Stiprinās sadarbība aizsardzības jomā
Latvija, Lietuva, Igaunija un Vācija vēlas padziļināt savu sadarbību aizsardzības jomā, turpinot īsteno NATO Varšavas samita laikā pieņemtos lēmumu, ar šādu kopīgu paziņojumu otrdien Rīgā klajā nāca visu četru valstu ārlietu ministri, īpaši uzsverot arī līdzšinējo valstu veiksmīgo sadarbību arī citās jomās.
Diplomāti arī atzina, ka par spīti atšķirīgajiem viedokļiem dažādos jautājumos, Eiropas Savienības līderiem ir nepieciešams apkopot viedokļus, lai izstrādātu vienotu nostāju par Eiropas Savienības nākotni.
Vēl tikai pirms divām nedēļām, augusta beigās, Vācija un Baltijas valstis atzīmēja 25.gadadienu kopš diplomātisko attiecību atjaunošanas.
Tieši tāpēc var uzskatīt, ka Vācijas ārlietu ministra Franka Valtera Šteinmaiera vizītei Rīgā ir ļoti simboliska nozīme.
Pirmkārt, Baltijas valstu ārlietu ministriem bija iespēja īpaši pateikties par Vācijas sniegto atbalstu gan demokrātisko institūciju stiprināšanā, gan eirointegrācijas procesu veicināšanā. Otrkārt, Vācija kā Eiropas Savienības un NATO viena no ietekmīgākajām valstīm spēlē nozīmīgu lomu abu alianšu nākotnes veidošanā.
Šīsdienas tikšanās laikā apspriests ļoti plašs divpusējo attiecību loks, īpašu uzmanību pievēršot drošības jautājumiem, īpaši pēc pēdējo gadu notikumiem Ukrainā un nesen NATO Varšavas samitā pieņemtajiem lēmumiem pastiprināt NATO sabiedroto klātbūtni Baltijas reģionā.
Ar Krieviju nepieciešams arī dialogs
Valstu pārstāvji norādīja, ka šajā laikā daudz paveikts aizsardzības ziņā un Krievijas atturēšanā, taču vienlaikus ir jāturpina dialogs ar šo valsti.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Vienotība”) norādīja, ka četru valstu pārstāvji ir vienisprātis, ka papildus līdzšinējai atturēšanas politikai ir nepieciešams turpināt arī dialogu ar Krieviju, lai kopīgiem spēkiem vairotu drošību reģionā.
“Mēs visi esam absolūti apmierināti ar tiem lēmumiem, kādus NATO alianse ir pieņēmusi Varšavā. Tie soļi, kādi ir nosprausti – gan atturēšanas politika, gan Vācijas iesaiste bataljona grupas veidošanā Lietuvā – mēs tos ļoti augstu vērtējam un uzskatām, ka tie bija pareizi lēmumi. Vienlaikus mēs uzsveram, ka ir būtiski bez atturēšanas politikas tikpat aktīvi strādāt pie dialoga un iesaistīšanas mums būtisku jautājumu izskatīšanā arī ar Krieviju,” sacīja Rinkēvičs.
“Mēs apspriedām arī priekšlikumus, ar kuriem Franks Valters Šteinmaiers nāca klajā pirms dažām dienām bruņojuma kontroles jomā. Mēs uzskatām, ka tas ir labs pamats mūsu diskusijām NATO ietvaros. Mēs arī uzskatām, ka ir būtiski meklēt tos ceļus, kādā veidā uzlabot drošības situāciju reģionā, Eiropā, neatkāpjoties no mūsu pamatprincipiem,” uzsvēra ministrs.
Sarunu formātu būs daudz un dažādi
Baltijas valstu un Vācijas tikšanās notika bez Igaunijas ārlietu ministra. Kaljuranda atkāpusies, startējot prezidenta vēlēšanās. Jaunais resora vadītājs apstiprināts izvēlēts vien pirmdien, un tikšanās piedalījās ministra vietnieks Mati Māsikass.
Tallinai pēdējā laikā sekmējies pašai savs ciešs dialogs ar oficiālo Berlīni. Kanclere Angela Merkele Igaunijā viesojās vēl tikai pirms divarpus nedēļām.
Tā bija viena no Eiropas tūres sastāvdaļām, gatavojoties Eiropas Savienības galotņu sanāksmei par nākotni pēc “Brexit”, kas notiks Bratislavā. Tika pasvītrotas labās attiecības starp Igauniju un Vāciju, kuras veicinājis kancleres Merkeles un Igaunijas premjera Tāvī Reivasa labais savstarpējais kontakts.
Toties vēl jūnijā Igaunija asi kritizēja Vācijas ārlietu ministra Franka Valtera Šteinmaiera sasaukto Eiropas Savienības dibinātājvalstu galotņu tikšanos uzreiz pēc “Brexit” referenduma, lai šajā slēgtajā klubiņā spriestu par Eiropas nākotni. Tagad, atrodoties Rīgā, pieredzējušais ministrs kritiku noraida. Tikšanos un formātu būs daudz, jautājums – kā dažādos skatījumus pēcāk salikt kopā.
