Pasaules ekonomika nostiprinās, taču spēcīgākai izaugsmei privātajā sektorā, no kuras iegūtu visi, nepieciešama turpmāka rīcība politikas jomā. Tā, pasludinot pasaules attīstīto valstu kluba – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD – prognozes globālajai izpausmei, sacīja šīs organizācijas vadītājs Anhels Gurija.
Krievijā tradicionālie tējas glāžu turētāji vēl ne tik sen bija sastopami arī Latvijā. Krievijas dzelzceļa vilcienos arī mūsdienās tējas laiks bez tiem nemaz nav iedomājams.
Ik pa laikam medijos nonāk ziņas par patvēruma meklētāju un bēgļu izraisītiem incidentiem – aizskartas sievietes, kautiņi un dažkārt pat agresīvi uzbrukumi ar letālu iznākumu. Lai gan ierasti to piedēvē atšķirīgai kultūrai vai reliģijai, ļoti bieži cēloņi ir garīgas problēmas. Kādi ir to iemesli, un vai valstīm jāmaksā par darbu ar šādiem cilvēkiem?
Eiropā šobrīd ir vērojama identitātes panika, taču tās pamatā ir nevis migrācija un islāms, bet gan jauna veida problēmas, dzīvesveids un jautājumi mūsdienu sabiedrībā, kuras iedzīvotāji un tradicionālās partijas vairs nespēj risināt tradicionālā veidā, intervijā LTV raidījumam saka čehu izcelsmes Itālijas profesors Vāclavs Belohradskis.
Cilvēkiem ir izvēles tiesības, kādām ziņām sekot un kādas ziņas uzskatīt par uzticamām, un tas ir labākais veids, kā apkarot dezinformāciju. Tā intervijā LTV raidījumam “Pasaules panorāma” sacīja ASV Valsts departamenta direktors darbam ar ārvalstu medijiem Ričards Buangans.
Laiks, kad vājinās ASV un Eiropas Savienības (ES) ass un attiecības, Eiropai ir labs, lai tā izšķirtos, ko tā pati vēlas panākt globālajā politikā, saka Latvijā pazīstamais vēsturnieks Timotijs Snaiders. Viņš neslēpj, ka ASV ir palikusi iekšpolitiski vājāka, jo tajā ir gan pretrunas attiecībā uz ASV prezidenta Donalda Trampa darbu, gan pieaugošo sociālo nevienlīdzību. Toties Krievija aizvien ir nezināmais spēks globālajā politikā - kamēr iekšpolitikā prezidentam Vladimiram Putinam nav ko piedāvāt, ārpolitikā viņš ir gatavs uz daudz ko.
Ilggadējais Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible gatavojas pamest šo amatu. Lai kāda izveidosies Angelas Merkelas Kristīgo demokrātu un sociālistu vadītā koalīcijas valdība, ministra amatu tajā viņš neieņems. Sirmais Eiropas politikas veterāns kļūs par parlamenta jeb Bundestāga prezidentu. Un daži to saredz kā ilgākas ēras beigas.
Vismaz 58 cilvēki gājuši bojā Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) baltā amerikāņa sarīkotā slaktiņā Lasvegasā. Nevadas štata likumdošana ir īpaši pielaidīga attiecībā uz šaujamieroču iegādi un nēsāšanu. Pasaulē valda neizpratne, kā vadošā attīstītā demokrātija pieļauj tādu ieroču izplatību, kas, nepārprotami, veicina šādus noziegumus. Tomēr interesanti, ka ASV ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kur tiesības uz šaujamieroča glabāšanu un nēsāšanu ir konstitucionālas.
Kanclere tā pati, bet valdības koalīcija - jauna. Tāds ir īsais secinājums pēc svētdien notikušajām parlamenta vēlēšanām Vācijā. Angela Merkele pirmdien, 25. septembrī, apliecināja, ka plāno palikt amatā visus četrus termiņa gadus, un noraidīja runas par pirmstermiņa vēlēšanām.
Vācijas parlamenta vēlēšanās uzvarējuši kancleres Angelas Merkeles kristīgie demokrāti. Tā liecina vēlētāju aptaujas pie balsošanas iecirkņiem Par viņiem nobalsojuši 32,5% vēlētāju. Otrajā vietā sociāldemokrāti ar 20%, bet trešajā eiroskeptiskā ''Alternatīva Vācijai'' ar 13,5%.
Pirms visai Eiropas Savienībai nozīmīgajām parlamenta vēlēšanām Vācijā, kas gaidāmas rīt, līdzšinējai kanclerei Angelai Merkelei prognozē ceturto uzvaru pēc kārtas. Galvenā intriga ir par to, ar ko viņas vadītie kristīgie demokrāti varētu veidot jauno koalīciju, un kā vēlēšanās veiksies eiroskeptiskajai partijai “Alternatīva Vācijai”, kas līdz šim nav bijusi pārstāvēta Bundestāgā.
Vētrai “Hārvijs”, kas vislielākos postījumus radīja Teksasā, sekoja vētra “Irma”, kas visplašākos postījumus savukārt nodarīja Karību salās un ASV Floridas štatā. Bet vētras arī izraisīja kritiku ASV prezidenta Donalda Trampa virzienā.
Birmas jeb mūsdienu Mjanmas dibinātāja meita un demokrātijas cīnītāja Auna Sana Su Čī ir leģendāra personība, kas savulaik pameta nodrošinātu dzīvi Lielbritānijā, kļūstot par politisko ieslodzīto savā dzimtenē un ilgus gadus vadot mājas arestā.
Globālās politikas jautājumos visuzticamākais līderis ir Vācijas kanclere Angela Merkele, secināts ASV pētījumu kompānijas “Pew Research Centre” pētījumā.
Publisko dzīvi pamet 96 gadus vecais britu karalienes Elizabetes II dzīvesbiedrs princis Filips. Viņš bijis uzticams karalienes sabiedrotais un pacietīgi veicis savus pienākumus, paliekot pussoli aiz vai otrā persona līdzās britu monarham.
Maskava izteikusi piedāvājumu Amerikas Savienotajām Valstīm iziet no Afganistānas, jo amerikāņu kampaņa ir izgāzusies. Šis izteikums jāskata kontekstā ar to, ka ASV un Krievijas attiecības noslīdējušas jaunā zemākajā punktā.
Pusotru mēnesi pirms Bundestāga vēlēšanām Vācijas politiķi un iedzīvotāji labi apzinās, ka šo vēlēšanu iznākums būs svarīgs ne tikai pašai Vācijai, bet visai Eiropai, intervijā LTV raidījumam "Pasaules panorāma" sacīja politoloģe un Vācijā iznākošā laikraksta "Internationale Politik" galvenā redaktore Zilke Tempele.
Jau trešo gadu ASV un NATO amatpersonas faktiski vienmēr nemainīgi atkārto, ka NATO 5. panta garantijas ir nemainīgas un Baltijas valstis ir drošībā. 5. pants būtībā pasaka vien to, ka uzbrukums vienai valstij ir jāuztver kā uzbrukums visām. Taču mūsdienās kiberuzbrukumu uzskata par tieši tādu pašu uzbrukumu kā militāru ofensīvu ar fiziskiem ieročiem. Attiecīgi mainās arī NATO. Valstis bruņojas kiberkaram, un datoruzbrukums – līdzīgs tiem, kas piedzīvoti pēdējā laikā, – var tikt uzskatīts kā kara pieteikums.
Austrumāfrikas valstī Kenijā šonedēļ risinājās prezidenta vēlēšanas, kas ir svarīgas arī Eiropai – ja Kenijā valda stabilitāte, tā var uzņemt bēgļus arī no kaimiņvalstīm. Tur atrodas pasaulē otra lielākā bēgļu nometne Dadaabā. Kopskaitā tur uzturas ceturtdaļmiljons bēgļu. Vardarbība valstī var pašu Keniju padarīt par bēgļu avotu. Zīmīgi, ka Kenijā vēlētāju reģistrācija notiek elektroniski. Pretēji Latvijai, kur vēlēšanu galvenais dokuments ir pase, tur tās ir elektroniskās identifikācijas kartes.
200 dienas amatā aprit odiozajam Donaldam Trampam, un šī robežšķirtne iezīmēta ar jaunu skandālu Vašingtonā, kuram var būt nopietnas sekas. Jau atkal tā avots ir demokrātu frontes mediji, kas apgalvo, ka viceprezidents Maiks Penss pats raujoties kļūt par pirmo personu valstī un jau nākamajās vēlēšanās republikāņu prezidenta kandidāts būšot viņš, nevis Donalds Tramps. Šāda informācija ir liels trieciens prezidenta prestižam ASV politiskajā sistēmā.
Jauneklīgā Emanuela Makrona stāšanās Francijas prezidenta amatā pielikusi punktu populisma vilnim Eiropā. Tik skaļi apgalvojumi skanēja pēc viņa stāšanās amatā. Taču maģiskā 100 dienu robežšķirtne pārkāpta bez skaļa triumfa. Piedzīvots straujš reitingu kritums. To jau sauc par medusmēneša beigām, un gaisā atkal uzvirmojis jautājums, vai Makrons neiet Olanda ceļu – no ļoti populāra līdera sākumā līdz izteikti nepopulāram prezidentūras beigās.
Otra lielākā ieroču piegādātāja pasaulē šobrīd ir Krievija, kas visai būtiski šajā ziņā atpaliek no ASV. Tomēr, līdzīgi kā ASV gadījumā, arī Krievijas ieroču līgumi daudz ko pastāsta par valstu ģeoplitisko orientāciju.
Indija ir ietekmīgākā Indijas okeāna baseina valsts, taču pēdējā laikā arvien lielāku interesi par Indijas okeānu izrāda arī konkurējošā lielvalsts Ķīna.
Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīna Lagarda atzinusi, ka jau nākamo desmit gadu laikā organizācijas sēdeklis no Vašingtonas varētu pārcelties uz Ķīnas galvaspilsētu Pekinu. To, vai tas notiks, noteiks Ķīnas ekonomikas izaugsme un pieaugošā valsts ietekmes atspoguļošanās Valūtas fonda vēlēto locekļu sastāvā.
Indijā – kas tiek uzskatīta par pasaules lielāko demokrātiju un drīz kļūs arī par iedzīvotāju skaita ziņā lielāko valsti pasaulē – amata zvērestu devis jaunais valsts galva Rams Nats Kovinda.
Kopš 1990. gadu sākuma Krievijā jau gājuši bojā vairāk nekā 300 žurnālistu. Bet organizācijas, kas nodarbojās ar vārda brīvības jautājumiem, nereti tiek pasludinātas par ārzemju ietekmes aģentiem.
Tikai ar laiku atskārtu, ka "Russia Today" nolūks ir Rietumu demokrātijas graušana, intervijā LTV raidījumam "Pasaules panorāma" trešdien, 26. jūlijā, saka amerikāņu žurnāliste Liza Vāla, kas 2014. gadā aizgāja no "Russia Today", paziņojot, ka neatbalsta Kremļa iebrukumu Krimā, un norādot, ka "Russia Today" nav godīgs medijs.
Attiecībā uz "Brexit" jeb Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) sarunām abas puses mācās un turpinās to darīt sarunu laikā, intervijā LTV raidījumam "Panorāma" piektdien, 21. jūlijā, sacīja jaunais Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Kīts Šenons.
