Jaunajā konkursā “Eirovīzijas gada koris” Latviju konkursā pārstāvēs meiteņu koris no Jelgavas “Spīgo”, kas pavasarī uzvarēja nacionālajā atlasē.
Autora ziņas
Eiropas Savienība (ES) nepieņem Turciju, jo baidās no tās kā patstāvīgas un ietekmes ziņā konkurētspējīgas partneres. Tomēr Eiropai ir jāpārvērtē sava politika un Turcija tās lieluma, turības un ietekmes dēļ ir jāpieņem.
Neviens nedrīkst Ungārijai norādīt, vai un cik bēgļi tai ir jāuzņem, un Eiropas Savienības (ES) politiku šajā jautājumā bieži raksturo liekulība un politkorektums, intervijā LTV raidījumam "Pasaules panorāma" neslēpj Ungārijas ārlietu ministrs Peters Sijārto. Dubultos standartus viņš piesauc, arī komentējot ES politiku attiecībās ar Krieviju - kas esot atļauts Vācijai un citām valstīm, nav atļauts Ungārijai.
Lielbritānijas karaliskais pāris – kroņprincis Čārlzs un lēdija Kamila, kas formāli ir Kanādas galva, nav spējuši savaldīt smieklus, kad arktiskajā galvaspilsētā Ikaluitā svinīgā ceremonijā izdzirdēja tradicionālo Kanādas pirmiedzīvotāju - inuītu - apsveikuma dziedājumu.
Kanādas premjers Džastins Trudo, kurš īpašu popularitāti guvis labā izskata, pareizo paziņojumu un atraktīvās uzvedības dēļ, ticies ar lielās politikas jaunpienācēju Īrijas premjerministru Leo Varadkaru. Abu tikšanās atspoguļojums medijos kļuva par spilgtu apliecinājumu formas, nevis satura politikai.
Francijas maiznieki ceļ trauksmi, jo slavenais brokastu gardums, ko franči galvenokārt ēd sestdienu un svētdienu rītos, – sviesta radziņš jeb kruasāns drīz var nonākt starp kulinārijas retumiem. Eiropas Savienības direktīvas, kuru rezultātā mazinājusies piena produkcijas ražošana Francijā un vienlaikus pieaugošā Āzijas valstu kāre uz Eiropas produktiem, strauji sadārdzina kruasānus.
Vissliktākais “Brexit” scenārijs ir, ja Lielbritānijas izstāšanās sarunas ar Eiropas Savienību (ES) beigsies bez rezultātiem, jo tad 2019.gada 30.martā “mēs pamostamies, un ir atpakaļ muita, ir atpakaļ visa veida robežkontrole”, un visi ES pilsoņi dzīvo Lielbritānijā bez jebkādām garantijām”, intervijā LTV raidījumam “Pasaules panorāma” sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Vienotība”).
Britu medijus un politiskos apskatniekus šajās dienās nodarbina viens jautājums — cik veiksmīgi varētu darboties premjers Terēzas Mejas valdība un vai viņai pašai vispār izdosies noturēties augstajā amatā. Tas, lielā mērā, noteiks arī to, cik stipra būs oficiālās Londonas pozīcija iepretim Briselei “Brexit” sarunās.
Norvēģija ir izšķirīga lēmuma priekšā par pilnvērtīgu iekļaušanos NATO ballistisko raķešu pretgaisa aizsardzības sistēmā un tās elementu izvietošanu. Kad par to diskutēja Dānija, Krievija nekavējās brīdināt, ka līdz ar to Dānija kļūtu par hipotētiska kodoltrieciena mērķi. Maskavas brīdinājumus tagad saņem arī Norvēģija. Norvēģijas premjerministre Erna Sūlberga intervijā kanālam “Deutsche Welle” paudusi, ka valsts neizjūt Krievijas draudus.
Plašu satraukumu izraisījušas ziņas par vairāku vadošo arābu valstu attiecību saraušanu ar Persijas līča valsti Kataru un šīs valsts pilsoņu izraidīšanu no Saūda Arābijas. Viens no satraukuma iemesliem – konflikta tūlītēja ietekme uz cīņu ar terorismu, kā arī asiņainajiem konfliktiem Jemenā un Sīrijā. Bet nākotnē tas var atsaukties uz spēku samēriem un reģionālo politiku Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā.
Kontinentālās Eiropas ietekmīgākā politiķe – Vācijas kanclere Angela Merkele ir mudinājusi eiropiešus apzināties, ka viņu nākotne un liktenis tagad ir tikai pašu rokās. Tomēr Latvijas Ārlietu ministrija aicina ar secinājumiem nesteigties, un eksperti norāda, ka Latvijas drošībā nekas fundamentāli nemainās.
Nu jau gadiem ziņās par jauniem un potenciāliem sadarbības tirgiem dominē Ķīna. Tomēr jaunākā aktualitāte ir milzīgais Indijas tirgus ar tā vēsturisko orientāciju uz sadarbību ar Rietumiem un angļu valodu kā vienu no oficiālajām valsts valodām. Šonedēļ Latvijā viesojas Indijas ārlietu ministrs Mobašars Džaveds Akbars, kurš intervijā LTV atzina, ka nākotnē Rīgā iespējama Indijas vēstniecības atvēršana, turklāt realizācijas fāzē ieiet arī konkrēts investīciju projekts.
Turpinās ASV prezidenta Donalda Trampa pirmā starptautiskā turneja. Uzturoties Saūda Arābijas galvaspilsētā Rijādā un piedaloties arābu valstu līderu sanāksmē, Tramps vēl vairāk sarežģījis attiecības ar oficiālo Teherānu. Pirmdien sākas divu dienu vizīte Izraēlā. Arī to uzlūko ar bažām. Potenciāli tā var neprognozējami atsaukties Izraēlas – Palestīnas konfliktā.
Bijušais Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) direktors Roberts Millers ir nodevis zvērestu un kļuvis par īpašo pārstāvi, kas izmeklēs iespējamos ASV prezidenta Donalda Trampa tuvāko aprindu pārstāvju sakarus ar Krievijas amatpersonām.
Simtiem tūkstošu grieķu trešdien, 17. maijā, pametuši darbu, lai pievienotos arodbiedrību izsludinātajam 24 stundu vispārējam streikam, kas ietekmējis dzīvi visās lielākajās valsts pilsētās.
ASV prezidents Donalds Tramps lūdzis bijušo Federālā izmeklēšanas biroja direktoru Džeimsu Komiju slēgt izmeklēšanu par sava padomnieka Maikla Flinna sakariem ar Krieviju. Par to vēsta vairāki ietekmīgi ASV mediji.
Reaģējot uz akciju cenu lejupslīdi un gaidāmo ASV rūpniecības samazinājumu, ASV autobūves gigants, kompānija "Ford" gatavojas pat par desmito daļu samazināt savu strādājošo skaitu visā pasaulē.
Šajās dienās Menniku mācību poligonā Igaunijā notiek bruņoto spēku mācības rezerves karavīriem. Smagus ievainojumus taktisko mācību gaitā guvis viens no dalībniekiem.
Baltā nama pārstāvji cenšas atspēkot medijos nonākušo informāciju par to, ka ASV prezidents Donalds Tramps tikšanās laikā Baltajā namā Krievijas ārlietu ministram Sergejam Lavrovam un vēstniekam Vašingtonā Sergejam Kisļakam atklājis ārkārtīgi slepenu informāciju.
Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) Drošības padome stingri nosodījusi Ziemeļkorejas pēdējo ballistiskās raķetes izmēģinājumu. Diplomāti arī sola pastiprināt sankcijas pret oficiālo Phenjanu.
Kiberuzbrukums, izmantojot ļaunatūru, kas pēdējās dienās aptvēris visu globālo tīmekli, iespējams, izdarīts no Ziemeļkorejas, secinājuši kiberdrošības eksperti.
Šonedēļ Losandželosas pilsētas dome vienbalsīgi nobalsoja par rezolūciju, aicinot ASV Kongresa pārstāvju palātu uzsākt izpēti impīčmenta procedūras ierosināšanai pret prezidentu Donaldu Trampu. Un, ja nedēļas sākumā tas varēja šķist tikai kārtējais demokrātu frontes gājiens, lai neļautu atslābt Baltā nama saimniekam, tad pēc Federālā izmeklēšanas biroja vadītāja atstādināšanas, par impīčmenta izredzēm tiek debatēts arvien skaļāk.
Eiropas mediji ziņo par Vācijas kancleres Angelas Merkeles neapmierinātību ar Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāju Žanu Klodu Junkeru. Viņam tiek pārmesti izteikumi, kas adresēti Lielbritānijas premjerei Terēzai Mejai. Rezultātā jau iepriekš prognozēti grūtās sarunas ar Lielbritāniju par turpmākiem sadarbības noteikumiem kļūst vēl grūtākas.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs vizīti ASV turpina ar viesošanos Aļaskā, kur tiekas astoņas pasaules arktiskā reģiona valstis. Tikmēr ASV un Eiropas mediji turpina analizēt nule pieredzēto tikšanos Baltajā namā. Trampa administrācija aizvainojusi ASV medijus, nedodot viņiem līdzvērtīgas piekļuves iespējas. Turklāt vizīte notiek tūdaļ pēc Federālā izmeklēšanas biroja vadītāja atlaišanas, lai gan tieši viņa vadībā notika izpēte par iespējamo Krievijas iejaukšanos prezidenta vēlēšanās ASV.
Krievija iejaukusies ASV prezidenta vēlēšanu kampaņas norisē, tā liecinot pierādījumi, kas atrodas ASV drošības dienestu rīcībā. Tāpat ASV ir nosaukušas tieši Krieviju, kā arī Irānu un Ziemeļkoreju par vienu no galvenajiem mūsdienu kiberuzbrukumu avotiem. ASV Valsts departamenta koordinators kiberjautājumos Kristofers Peinters intervijā LTV “Panorāmai” atzina, ka mūsdienās situācija ir mainījusies un kiberdrošība ir centrālais jautājums arī nacionālajai drošībai.
ASV prezidents Donalds Tramps pārsteidzis Savienoto Valstu senatorus un plašāku sabiedrību, sasaucot Ziemeļkorejas jautājumam veltītu senāta sēdi Baltajā namā. Tas ir ārkārtīgi rets gadījums, kad senāts pamet Kapitolija ēku, un līdzīgu precedentu neatceras arī ilggadēji ASV politikas apskatnieki.
Uzturoties Vācijā, ASV prezidenta Donalda Trampa meita Ivanka saņēmusi nosodošu sieviešu auditorijas reakciju, kad, piedaloties G20 valstu diskusijā par sieviešu iedvesmošanu uzņēmējdarbībai, īpaši uzteica sava tēva lielo ieguldījumu, iedvesmojot un atbalstot sievietes.
Eiropas politikā vērojams jauns paradokss - kreiso partiju atbalstītāji var atdot balsis par labējiem, tā dēvētajiem populistu kandidātiem. Arī Francijā galēji labēji noskaņotajai prezidenta amata kandidātei Marina Lepēnai pēc aiziešanas no Nacionālas frontes vadītājas amata vēlēšanu otrajā kārtā cīņā ar centristu Emanuēlu Makronu ir cerības iegūt galēji kreisā kandidāta Žana Luka Melanšona vēlētājus. Eksperti uzskatā, ka arī Latvijā vērojami līdzīgi politiskie procesi.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