“Es jau no paša sākuma teicu - ir nereāli domāt, ka diskusijas notiks visu 27 vai 28 valstu formātā. Nē. Ir divpusējas sanāksmes, trīspusējas, sarunas ar Višegradas grupas valstīm, ar Skandināvijas valstīm. Dažādos formātos, kuros domāsim par to, kā varam izkļūt no šīs Eiropas krīzes,” norādīja Franks Valters Šteinmaiers
“Esmu politikā 25 gadus un zinu, ka tikšanās mazākos formātos ir nepieciešamas. Tas, kas svarīgi, lai šajos dažādajos formātos panākto sarunu rezultātu varētu pārcelt visu 27 valstu formātā un panākt vienu vienotu pieeju un viedokli,” sacīja ministrs.
“Un to nav vienkārši izdarīt. Ir ļoti daudzi šķēršļi. Un atšķiras arī tas, kas tiek sagaidīts no nākotnes,” viņš uzsvēra.
Nudien pagaidām no atsevišķām valstīm un reģionālajām grupām tiek saņemti signāli par visai atšķirīgu redzējumu Eiropas Savienības lomai nākotnē un, kā tā samērojama ar valstu nacionālo politiku. Tas asi parādās arī bēgļu jautājumā. Atbildot uz jautājumu, vai Vāciju apmierina pašreizējais stāvoklis, kur lielākā daļa bēgļu pārvietošanas plānā uzņemto personu steidz pamest Latviju, lai dotos uz Vāciju, Štenmaiers uzsver - 22 bēgļi no Latvijas nav problēma. Bet problēma ir vienota, efektīva, Eiropas līmeņa mehānisma trūkums.
“Attiecībā uz bēgļiem, tas, par ko tiešām jārunā nav kaut kādi 20 bēgļi no Latvijas, kas atraduši ceļu uz Vāciju. Nopietnāks jautājums ir par to, ka pēdējo 12 mēnešu laikā vēl arvien līdz šim neesam atraduši risinājumu, kā nonākt pie vienotas Eiropas prakses migrācijas kustības risināšanai,” sacīja Šteinmaiers.
“Patiesībā es gribētu pateikt paldies trīs Baltijas valstīm, jo tās bija atvērtas diskusijām par nepieciešamo Eiropas Savienības migrācijas politiku. Baltijas valstis šķēršļus neliek, bet ir atvērtas debatēm.” pauda ministrs.
Šteinmaiers galu galā atzina, ka Vācija nevar uzņemt katru gadu pa miljonam bēgļu, kā tas noticis pērn. Kaut kritizēta, tomēr vienošanās ar Turciju šobrīd strādājos. Vērtīga atelpa, kas jāizmanto, lai nonāktu pie vienota risinājuma migrācijas krīzei.
ES nākotne – sarežģīta, bet tās nav beigas
Tuvojoties Eiropas Savienības līderu samitam Bratislavā, kura laikā galvenais sarunu temats būs Eiropas nākotne pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības, Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmaiers norādīja, ka situācija ir patiešām sarežģīta, taču tās nav beigas.
Ministrs norādīja, ka viedokļi par Eiropas nākotni ir dažādi, taču pats galvenais ir spēt šos viedokļus apkopot un vienoties par kopīgu skatījumu.
“Man ir bijušas tikšanās ar dažu Rietumeiropas dalībvalstu līderiem, kuri norādīja, ka šis ir modinātājzvans un ir jābūt drosmīgiem, lai sagatavotos nākamajam nopietnajam Eiropas Savienības integrācijas solim. Mans jautājums ir – vai mums tam ir leģitimitāte? Ir arī citi, kuri saka – jā, šis ir modinātājzvans, bet mums ir jāpārskata integrācija procesi un jāsāk runāt par Eiropas Savienības līgumu mainīšanu. Mana atbilde ir – kur mēs nonāksim, ja krīzes vidū mēs sāksim runāt par līgumu maiņu?” klāstīja Vācijas ministrs.
“Līdz ar to, ne sarunas par integrācijas padziļināšanu, ne sarunas par līgumu maiņu risinājumu nesniegs,” uzsvēra Šteinmaiers.
Pēc Franka Valtera Šteinmaiera vārdiem, risinājumu nesniegs arī dažādu populistiski noskaņoto politiķu aicinājumi atgriezties pie nacionālajām valdībām, atgūstot kontroli pār varu.
Ministrs uzskata, ka veiksmīgu iznākumu ir iespējams sasniegt tikai sadarbība Eiropas līmenī, ceļot tiltus starp dažādiem viedokļiem un uzklausot dažādu reģionu bažas, piemēram, par nodarbinātību Eiropas dienvidos.
Tāpat Šteinmaiers uzskata, ka kopīgi ir iespējams daudz veiksmīgāk atrisināt arī tādus jautājumus, kuriem 60 gadu ilgās Eiropas Savienības pastāvēšanas laikā nav pievērsts pietiekami daudz uzmanības, piemēram, drošībai un migrācijai.
Savukārt Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs uzskata, ka ir nepieciešams atskatīties pagātnē un gūt mācības, kā arī uzdot jautājumus par to, kā tieši šajos sarežģītajos laikos strādā demokrātija un politiskie procesi.
Pēc Linkēviča vārdiem, valstu pienākums ir arī skaidrot savām sabiedrībām, kāpēc Eiropai ir svarīga, piemēram, sadarbība tirdzniecības jomā, kā arī darīt visu iespējamo, lai atspēkotu dažādos nepatiesos apgalvojumus, kuri, piemēram, izskanēja Lielbritānijā pirms “Brexit” referenduma.
