Ietekmīgais izdevums “The Wall Street Journal”, atsaucoties uz daudzu valstu amatpersonām, apgalvo, ka notiekošais Sīrijas ziemeļdaļas pilsētā Alepo uzskatāmi apliecina ASV atkāpšanos no Tuvajiem Austrumiem. Līdz ar to šajā reģionā ietekmi nostiprina Krievija un Irāna, liekot ar to rēķināties arī pārējām reģiona valstīm. Savukārt Sīrijas opozicionāriem tas nozīmē nonākšanu likteņa varā.
Pasaules lielākā un vecākā britu nacionālā raidsabiedrība BBC izvērsīs darbu Baltijas reģionā. Jau tuvākajā laikā sagaidāma korespondenta punkta izveide. Likumsakarīgi, sagaidāms, ka Baltijas valstu temati biežāk atspoguļosies arī BBC saturā. Tomēr zīmīgi, ka šajā gadījumā runa ir par to britu raidsabiedrības saturu, kas top krievu valodā un vērsts krievu valodā runājošajai auditorijai.
Francija ir valsts, kurai kopā ar Vāciju ir vislielākie nopelni vienotas Eiropas Savienības (ES) veidošanā. Jaunā Francijas vēstniece Latvijā Odile Supizona intervijā LTV norādīja, ka darbs, kas mums jāpaveic Eiropas labā, ir visu Eiropas Savienības valstu darbs, un Eiropai ir vienoti jāstrādā lielākas solidaritātes virzienā.
Nule pieredzētā valdības maiņa Igaunijā izraisījusi negaidīti lielu rietumvalstu mediju interesi un pat pieļāvumus, ka pie varas mūsu ziemeļu kaimiņvalstī nākuši prokremliski spēki. Jaunajam premjeram un Centra partijas priekšsēdētājam Jiri Ratasam atbildīgais amats nāca kopā ar pienākumu taisnoties, ka nekas Igaunijas rietumnieciskajā orientācijā un attiecībās ar Krieviju nav mainījies. Ko sola jaunā valdība un vai šāds scenārijs var atkārtoties Latvijā?
Latvijā viesojas Lielbritānijas karalienes Elizabetes Otrās un Edinburgas hercoga jaunākais dēls princis Edvards. Vizītes galvenais mērķis – popularizēt pašpilnveides programmu “Awards” un pasniegt atzinības zīmi jauniešiem, kuri tajā piedalījušies. Tā ir pirmā britu karaļnama pārstāvja vizīte pēdējo desmit gadu laikā.
Ar paaugstinātu interesi tiek gaidītas Francijas prezidenta vēlēšanas nākamā gada aprīlī. To rezultāti varētu būtiski atsaukties gan tūlītējos jautājumos, tostarp sarunās par Lielbritānijas izstāšanos no bloka, gan arī ilgākā nākotnē. Pašlaik veidojas plašs atbalsts centriski labējam kandidātam Fransuā Fijonam, taču, pat gūstot uzvaru izšķirošajā Republikāņu priekšvēlēšanu kārtā - kas notiks svētdien, vislielāko izaicinājumu ceļā uz amatu sagādās vēl arvien augošās labējās Marinas Lepēnas Nacionālās Frontes pozīcijas.
Eiropas Parlamenta (EP) deputāti rezolūcijā norāda uz teroristisko grupējumu un Krievijas varas īstenotajiem propagandas draudiem. „Spiediens pieaug,” secināts EP dokumentā. Deputāti aicinājuši stiprināt Eiropas Savienības (ES) stratēģisko komunikāciju pret šo apdraudējumu, sadarboties ar NATO, kā arī vairāk atbalstīt medijus un īpaši pētniecisko žurnālistiku, kas palīdzētu iedzīvotājiem saprast notiekošo.
Turpinās straujas pārmaiņas ASV Baltā nama administrācijā. Amatu zaudējis pārmaiņu vadības procesa vadītājs Kriss Kristijs, kura pienākumos ietilpa nodrošināt, lai ASV vadība sekmīgi pārietu no prezidenta Baraka Obamas jaunajam ASV vadītājam.
Saistībā ar tālāko ASV politiku Tuvajos Austrumos pastāv nopietnas bažas. ASV prezidenta amatā ievēlētais Donalds Tramps iepriekš paziņojis, ka nevēlas konfrontāciju ar Krieviju Sīrijā. Šādai nostājai nemainoties, Kremļa ietekme reģionā varētu pieaugt.
Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps izdalījis pirmos amatu portfeļus savā administrācijā. Administrācijas vadītāja amatā viņš iecēlis Republikāņu partijas priekšsēdētāju Renu Prībusu, kas tiek vērtēts kā mēģinājums stiprināt sadarbību ar Republikāņu partijas eliti. Savukārt par galveno vecāko padomnieku izvēlēts vairākus skandālus izraisījušais mediju magnāts Stīvens Benons.
Brāļu kapi ir latviešu tautai unikāla piemiņas un varoņu atdusas vieta. Kopš pirmajiem te guldītajiem karavīriem apbedījumi ir turpinājušies līdz pat pašam pēdējam laikam. Tie ir arī skarbs apliecinājums dažādām varām, kas valdījušas Latvijā 20.gadsimtā.
Eiropas Savienības (ES) trešā lielākā ekonomika un viena no trim politiski vadošajām valstīm – Itālija – atrodas nopietnas politiskas izšķiršanās priekšā. Mazāk nekā mēnesis atlicis līdz referendumam par premjera Mateo Renci rosinātajiem grozījumiem Itālijas konstitūcijā.
Ziņas par ASV Republikāņu partijas kandidāta Donalda Trampa uzvaru prezidenta vēlēšanās ir izraisījušas ažiotāžu ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā, tomēr politologi un sociologi noraida, ka tās nāk gluži negaidītas.
Kanāda, kurā kopš Otrā pasaules kara patvērumu radusi skaitliski nozīmīga un aktīva emigrācijas latviešu kopiena, būs tā dēvētā ietvarvalsts NATO kaujas grupai Latvijā. Par to, kā šis spēku izvietojums varētu ietekmēt turpmāko dialogu ar Krieviju, par "atturēšanu" un riska slieksni ekskluzīvi intervijā LTV pastāstīja Kanādas aizsardzības ministrs Hardžits Sadžans, uzsverot, ka labākais risinājums ir novērst draudīgas situācijas vai vismaz panākt to deeskalāciju.
Līdz ASV prezidenta vēlēšanām atlikušas 11 dienas. Atkarībā no mediju simpātijām par labu vienam vai otram kandidātam atšķirīgu ainu sniedz arī vēlētāju aptaujas par atbalstu savam kandidātam. Taču abas puses ir vienisprātis, ka rezultātu izšķirs nevis pašreizējais atbalsta līmenis, bet gan tas, kura kandidāta vēlētāji aktīvāk dosies uz vēlēšanu iecirkņiem.
Sīriešu bēgļu bērni Turcijā tiek nodarbināti nelegāli, saņemot par padarīto niecīgu samaksu. Bērnu darba rezultātā radītās preces nonāk Lielbritānijas un, visticamāk, arī citu Eiropas valstu veikalu plauktos, vēstīja raidsabiedrība BBC.
Irākas ziemeļdaļā turpinās intensīvas cīņas par lielāko teroristiskās organizācijas kontrolēto pilsētu Mosulu un tās piepilsētām. Tikmēr Apvienotās Nācijas brīdina, ka uzmanība, kas pievērsta Mosulai, draud atstāt novārtā humāno katastrofu Sīrijā.
NATO sevišķi ātrās reaģēšanas vienības uzdevums, pirmkārt, ir sniegt pārliecību NATO dalībvalstij, tātad – sniegt atbalstu pašas Latvijas spēkiem. To intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Panorāma" atzina britu armijas ģenerālis Maikls Elviss. Viņš no nākamā gada komandēs NATO sevišķi ātrās reaģēšanas vienību uz sauszemes, kur iekļausies arī Latvijas bruņoto spēku karavīri.
Igaunijas jaunā prezidente Kersti Kaljulaida, atšķirībā no sava priekšteča Tomasa Hendrika Ilvesa, pirmajā valsts vizītē devās nevis uz Latviju, bet Somiju. Intervijā LTV viņa uzsver, ka Latvijā ieradusies vien pāris stundas vēlāk. Kaljulaida aicina runāt par plašāku – līdzīgi domājošu ziemeļu valstu Beniluksu.
Starptautiskie novērotāji brīdina par augošiem politiskās stabilitātes riskiem Turcijā. Bailēs no atkārtotiem valsts apvērsuma mēģinājumiem, ir veikta valsts dienestā strādājošo rindu tīrīšana. Bez darba palikuši vai uz laiku atstādināti gandrīz 100 000 cilvēku. Tostarp arī Aizsardzības ministrijas un drošības dienestos.
Sagaidāms, ka Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) notiks līdz 2019.gada vasaras beigām. Un, lai gan britu valdība izvairās plaši komentēt, kādas būs valsts un Eiropas Savienības attiecības, tomēr tiek uzsvērts, ka imigrācijas kārtība no Eiropas Savienības mainīsies.
Vācijā negaidītu turpinājumu ieguvis stāsts par novērstu terora akta mēģinājumu un aizdomās turētā vajāšanu. Par spīti īpašajai uzraudzībai aizturēšanas vietā, aizdomās turētais sīrietis izdarījis pašnāvību. Līdz ar to kritikai par imigrācijas politiku, kas veicinājusi terora draudus, pievienojies arī skandāls par uzraudzību ieslodzījumu vietās.
Šajās dienās Rīgā ieradusies Dzelzceļa industrijas tirdzniecības misija no Lielbritānijas, izrādot interesi par ātrgaitas dzelzceļa līnijas „Rail Baltica” projektu Baltijā.
Patruļas Vidusjūrā ievērojami samazinājusi bēgļu pieplūdumu no Ziemeļāfrikas, tomēr iespēju nonākt Eiropā, bieži necilvēciskos apstākļos, turpina gaidīt simtiem tūkstošu cilvēku. Vienlaikus ienākšanu Eiropā gaida arī liela daļa no Turcijā mītošajiem trim miljoniem Sīrijas bēgļu. Viņu masveidīgu ienākšanu pārtrauca Eiropas Savienības (ES) un Turcijas noslēgtais līgums un dzeloņstiepļu sētas uz sauszemes robežām.
Lai gan Ungārijas vēlētāji referendumā noraidījuši Eiropas Savienības migrantu pārvietošanas shēmu, bet zemās vēlētāju aktivitātes dēļ referenduma rezultāti nav uzskatāmi par derīgiem, valdība un premjerministrs Viktors Orbans rezultātus uzskata par politiski un likumīgi saistošiem, pieprasot, lai Brisele šos rezultātus neignorē.
Kolumbijā svētdien, 2.oktobrī, notiks referendums, kurā valsts iedzīvotājiem jāapstiprina vēsturiska vienošanās, ko šonedēļ parakstīja Kolumbijas valdība un lielākais revolucionāro partizānu grupējums FARC.
Pagājušajā naktī notikušas ASV prezidenta amata kandidātu – Hilarijas Klintones un Donalda Trampa - pirmās kopīgās televīzijas debates, kurās abi kandidāti pauduši savu vīziju par valsts ekonomikas nākotni, drošības situāciju valstī un sadarbību ar citām pasaules valstīm. Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka par šo debašu uzvarētāju pārliecinoši tiek minēta Hilarija Klintone.
Krievijas īstenotie uzbrukumi Sīrijā, aizbildinoties ar pretterorisma darbību, ir uzskatāmi par barbarisku rīcību, šādu viedokli ANO Drošības padomes sēdē paudusi ASV sūtne ANO Samanta Pauersa. Savukārt Krievija vainu par vardarbības eskalāciju Alepo un citās Sīrijas pilsētās uzvēlusi ASV, kuras apsūdz arī smagā bruņojuma piegādēs kaujiniekiem.
Seju aizsedzoša musulmaņu sieviešu tērpa nēsāšana raisa arvien skaļākas diskusijas Eiropā. Nule arī Norvēģijas parlaments uzsācis debates, lai noteiktu nacionāla līmeņa aizliegumu seju aizklājošu galvassegu valkāšanai. Sabiedrības bažas sakņojas acīmredzamā islāma klātbūtnes pieaugumā tradicionāli kristīgā mantojuma zemēs. Savukārt politiķi cenšas racionāli pamatot sejas aizklāju valkāšanu, argumentējot ar drošību.
Bēgļu izraisītais ugunsgrēks nomentē Lesbas salā pievērsis pasaules sabiedrības uzmanību Grieķijas varas iestāžu grūtībām tikt galā ar bēgļu plūsmu un arī tam, ka pārējās Eiropas Savienības (ES) valstis nelabprāt dalās atbildībā par bēgļiem. Viņu dzīve Grieķijas nometnēs, kā atzīst paši to iemītnieki, ir nožēlojama – tur esot "kā ellē".
Tā kā Vācijas kancleres Angelas Merkeles pārstāvētā Kristīgā demokrātu savienība piedzīvojusi sāpīgu zaudējumu reģionālajās vēlēšanās Berlīnes apgabalā, tiek uzskatīts, ka pirmajā vietā nonākusī Sociāldemokrātiskā partija mēģinās izveidot varas koalīciju, atstājot Merkeles partiju opozīcijā. Berlīnes vēlēšanu iznākums bijis negaidīts pārsteigums un bīstams signāls varas partijai.
