Ārpus Rīgas

Diskutē par gaļas liellopu audzētāju atbalsta iespējamu samazināšanu vai likvidēšanu

Ārpus Rīgas

Ingūna Johansone par krāpniecību ar ūdens filtriem Valkā

Biešu un kāpostu čipsi, ķiploku medus un «Bezgrēka konditoreja»

Biešu un kāpostu čipsi, ķiploku medus un «Bezgrēka konditoreja»

Seleriju, biešu, kāpostu čipsi, karameles no ķiplokiem, ķiploku medus, sierāboliņa siers – šādi neierasti produkti, bet gatavoti no tepat, Latvijā, izaudzētā, top Raunas novadā. Līdz ar to, ka ir atrastas jaunas idejas, ieguvēji ir ne vien paši uzņēmēji, bet arī novads, jo tādējādi tas kļūst par interesantu un saistošu galamērķi tūristiem.

Viens no Raunas jaunākajiem uzņēmumiem ir SIA „Latnature”, kur top dārzeņu čipsi un sausmaizītes.

''Tā jocīgi izklausās, vai ne, - kāposti un čipsi, bet tieši tā arī ir, šeit mums ir ap 2000 stādu, kuri tiks no augusta, septembra pārvērsti kāpostu čipsos...'' - saruna par dārzeņu čipsiem ar ražotnes saimnieci Zani Krēsliņu-Plētienu sākas kāpostu laukā, jo no šeit audzētajiem kāpostiem čipsi esot visgardākie un veselīgākie. ''Mēs viņus ņemsim nost pa lapiņām, mērcēsim īpašā mērcītē, kopā kaltēsim un sanāk tāda sierīga garša. Selerijas un burkāni, tas darbs ir diezgan ilgstošs, jo jāsaliek pa vienai pašai plāksnītei uz pannām, un tad liekam kaltēties.''

Ražotne ierīkota privātmājā, bet te nav liela ceha, vien virtuve un žāvēšanas iekārtas. Iecere gatavot dārzeņu čipsus, tapusi domājot par veselīgu uzturu, jo, kā vērtē Zane, visvairāk grēkojam ar dažādām neveselīgām uzkodām, un tad nu nācies meklēt alternatīvu:

''Uz galda mēs redzam trīs veida čipsus – selerija, burkāns, biete, bet ir arī vēl vairāki. Ideja radās pirms trim gadiem, kad tika meklētas biznesa idejas, un man bija galvenais, lai šāda produkcija vēl nebūtu Latvijā, netiktu ražota. Man radās ideja - nevis vārīt čipsus eļļā, bet tieši kaltēt un - kāpēc kaltēt? - tāpēc, ka 45 grādos saglabājas visi esošie vitamīni dārzeņos, varētu teikt, ka tiek ēsts svaigs dārzenis, mums galvenais bija dot cilvēkiem kaut ko vērtīgu un veselīgu, tā mūsu tāda bija.''

Zanes profesija ir šuvēja drēbniece, bet visu laiku ir bijusi vēlme uzsākt savu biznesu, tad arī sākts audzēt puķu stādus, bet, tā kā tas ir sezonāls darbs, tad bija jādomā, ko varētu darīt rudens un ziemas mēnešos.

Lai uzsāktu savu biznesu, izmantots pašvaldības konkursā iegūtais atbalsts topošajiem uzņēmējiem:

''Mēs ar ķiploku meitenēm bijām pirmās, kas pieteicās šajā konkursā un divas vienīgās bijām, pagājušajā gadā jau bija vairāk, kas piesakās. Redzēsim, kā būs šogad, jā, tas bija tā kā pirmais atspēriena punkts ar nelielu naudas balvu, mēs iekārtas iegādājāmies. Un tas viss kā eksperimenta veidā tika radīts - mēs devām kaimiņiem, draugiem, radiem garšot, lai pateiktu, kas ir vēl vajadzīgs, kas neder, un tādā veidā mums tapa šīs receptes iesākumā, bet tagad man tāds ieskrējiens izveidojies, ka ideju vairāk, nekā spējam realizēt.''

Dārzeņu čipsu ražotne ir viens no Raunas dažādajiem uzņēmumiem, kuri savā ziņā pat pārsteidz ar izdomu un netradicionālu ideju atrašanu.

''Galvenais, ka mēs viens otru nekopējam, mēs katrs mēģinām iet savu ceļu, tas man liekas tas pozitīvākais, jo latviešiem ļoti patīk pašpikot no kaimiņiem. Bet par to īpašo tādu auru šeit, tad saka, ka ir Staburags, Tanīsa kalns un Baižkalns, ka te tāds maģiskais trijstūris, - mēs Raunā esam tā trijstūra vidū,'' spriež Zane.

Pašvaldībā gan arī vērtē, ka sava nozīme uzņēmējdarbības attīstībā ir arī Raunas atrašanās vieta – tuvu Vidzemes ekonomiski aktīvākajām pilsētām Valmierai, Cēsīm, Smiltenei, bet novada pašvaldības izpilddirektore Linda Zūdiņa-Sivko arī uzsver, ka nenoliedzami būtiska ir pašu cilvēku iniciatīva:

''Tas nāk no katra paša individuāli. Mēs esam pieraduši, ka mums kāds dos darbu, sakām, ka nav darba, neviens darbu nedod, bet darbu jau var katrs sev pats radīt, un arī tu vari būt citam darba devējs. Ar iniciatīvu bagāti cilvēki, domājoši cilvēki - viņi ir atraduši darbu, viens ir uzņēmējdarbības attīstība, otrs ir tūrisma attīstība; tie ir tie punkti, uz kuriem brauc tūrists.

Uzņēmēja Zane Krēsliņa-Plētiena vērtē - pats galvenais ir uzdrīkstēšanās darīt: ''Vajadzīga tikai drosme, uzņēmība un ticība sev.

Man vienmēr ir bijusi ļoti liela enerģija, un cilvēki brīnās - kur es varu skriet no rīta līdz vakaram? Man pietiek spēka, bet nu - jā, gribas jau arī sevi pierādīt.''

Un atkal jau pavīd jaunas idejas par jauniem produktiem, piemēram, „Bezgrēka konditoreja”, kur taptu tortes bez cukura un miltiem. Pirmās receptes jau ir.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt