Dzelžaina apņemšanās
Imants Frederiks Ozols: Vēstnieces kundze, pēc mūsu iepriekšējās sarunas sociālajos medijos pavīdēja pāris kritiskas piezīmes par manu jautājumu Jums – vai būs viegli pārstāvēt prezidentu, ja šajā amatā tiks ievēlēts Donalds Tramps. Kopš mūsu sarunas notikušas divas lietas: a) Tramps nu jau ir oficiāli nominētais Republikāņu partijas kandidāts, b) viņš apšaubījis lietderību turpmākiem tēriņiem Baltijas valstu drošībai.
Šis paziņojums lika Savienoto Valstu diplomātiskajam dienestam aktīvi iesaistīties, mierinot partneru bažas. Kādi ir panākumi? Vai izdevies kliedēt jebkādas partneru bažas par to, kas būs, ja Tramps tiks ievēlēts?
Nensija Petita:
Jūs jau zināt, ka Latvija ir ciešs mūsu sabiedrotais NATO, lielisks partneris un Savienoto Valstu draugs. Un tas nemainīsies - neatkarīgi no tā, kurš būs nākamais ASV prezidents.
Mums saistošs NATO līgums un tā 5.paragrāfs. Tajā paustā apņemšanās ir dzelžaina. Jūs to no manis esat dzirdējuši visa šī gada laikā, kopš te esmu. Un Savienoto Valstu viceprezidents Džo Baidens, kurš šeit būs nākamnedēļ, arī raidīs šādu vēsti Latvijai un pārējām Baltijas valstīm. Mēs ticam, ka NATO līguma 5.paragrāfs ir kolektīvās aizsardzības pamatu pamats un ASV paliek tam uzticīga.
Lai padarītu Jūsu atbildēšanu grūtāku – vai sakāt, ka Savienoto Valstu prezidentam nav teikšanas attiecībā uz ieguldījumiem vienā vai otrā reģionā?
Tas, ko es saku, ka NATO līgums tieši to arī nozīmē — tas ir līgums, un Amerikas Savienotajās Valstīs tam ir likuma spēks. Tā ir apņemšanās attiecībā uz visiem mūsu NATO sabiedrotajiem. Un, kamēr vien pati vienošanās netiek jebkādi mainīta, tā paliek spēkā. Viceprezidents Baidens nākamnedēļ pārapstiprinās Savienoto Valstu apņemšanos attiecībā uz 5.paragrāfu.
Runājot par viceprezidentu Baidenu, kuru mēs nākamnedēļ sveiksim Rīgā. Kā nākas, ka viceprezidents nodēvē oficiālo Republikāņu partijas apstiprināto kandidātu ASV prezidenta amatam par draudu nacionālajai drošībai? Vai tā ir kāda ieraža, ka prezidenta amata kandidāti tiek nokristīti par draudu?
Mums ir kāds cits paradums Savienotajās Valstīs, proti, ka federālie darbinieki, tādi kā es pati, ir apolitiski. Tādēļ es nekomentēšu vēlēšanas. Vienīgi pateikšu, ka visiem amerikāņiem ir iespēja pašiem novērtēt, par ko iestājas katrs no kandidātiem. Savienotajās Valstīs notiks debašu sērija. Pirmā no tām 26.septembrī Longainlendas Universitātē, no kuras es nāku. Kandidāti varēs prezentēt savus uzskatus Amerikas sabiedrībai. Vēl divas debates plānotas oktobrī. Amerikāņiem ir pienākums būt informētiem un izzināt visu par kandidātiem. Tad viņi dodas uz vēlēšanu iecirkņiem un balso aizklātā veidā. Tā tiek ievēlēts mūsu prezidents.
Sankcijas līdz Krimas okupācijas izbeigšanai
Viena no pēdējā laika lielajām ziņām ir pavērsiens Sīrijā, kurš, kā piebilst analītiķi, ir pārsteidzis ASV nesagatavotu. Proti, Krievija pirmo reizi veikusi uzlidojumus mērķiem Sīrijā no gaisa spēku bāzes Hamadanā Irānā. Paziņojot par to, Krievijas aizsardzības ministrs Šoigu teica, ka drīzā laikā var sākties arī kopīga ASV un Krievijas militāra operācija. Savukārt Ukraina un Krima šķiet ievērojami zaudējusi savu vietu pasaules ziņu virsotnē. Vai tas nozīmē atgriešanos pie agrākām attiecībām ar Krieviju?
Tas ir daudzšķautņains jautājums. Vispirms vēlos teikt, ka, mūsuprāt, Irānā esošas bāzes lietošanai nebija panākumu. Un mēs uzskatām, ka, iespējams, pārkāpti ierobežojumi militārām un gaisa operācijām, kas noteikti Apvienoto Nāciju Drošības padomes rezolūcijā 2231. Mēs šobrīd pētām šo jautājumu. Tādēļ man nav daudz ko vairāk teikt šajā jautājumā, izņemot to, ka šī konkrētā darbība nav bijusi lietderīga.
Un es nepiekrītu, ka Ukrainas temats nav augstā vietā diskusiju tematu sarakstā starp Savienotajām Valstīm un Krieviju. Valsts sekretārs Džons Kerijs nemitīgi komunicē ar [Krievijas] ārlietu ministru Lavrovu. Ukraina vienmēr ir tematu augšdaļā. Ne tikai Savienotās Valstis nav aizmirsušas par Ukrainu, bet ir arī cieši apņēmušās raudzīt, lai Krievija un Krievijas separātisti pilnībā īsteno Minskas vienošanos. Un mēs esam pārliecināti, ka Krievijai ir jāpamet tās okupētā Krima.
Savukārt sankcijas, kas attiecas uz Krimu, paliks spēkā, kamēr vien Krievija nav pārtraukusi Krimas okupāciju.
Runājot par Eiropas Savienības pret Krieviju noteikto sankciju nākotni, kāda šajā jautājumā ir ASV nostāja? Skaidrs, ka sankciju pakete par Krimu paliek spēkā nenoteiktu laiku, bet otra sankciju pakete - ko darīt ar to?
Manuprāt, mēs redzam, ka sankcijas bijušas ārkārtīgi veiksmīgas. Krievijas ekonomika nav labā stāvoklī. Ir pieaudzis bezdarbs, pieaugusi inflācija. Viņi piedzīvo ekonomisko krīzi. Rubļa vērtība ir dramatiski kritusies pēdējo pāris gadu laikā, kopš sankcijas noteiktas. Tādēļ sankcijas ir pierādījušās gana iedarbīgas. Kad pienāks laiks, Eiropas Savienība pieņems lēmumu, bet vēl pavisam nesen sankcijas tika pagarinātas. Eiropas Savienība un ASV ir tuvi partneri; mums ir kopīgas bažas un mēs koordinējam savas darbības. Un man ir visi iemesli sagaidīt, ka tā tas turpināsies arī nākotnē.
Vai Jums nešķiet, ka nupat minētais kā inflācija, krīze, rubļa vērtības kritums – tas ļoti sāpīgi skar parasto cilvēku, bet vai tas patiesi ietekmē politiskās elites dzīvi?
Manuprāt, vēsture ir apliecinājusi, ka parastā cilvēka liktenis ir ārkārtīgi būtisks un ka politiķiem un līderiem jāpievērš uzmanība tām grūtībām, ar kurām saskaras ierindas cilvēki. Ignorēt tās ekonomikas grūtības, kuras krievi pieredz šodien un izdzīvo dienu no dienas, būtu milzu kļūda.
ES - ļoti efektīva institūcija
Ja runājam par Eiropas Savienību... Savulaik tieši Francija un Savienotās Valstis bija galvenie visa Eiropas Savienības projekta virzītāji. Tagad Eiropas Savienība piedzīvo lielas problēmas. Un nav runa tikai par "Brexit". Nupat ne tikai politiskie vērotāji, bet arī paši politiķi un pat daži valstu vadītāji norādījuši, ka Eiropas Savienība ir neefektīva saskarsmē ar mūsdienu izaicinājumiem. Vai piekrītat, ka tuvojas vai vispār nepieciešama visa šī projekta plašāka pārvērtēšana?
Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienībai ir ļoti tuvas un ciešas attiecības. Mēs ticam, ka Eiropas Savienība ir bijusi ļoti efektīva institūcija. Tā ir radījusi vienotu valūtu, ko lieto 19 no 28 valstīm. Tai ir izdevies veicināt tirdzniecību un investīcijas, radīt jaunas darba vietas eiropiešiem un jaunas izglītības iespējas. Tādēļ es ticu, ka Eiropas Savienība ir bijusi ļoti efektīva institūcija un ciešā sadarbība ar Savienotajām Valstīm nemainīsies "Brexit" dēļ. Mēs turpināsim mūsu ciešo sadarbību visās jomās, kurās tā ir tagad.
Mans pēdējais jautājums attiecas uz tematu, kas piesaistījis sociālo mediju uzmanību. Runa ir tieši par šo vietu – ASV vēstniecību Rīgā. Skan kritika par to, ka pārāk daudz oficiālās komunikācijas nupat notiek valodā, kas nav valsts valoda Latvijā. Vēl jo vairāk, ja ņemam vērā sarežģītās attiecības starp latviešu un krievu kopienām.
Esmu patiesi laimīga dzirdēt no jums šo jautājumu. Man prieks, ka varu pieskarties šim jautājumam. Prezidents Vējonis savā inaugurācijā lika lielu uzsvaru uz visu Latvijas sabiedrības locekļu sasniegšanu. Un viņš teica, ka cerot, ka katrs cilvēks Latvijā varēs dzīvot savas dzīves, sasniedzot maksimālo potenciālu un dot iespējami lielu pienesumu Latvijai. Mēs ticam, ka, izskaidrojot mūsu – Savienoto Valstu – politiku, mums tieši tāpat jāsasniedz katrs Latvijas sabiedrībā. Mēs saprotam, ka 37% iedzīvotāju runā krievu valodā.
Lai izskaidrotu mūsu uzskatus un mūsu politikas tiešā veidā visiem Latvijas sabiedrības locekļiem, esam nolēmuši daļu no mūsu komunikācijas veikt krievu valodā.
Tomēr viss, ko mēs darām, ir latviešu valodā un parasti arī angļu valodā. Bet dažreiz arī krieviski. Tas atbilst mūsu darbības principam visā pasaulē, kur mēs vienmēr tiecamies sasniegt tik daudz sabiedrības locekļu, cik vien varam. Mūsu mērķis ir komunicēt un paskaidrot Savienoto Valstu politiku. Un vēlamies sasniegt tik plašu auditoriju, cik vien iespējams.
