Irāna ir ieinteresēta sadarboties ar Latviju dažādās biznesa jomās, tostarp tranzīta un transporta nozarēs. Tā ceturtdien, 2.jūnijā paziņoja Irānas ārlietu ministrs Mohammads Džavads Zarifs, kurš ieradies vēsturiskā vizītē Latvijā kopā ar nozīmīgu uzņēmēju delegāciju.
Reaģējot uz pagājušonedēļ piedzīvoto traģēdiju Vidusjūrā, kur īsā laika posmā gāja bojā vairāk nekā 1000 bēgļu un patvēruma meklētāju, Parīze ir paziņojusi par bēgļu nometnes izveidošanu pilsētas ziemeļos.
Sociālajos tīklos šonedēļ strauji izplatījās video par Krievijas ziņu kanāla "Rossija 24" manipulēšanu ar saturu. Atklājumu veicis populārs franču ziņu raidījums, parādot, kā Krievijā reportāžas par protestiem pret izmaiņām darba likumā Francijā uzdotas par pieaugošu neapmierinātību ar Eiropas Savienību (ES) jeb eiroskepticismu. Reportāžās ne tikai pilnīgi sagrozīta būtība, bet intervētajiem cilvēkiem piedēvēti vārdi, kurus viņi nekad nav teikuši.
Kamēr vainīgie korupcijā netiks sodīti, tikmēr izmeklēšanai nav nekādas jēgas, jo sabiedrība nebūs pārliecināta, ka norit cīņa ar korupciju, intervijā LTV „Panorāma” uzsver ASV federālais prokurors un Ohaio Universitātes profesors Dags Skvairs. Viņš pats saņēmis ASV valdības apbalvojumu par izcilu dienestu, jo ir atklājis vienu no lielākajām noziedzīgajām shēmām, pēc kuras tika izkrāpti vairāki miljardi ASV dolāru.
Tieši pēc mēneša Lielbritānijā notiks referendums par palikšanu vai izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). Ironiskā kārtā Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons, kurš pats ierosināja šādu referendumu, pašlaik ir redzamākais palicēju kampaņas līderis. Teju ik dienu britu sabiedrība tiek brīdināta par negatīvajām sekām, ko radīs izstāšanās, un pēdējās aptaujas liecina, ka vairums britu tomēr noslieksies par labu palikšanai ES.
Šonedēļ simt gadu apritēja tā dēvētajam Saiksa–Piko līgumam. Tuvo Austrumu vēsturniekiem šis līgums par ietekmi Āzijas rietumos, kas tika slepeni noslēgts starp Lielbritāniju un Franciju, ir labi zināms. Vairāki eksperti sliecas domāt, ka dokumentam joprojām ir liela nozīme uz šodienas politiskajiem notikumiem reģionā.
Saskaņā ar Pentagona paziņojumu pēdējo mēnešu laikā ir izdevies pat par pusi samazināt teroristiskās organizācijas “Daīš” kontrolētās teritorijas Sīrijā un Irākā. Vai mūsdienu notikumus veicinājis līgums starp Lielbritāniju un Franciju, kas noslēgts pirms simt gadiem?
ASV Republikāņu partijas prezidenta amata kandidāts Donalds Tramps paziņojis, ka ievēlēšanas gadījumā neredz iespēju sastrādāties ar pašreizējo britu premjeru Deividu Kameronu. Tā ir tikai viena no daudzajām stila un retorikas pērlēm, kuras bārsta skandalozais kandidāts. Par spīti nesaudzīgai pret viņu vērstai kritikai, gan Amerikas Savienotajās Valstīs, gan ārpus tām Donalds Tramps ir aptauju līderis. Tomēr tas negarantē, ka viņš būs partijas oficiālais prezidenta kandidāts.
"Es, protams, esmu tikai vēstnesis un, ja drīkstu paust savu personisko viedokli, ceru, ka Romas pāvests Francisks piekritīs 2018.gadā apmeklēt Latviju," tā ceturtdien, 12.maijā, viesojoties Rīgā, izteicās Vatikāna valsts sekretārs Pjetro Parolins.
Francijas valdība gatavojas pieņemt pretrunīgi vērtētās darba tirgus reformas, neiesniedzot tās balsojumam parlamentā. Par to otrdien, 10.maijā, paziņoja Francijas premjerministrs Manuels Valss.
ASV republikāņu prezidenta amata kandidāta Donalda Trampa plāns aizliegt musulmaņiem ieceļot Amerikas Savienotajās Valstīs atspoguļo viņa “tumsonīgos uzskatus par islāmu” un pasauli var padarīt nedrošāku – tā otrdien izteicies jaunievēlētais Londonas mērs, pirmais musulmanis šajā amatā Sadiks Hans. Viņš, atšķirībā no sava priekšgājēja, neatbalsta britu izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), jo tā dod milzīgumu pienesumu vairākās jomās.
Izšķirošas sarunas aizvada Grieķija, kurai vistuvākajā laikā ir jāsaņem visu kreditoru atļauja iegūt nākamo aizdevuma daļu, lai varētu nomaksāt citus parādus un izsniegt algas valsts sektorā strādājošajiem.
Šonedēļ svinētie 4.maija neatkarības deklarācijas svētki sāk veidoties par jaunu valstisku tradīciju, tomēr neseno notikumu vēsture un apstākļi, kādos Baltijas valstu neatkarība kļuva iespējama, vēl nav gana pētīti. Par to neviļus atgādina mazs ciemats Šauļu pievārtē Lietuvā. Bridi ir pēdējā vieta Baltijas valstīs, kur vēl 1990. gadā, nepilnu mēnesi pirms Lietuvas neatkarības deklarācijas pieņemšanas, viesojās pēdējais Padomju Savienības līderis Mihails Gorbačovs.
Bēgļu dēļ stāvoklis Sīrijā ir viena no Eiropas līderu prioritātēm, kas apspriesta arī, šonedēļ tiekoties ar ASV prezidentu Baraku Obamu. Bez drīza noregulējuma Sīrijā, bēgļu plūsma turpināsies – gan legālā veidā no Turcijas, gan, turpinot šķērsot Eiropas ārējās robežas nelegāli.
Arvien skaļāk tiek runāts par teroristiskās organizācijas “Islāma valsts” jeb “Daīš” veikto kaujinieku un atbalstītāju vervēšanu Eiropas pusaudžu un jauniešu vidū. Ģimenēm un dažādu valstu dienestiem nākas likt lietā lielas pūles un līdzekļus, lai atbrīvotu jauniešus no šīs organizācijas važām. Dažkārt tas izrādās pat neiespējami. Taču ASV vadītās militārās koalīcijas pārstāvji ziņo par būtiskiem panākumiem cīņā ar šādu vervēšanu.
Divas no pasaulē modernākajām ASV kaujas lidmašīnām "F-22 Raptor" nolaidušās Rumānijā, lai piedalītos NATO militārajās mācībās. Lai gan mācības ir oficiālais šo lidmašīnu ierašanās iemesls, tomēr netiek slēpts, ka tā ir arī Ziemeļatlantijas alianses spēka un apņēmības demonstrācija savu dalībvalstu aizsardzībai Melnās jūras piekrastē.
Par pēdējo dienu svarīgāko ārpolitikas notikumu kļuvusi ASV prezidenta Baraka Obamas un Vācijas kancleres Angelas Merkeles tikšanās. Līderu tikšanās ne tikai vairo Merkeles izredzes palikt amatā arī pēc nākamgad gaidāmajām vēlēšanām, bet vēl vairāk nostiprina Vācijas lomu attiecībās starp ASV un Eiropu.
Pretstatā valdīšanas dimanta jubilejas svinību vērienam, šogad daudz klusāk iecerētas britu karalienes Elizabetes II 90 gadu jubilejas svinības. Viņa ir vēsturē visilgāk valdījusī britu karaliene un reizē arī viena no ietekmīgākajām pasaules politiskajām figūrām, kuras loma sākās jau Otrā pasaules kara laikā, palīdzot stiprināt savas tautas morāli.
Sīrijā, autoritārā prezidenta Bašāra al Asada kontrolētajā valsts daļā, trešdien, 13.aprīlī, notiek parlamenta vēlēšanas. Gan miera procesā iesaistītās rietumvalstis, gan Sīrijas opozīcijas pārstāvji vēlēšanas sauc par fikciju, kas grauj Ženēvas miera sarunas.
ASV valsts sekretārs Džons Kerijs ieradies vēsturiskā vizītē Japānas pilsētā Hirosimā, uz kuru Savienotās Valstis Otrā pasaules kara laikā nometa atombumbu. Iespējams, ka šogad memoriāls pieredzēs arī Savienoto Valstu prezidenta vizīti. Tomēr ASV skaidri norādījušas, ka atvainošanās Japānai par atomieroču izmantošanu nav iespējama.
Eksperti, kas pēta pelēkās ekonomikas lomu, norāda, ka ir nepārprotama saistība starp ārzonu uzņēmumu darbību un pelēko ekonomiku, kā arī kriminālām darbībām un pat terorisma finansējumu. Tomēr stingrāk ierobežot ārzonās reģistrētu uzņēmumu darbību, vismaz likumdevēja izpratnē, nav Latvijas interesēs.
Azerbaidžāņi un armēņi paziņojuši par ugunspārtraukšanu pēc četru dienu karadarbības eskalācijas Kalnu Karbahā. Tiek ziņots, ka apšaudes pie saskarsmes līnijas noklusušas, ja neskaita atsevišķus izolētus incidentus.
Latvijai vēl palikuši tehniski darbi saistībā ar iestāšanos ekonomiskās drošības un sadarbības organizācijā OECD – tā intervijā LTV „Panorāmai” atzīst ASV vēstniece Latvijā Nensija Petita. Taču viņa cer, ka iestāšanās notiks jau šogad. Vienlaikus viņa uzsver, ka bēgļi Latvijai var būt ekonomiska iespēja.
Bēgļi, kuriem Eiropas Savienības (ES) un Turcijas līguma dēļ slēgts ienākšanas ceļš cauri Grieķijas salām un pāri Balkānu valstīm, arvien biežāk atkal izvēlas doties uz Lībiju un pēc tam uz Itāliju.
Brazīlija, kas ir šogad paredzēto Vasaras olimpisko spēļu namamāte, piedzīvo pēdējo laiku lielāko politisko krīzi. Nule par izstāšanos no valdošās koalīcijas un savu ministru atsaukšanu no valdības paziņojusi Brazīlijas demokrātiskās kustības partija.
Arvien jauni teroristu uzbrukumi ārvalstu ceļotājiem un Eiropas galvaspilsētām jau atspoguļojas tūrisma tendencēs. Ceļotāji cenšas mest līkumu valstīm un pilsētām, kas nonākušas medijos ar ziņām par traģēdijām un to upuriem. Taču patērētāju tiesību aizsardzība vēl nav gatava jaunajam izaicinājumam.
Otrdienas rītā pa diviem sprādzieniem nogranda Briseles lielākajā, Zaventemas starptautiskajā lidostā un Briseles metro. Terora aktos dzīvību zaudējuši aptuveni 30 cilvēki un vēl desmitiem ievainoti. Pieļauts, ka uzbrukumus izdarījuši teroristi-pašnāvnieki. Lidosta un metro ir pārtraucis darbu.
Cilvēki Latvijā par saviem tuviniekiem aicināti interesēties Konsulārajā departamentā pa tālruni 67016364. Ja mobilo sakaru pārslodzes dēļ neizdodas sazināties ar Latvijas vēstniecību Beļģijā pa tālruni +32 477 182 435, lūgums zvanīt pa tālruni +32 2 2383 236. Tāpat Briselē esošie sociālajā tīklā “Facebook” var paziņot par to, ka viņi atrodas drošībā.
Eiropas Savienības (ES) vienošanās ar Turciju pašlaik tiek uzskatīta par cerīgāko risinājumu bēgļu straumes apturēšanai vai vismaz bremzēšanai, liecina ES amatpersonu izteikumi. Taču oficiālās Ankaras sadarbībai ir arī sava cena. Starptautiskās politikas domnīcas brīdina, ka šī cena nav mērāma tikai ar piešķirtajiem eiro miljardiem, bet arī bīstami balansē uz Eiropas vērtību bankrota robežas.
ASV students Oto Vormbīrs sodīts ar 15 gadu spiedu darbiem Ziemeļkorejā par noziegumiem pret valsti, ziņo BBC.
Vai Kremļa lēmums pārtraukt aktīvu gaisa kampaņu Sīrijā un atvilkt savus spēkus palīdzēs stabilizēt stāvokli Sīrijā, apturēt bēgļu straumes un panākt pastāvīgu risinājumu pilsoņu kara plosītajai valstij? Tāds ir galvenais jautājums, ko uzdod politiķi un starptautisko notikumu apskatnieki pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina šķietami negaidītā paziņojuma.
