Francijā pusotra gada laikā notikuši vairāki lieli terora akti. Šoks, līdzjūtība, Francijas karoga krāsā izgaismotas ēkas visā pasaulē un Marseljēza. Taču tad sekoja Stambulas lidosta, promenāde Nicā. Un vēl vairāki vientuļnieku uzbrukumi Vācijā un Francijā.
Teroristi vēlas ar saviem uzbrukumiem dominēt mediju telpā. Tādēļ daži Eiropas mediji apzināti izvēlējušies politiku ierobežot ziņas par terora aktiem. Apsvērums — ja teroristi nesasniegs savu mērķi iebiedēt sabiedrību un ietekmēt valstu politiku, tad uzbrukumiem vajadzētu mazināties.
"Pie šīs jaunās realitātes ir jāzina, kā to atspoguļot. Tur ir šie psiholoģiskie momenti. Līdzīgi kā astoņdesmitajos gados Francijā. Tur tie tika piesaistīti tieši ziņām. Notika ap pulksten pieciem - žurnālisti paspēja atbraukt, nofilmēt un astoņos vakarā pārraidīt informāciju.
Nepārbaudot un nesavācot komentārus, interpretācijas un analīzes. Tas ir tas, kas teroristiem vajadzīgs, lai šo spriedzi komunicētu tālāk sabiedrībā,”
teica informācijas un komunikāciju zinātņu doktors, Rīgas Stradiņa universitātes profesors Sergejs Kruks.
Pretterorisma centrs Latvijā darbojas Drošības policijas paspārnē. Vaicāti, vai, viņuprāt, ziņu ierobežošana ļauj ierobežot terorismu, LTV saņēma šādu rakstisku atbildi:
"Terorisma kontekstā ir svarīgi atcerēties, ka teroristu mērķis nekad nav paši terora aktu upuri, bet ar upuru palīdzību tiek piesaistīta mediju uzmanība, lai izplatītu savu vēstījumu un iebiedētu sabiedrību, kas savukārt var izdarīt spiedienu uz lēmumu pieņēmējiem par labu vienam vai otram lēmumam. Protams, katra teroristiska rakstura aktivitāte ir jāvērtē individuāli,
taču nemitīga baiļu sajūtas uzturēšana sabiedrībā, kuras veicināšanā vistiešākā mērā ir iesaistīti mediji, atbilst teroristu patiesajiem mērķiem.
Plašsaziņas līdzekļiem ir jānodrošina iespēja sabiedrībai vispārīgi iepazīties ar terorisma tendencēm, taču par katru teroristiska rakstura aktivitāti līdzīgi kā par citiem kriminālnoziegumiem, būtu vēlams uzturēt mērenu mediju līdzdarbošanos temata aktualizēšanā.”
Mazāk ziņu par teroristu aktivitātēm lielā mērā nozīmē arī mazāk politiķu un sabiedrības intereses par drošības iestāžu gatavības līmeni un ikdienas darbu. Tomēr arī lielākās ziņu aģentūras LETA galvenais redaktors Pēteris Zirnis atzīst racionālos apsvērumus ziņu ierobežošanā, bet tam ir arī ēnas puse.
"Piemēram, šodien "Islāma valsts" (ISIS) uzņemas atbildību par jebko, kur pat viņi tuvumā nav bijuši. Tad varbūt žurnālista pienākums ir ar vēsu galvu izvērtēt, vai ir pamats, ka viņi var būt saistīti ar konkrēto teroraktu. Vai, piemēram, ja viņi pirms uzbrukuma veikšanas ierakstījuši video vēstījumu, kas pēc akta tiek aizsūtīts medijiem - vai kāds labums būs, ja to atskaņos pasaulei? Visticamāk, ieguvums nebūs nekāds, kam būtu jābūt no žurnālistiskas darbības,” sprieda Zirnis.
No otras puses, lai kādus spēles noteikumus izvēlētos drukātā prese, radio, televīzija un pat ziņu portāli, sociālajos tīklos valdīs savi likumi.
"Un te ir lielākās problēmas. Joir cilvēki, kas atrodas epicentrā, blakus notikumiem. Mēs jau nezinām, lasot sociālajos tīklos. Jā, es te lasu ziņojumus, bet vai viņš atradās Nicā, vai bija dzirdējis no paziņām. Uz šiem ierindas lietotājiem žurnālistikas noteikumi neattiecas, bet rezultāts ir faktiski tāds pats kā masu medijiem," atzina Kruks.
Gan terorisma apkarotāji, gan nozares eksperti norāda – šī ir jauna situācija, kas prasa gan jaunu analīzi, gan secinājumus un, likumsakarīgi, arī jaunus rīcības modeļus.
