Iepriekšējo reizi komunistiskā Ziemeļkoreja kodolizmēģinājumu veica šī gada 6. janvārī. Toreiz vietējie masu saziņas līdzekļi paziņoja, ka izmēģināta ir nevis atombumba, bet gan ūdeņraža bumba.
Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns bija paziņojis, ka šādi izmēģinājumi ir bijuši nepieciešami, lai saglabātu kārtību Korejas pussalā un aizsargātu valsti no potenciālā uzbrukuma.
Mēnesi vēlāk Ziemeļkorejai izdevās nogādāt kosmosā pavadoni, izmantojot nesējraķeti, kuru potenciāli varētu izmantot arī kodolgalviņas nešanai. Reaģējot uz šiem notikumiem, ANO Drošības Padome pieņēma nepieredzēti bargas sankcijas, aizliedzot Phenjanai eksportēt ogles, dzelzs rūdu, titānu, vanādiju, zeltu un citus dārgmetālus, kā arī aizliedzot piegādāt Ziemeļkorejai aviācijas un raķešu degvielu.
Tāpat tika ieviestas sankcijas pret banku sektoru, obligātas kravu pārbaudes un sankcijas pret organizācijām un personām, kuras saistītas ar valsts raķešu programmu.
Piektdien Ziemeļkoreja paziņojusi, ka par spīti spēkā esošajām sankcijām ir veikts nu jau piektais kodolizmēģinājums. Valsts oficiālās ziņo aģentūras paziņojumā norādīts, ka ir izmēģināts jaunākās kodolgalviņas potenciāls un jauda. Kaimiņos esošās valstis pēc kodolizmēģinājuma konstatējušas 5,3 magnitūdu spēcīgas seismiskās svārstības.
Pēc dažādiem aprēķiniem, sprādziena jauda varētu būt aptuveni 10 kilotonnas, kas padara to par jaudīgāko līdz šim veikto Ziemeļkorejas izmēģinājumu.
Salīdzinājumam var minēt, ka 1945. gadā uz Hirosimas nomestās atombumbas jauda bija 15 kilotonnas.
Ziemeļkorejas kodolieroču institūta oficiālajā paziņojumā norādīts, ka Ziemeļkoreja turpinās darbu pie sava kodolpotenciāla vairošanas gan kvalitatīvā, gan kvantitatīvā ziņā, lai aizstāvētu valsts godu un tiesības uz pastāvēšanu, kā arī patiesu mieru no pieaugošajiem ASV radītajiem kodolkara draudiem.
Ziemeļkoreja apgalvo, ka izstrādātā kodolgalviņa ir gatava montāžai uz ballistiskajām raķetēm. Arī raķešu testi vairākkārt veikti šī gada laikā. Pēdējo reizi raķetes palaistas pirmdien, kad pasaules lielo valstu divdesmitnieks pulcējās kaimiņvalstī – Ķīnā notiekošajā G20 samitā. Tās, visticamāk, nokritušas Japānas ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņos.
“Tās tiešām ir varenas ziņas. Tās izdzirdot, no tiesas sajutu, ka, ja par to gādā mūsu godātais maršals Kim Džonuns, tad mums nav nekā, ko bīties un mūsu nākotne būs laba un pārtikusi,” šādus Phenjanas iedzīvotāja Vi Kumjoka izteikumus izplatīja Ziemeļkorejas mediji.
“Dzirdēju ziņas par kodolizmēģinājumu un to, ka tas bijis veiksmīgs. Tas liek man lepoties par mūsu valsti, tās stāju un spēku,” Ziemeļkorejas mediji citēja arī Phenjanas iedzīvotāju Ri Solsaņu.
Ziemeļkorejas aktivitātes jau izraisījušas satraukumu un nosodījumu gan kaimiņvalstīs, gan citur pasaulē. Novērošanas lidojumā devušās Dienvidkorejas un ASV lidmašīnas, lai savāktu gaisa paraugus kodolsprādziena pēdu analīzei.
Kaimiņos esošās Dienvidkorejas izlūkdienesti pieļauj, ka Ziemeļkorejas sasniegtais progress kodolgalviņu izstrādē ir izrādījies straujāks, nekā plānots.
Vienlaicīgi tiek norādīts, ka šādu izmēģinājumu mērķis ir stiprināt Čenuna kā spēcīga līdera tēlu, īpaši dienā, kad tiek atzīmēta republikas dibināšanas gadadiena.
“Šī ir ļoti nopietna situācija, kas ir totāli atšķirīga no tā, kas bijis pagātnē, kad Ziemeļkoreja veica kodolizmēģinājumus reizi trijos gados. Ziemeļkorejas atomieroču un raķešu draudi ir reāli un nepārprotami draudi mums. Mūsu armijai jābūt pilnā gatavībā kopīgi ar ASV stingri sodīt Ziemeļkoreju par jebkādām provokācijām,” norādījis Dienvidkorejas premjers.
Satraukti arī ierindas Dienvidkorejas iedzīvotāji
“Dienvidkorejieši satraucas par Ziemeļkorejas veikto kodolizmēģinājumu. Kodolieroči būtu aizliedzami, lai nodrošinātu stabilitāti un mieru Austrumāzijā,” pauda Seulas iedzīvotājs Džon Jonguks.
“Ziemeļkorejas provokācija ir tik muļķīga rīcība. Visi ir noskaņoti pret Ziemeļkoreju un tās kodoldraudiem. Kā Dienvidkorejas pilsonis es to dziļi nožēloju,” sacīja Seulas iedzīvotājs Kims Munkoņs.
Arī Japānas aizsardzības ministrs Tomami Inada norādījis, ka kodolieročus pārvadāt spējīgu tehnoloģiju izstrāde rada draudus Japānas nacionālajai drošībai un tas nav pieņemams.
Izmēģinājumus asi nosodījušas arī abas pasaulē lielākās kodollielvalstis – ASV un Krievija. Abu valstu ārlietu resoru vadītāji Džons Kerijs un Sergejs Lavrovs norādījuši, ka no Ziemeļkorejas saņemtās ziņas izraisa pamatīgu satraukumu un šos jautājums noteikti tiks izskatīts ANO līmenī. Tieši tāpēc ir sasaukta ANO Drošības Padomes ārkārtas sanāksme. Piesardzīgāka savos komentāros ir bijusi Ziemeļkorejas tuvākā sabiedrotā – Ķīna, kura paziņojusi, ka veiktais kodolizmēģinājums ir šokējošs un neprātīgs, jo tas tikai pielies eļļu ugunij. Vienlaicīgi gan tiek norādīts, ka neviens neiegūs no haosa vai Korejā, tāpēc visām iesaistītajām pusēm un starptautiskajai sabiedrībai būtu jāievēro atturība.
Vienlaicīgi eksperti norāda, ka jau ilgu laiku nevienam nav šaubu par to, ka Ziemeļkorejas rīcībā kodolieroči ir, un Phenjana ar šiem izmēģinājumiem tikai kārtējo reizi atgādinot, ka par spīti sankcijām un ārvalstu pretestībai atteikties no kodolieročiem tā negatavojas.
Līdz šim starptautiskās sabiedrības centieni apturēt kodolieroču izstrādi Ziemeļkorejā cietuši neveiksmi.
