijas populistiskā spēka „Alternatīva Vācijai”, kas ir kategoriski pret jebkādiem bēgļiem. Šajās dienās Merkele kritiku, bieži gan saudzīgi pasniegtu kā jautājumus par līdzšinējo bēgļu un integrācijas politiku, saņem arī no sabiedrotajiem politiskajiem spēkiem un koalīcijas partneriem.

Piesardzīgi attieksmē kļuvuši arī ietekmīgākie preses izdevumi, kas iepriekš bijuši cieši Merkeles pozīciju aizstāvji.

Īpaša vieta te laikrakstam „Bild”. Par spīti tabloīda skandalozajai pieskaņai un sensacionālismam, tam ir milzīga ietekme Vācijas politiskajā dzīvē.

Pārmetumi no politikas perifērijā esošā spēka „Alternatīva Vācijai” nav tik sāpīgi, cik izteikumi, kas nāk no pašas Merkeles sabiedrotajiem – Bavārijas Kristīgo sociālistu savienības. Tieši šajā pavalstī notikuši trīs no uzbrukumiem. Bavārijas premjers Horsts  Zēhofers pat sācis apšaubīt pašu pamatprincipu, ka bēgļus nevar izraidīt atpakaļ uz kara zonām. Šo izteikumu gan viņš drīz steidzās labot, piesaucot  starptautiskās konvencijas.

Arī Bavārijas iekšlietu ministrs Joahims Hermans no tās pašas Kristīgo sociālistu savienības meta akmeni Merkeles virzienā, kas atvērusi robežas, ļaujot ieplūst tik lielam skaitam patvēruma meklētāju, ka dienesti nespējot kvalitatīvi izvērtēt katru gadījumu, paverot spraugas teroristu iekļūšanai.

Pat Merkeles kabineta iekšlietu ministrs, kancleres partijas biedrs Tomass de Mezjērs norādījis, ka šī atvērto robežu politika ir jāpārskata.

Pēc uzbrukumiem jau izdots lēmums palielināt izlases kārtībā uz robežas pārbaudāmo personu skaitu.

Visskaļāk par Merkeles kritiku gan šobrīd runā nevis vācu, bet britu prese. Berlīnes cietā nostāja pirms referenduma nepalīdzēja Deividam Kameronam pārliecināt skeptisko britu sabiedrības daļu par dzīvi vienotā Eiropā. Savukārt Merkeles reakcija un pozīcija pēc referenduma neraisīja simpātijas pat tajos, kas balsoja par palikšanu.

Vācijas kanclere gan arī pazīstama ar spēju strādāt par spīti visam. Kritiku un sabiedrības bažas, uzmanīgi rīkojoties, šobrīd var izmantot arī nepopulāru lēmumu īstenošanai, kuriem iepriekš nebija atbalsta.

Merkeles vadībā šogad pieņemto integrācijas likumu kritizēja ne tikai migrācijas pretinieki, bet arī cilvēktiesību aizstāvji. Piemēram, par to, ka bēgļi nevarēs brīvi izvēlēties, kur dzīvot, bet notiks viņu sadale. Patvarīgi mainot dzīves vietu, viņi zaudētu piekļuvi pabalstiem.

Dramatiskākās izmaiņas varētu strauji parādīties arī likumdošanā par atpakaļizraidīšanu. Pašreizējais regulējums ļāva vairāk nekā pusei izraidāmo ar ārsta slēdziena palīdzību izvairīties no deportācijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti