Vācija nosūtīs 650 karavīrus operācijai Vidusjūrā

Vācija paziņojusi par iesaistīšanos NATO kopīgajā militārajā operācijā “Jūras sargs” Vidusjūrā. NATO patruļas Vidusjūrā sākumā bija daļa no ASV vadītā kara pret terorismu, tagad tās ieguva īpašu nozīmi, atbalstot Eiropas Savienības robežapsardzības centienus un mazinot migrantu pieplūdumu no Ziemeļāfrikas, it īpaši no konfliktu postītās Lībijas.  

650 karavīri no Vācijas pastiprinās starptautisko operāciju Vidusjūrā, lai novērstu cilvēku tirdzniecību un ieroču kontrabandu, kā arī vienlaikus sniegtu atbalstu Eiropas Savienības robežapsardzības aģentūrai “Frontex”. Bundestāga balsojums šī lēmuma apstiprināšanai gaidāms vēl septembrī.

Šis ir vienlaikus nozīmīgs solis gan Vācijai, kas mērķtiecīgi palielina savu bruņoto spēku lomu, tostarp starptautiskās operācijās, gan arī kopīgiem centieniem mazināt migrācijas spiedienu no Ziemeļāfrikas. Īpaši runa par Lībiju. No Turcijas Eiropas Savienībā ienākošie bēgļi tiek nosūtīti atpakaļ, saskaņā ar Eiropas Savienības un Turcijas līgumu. Uz ienācējiem no Lībijas tas neattiecas.

Tas palielina problēmas gan Itālijai, gan arī citām valstīm, uz kurām viņi vēlāk dodas. Eiropas līmeņa risinājuma vēl arvien nav.

Jūlijā NATO valstu Varšavas samitā pieņemtais lēmums attiecībā uz misiju Vidusjūrā piešķīra tai ne tikai jaunu nosaukumu “Jūras sargs”, bet arī būtiski mainīja tās raksturu. Līdzās cīņai ar teroristiem un “Islāma valsts” ieroču kontrabandu, priekšplānā nonācis arī migrantu un cilvēktirdzniecības jautājums.

Vienlaikus tas ir arī atbalsts Eiropas Savienības operācijai Vidusjūrā un kopējiem bloka centieniem stiprināt savu robežu aizsardzību.

Pērn tika uzsvērta Eiropas atvērtība un valstis brīdināja nenocietināt robežas pēc Ungārijas parauga. Bet tagad tiek uzsvērta nepieciešamība stiprināt robežu apsardzību.

Patiesībā pretrunu nav, taču, reaģējot uz sabiedrības neapmierinātību un populistisko spēku panākumiem dažādās Eiropas valstīs, akcenti publiskajā retorikā ir būtiski mainījušies.

“Mēs aizstāvēsim savas robežas un būsim ļoti strikti attiecībā uz to, kurš drīkst šķērsot mūsu robežu. To lūkosim paveikt līdz gada beigām,” uzsvēra Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers.

“Ikvienam, kurš ierodas Eiropas Savienībā vai pamet to, ir jātop reģistrētam, norādot datumu, vietu un iemeslu, kādēļ šī persona šķērso robežu. Līdz novembrim ierosināsim jaunu automātisko ceļotāju reģistrēšanas sistēmu, kas mums ļaus noteikt, kam tiesības ieceļot Eiropā,” skaidroja Junkers.  

Valstis, kuras piedzīvojušas vislielāko imigrantu pieplūdumu pēdējā laikā, arī uzsver, ka ilgāk vairs nevar gaidīt. Tas nule izskanēja arī pēc Slovēnijas un Austrijas premjerministru tikšanās.

 “Mūsu galvenais mērķis ir Eiropas Savienības ārējo robežu aizsardzība. Tam jānotiek labāk, nekā bijis iepriekš,” sacīja Austrijas kanclers Kristians Kerns.

“Piebildīšu, ka tas lēnām pārvēršas jautājumā par pacietību. Par to bieži diskutēts Eiropas Savienībā, un tagad mēs uzstāsim, lai panāktās vienošanās tiek realizētas. Tas nozīmē arī to, ka tas jāfinansē Eiropas Savienībai, un tajā nāksies iesaistīties arī atsevišķām valstīm,” norādīja Kerns.

Pirmsākumos NATO operācija Vidusjūrā sākās, kad ASV iedarbināja NATO līguma piekto paragrāfu pēc piedzīvotā 11.septembra terora aktiem. Operācija Vidusjūrā bija svarīga daļa Savienoto Valstu vadītajā karā ar terorismu un uzskatāma demonstrācija piektā paragrāfa realizācijai dzīvē. Varšavas samitā operācija Vidusjūrā pagaidām guvusi apstiprinājumu līdz nākamā gada beigām. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti