''Daiļliteratūra, piedzīvojumi un te ir arī daudz kas tāds cits, kas varbūt der arī studējošai jaunatnei…'' - Limbažu autoostā vairākas limbažnieces atnesušas grāmatas, lai vēl papildinātu publisko grāmatu plauktu. Taisa Aruma, kas plauktā izliek visai prāvu grāmatu saini, atzīst, ka viņas vēlme ir, lai cilvēki lasītu:
''Lai nu tikai nestu augļus un jaunieši sāktu lasīt!''
Savukārt limbažniece Biruta Jansone stāsta, ka autoostas grāmatu krājumu papildina ne jau pirmo reizi:
''Man jau mājās grāmatu ir ļoti daudz, tā kā es varu atnest daudz, lai cilvēkiem tiek, nu tāpēc, lai to grāmatu te arvien vairāk rastos, jo braucēju jau ir daudz, un ļoti labi, ka braucēji var pavadīt laiku palasot.''
Ideju par nelielu bibliotēku autoostā „Limbažu fonda” valdes priekšsēdētāja Spīdola Lielmane noskatījusi Minhenē, un tad arī radusies doma to īstenot arī pašu mājās.
''Kāpēc gan ne arī pie mums? Jo ir daudz lasītāju un ir arī daudz nelasītāju, kas vienmēr aizbildinās, ka nav laika un labāk ir telefonā kaut ko darīt un tamlīdzīgi . Un tad sākām ar autoostu - autoostā šeit zināmos laikos cilvēki diezgan daudz uzkavējas un varbūt, ka viņiem ieinteresē kāda grāmata. Tad Limbažu fonda ideju atbalstīja pašvaldības mazo projektu konkursā un mēs saņēmām finansējumu, un tādā veidā šī ideja ir realizējusies,'' stāsta Lielmane.
Atsaucīgi šīs idejas realizācijā bijuši arī autoostas saimnieki un transporta uzņēmuma „Cata” vadība, kas šo ieceri vēl arī papildinājuši, izveidojot zem grāmatu plauktiem mantu glabātuvi, līdz ar to smagās iepirkumu somas var atstāt autoostā, kamēr dažādi jautājumi kārtojami pilsētā.
Bet, runājot par grāmatu plauktu, tad autoostas vadītāja vietas izpildītāja Inga Rudzīte stāsta, ka tas dīkā nestāv un pasažieri, gaidot autobusu, izmanto iespēju palasīt, bet pats galvenais – plaukts ik pa laikam saņem jaunu papildinājumu:
''Cilvēki ir ļoti apmierināti, jo tajā brītiņā, kad viņi gaida šeit autobusu - un parasti tie ir lauku cilvēki -, viņi atnāk, apskatās šeit un, ja kaut kas ir ieinteresējis, tad viņi nāk mums jautāt, vai tiešām drīkst paņemt to izdevumu līdzi. Mēs viņiem to arī laipni atļaujam. Mums zvana cilvēki, kas ir gatavi atnest savus krājumus no mājām, jo ir taču tik daudzi, kuriem ir grāmatas, nezin cilvēks, kur viņas likt, jo žēl ir izmest, bet kādam viņa ir vajadzīga, un tas jau forši.''
Īsā brīdī pie grāmatu plaukta piestāj ne viens vien autobusa gaidītājs. Viļķenes pagasta iedzīvotājs Jānis Atraskevičs stāsta, ka šajā plauktā, esot Limbažos, ielūkojas nu jau regulāri:
''Jā, paņem, izlasa un pēc tam atved atkal atpakaļ, baigi labi, nevar jau visu nopirkt, te - paskat, labas grāmatas.''
Grāmatu plauktu izmanto jau ne tikai autobusa gaidītāji, arī limbažnieki šurp nāk, lai pameklētu kaut ko sev noderīgu.
''Dažreiz es nevaru bibliotēkā dabūt visu to, ko man vajag, un tad šeit parakņājos pa tiem plauktiem un atrodu. Man, piemēram, gribējās par tomātiem tā dziļāk palasīt ,un es atradu vienu veclaiku grāmatu, kā tomāti jāaudzina, nu ļoti labi,'' priecājas kāda sieviete. Viņai piebalso cita:
''Te es atradu vairākus Danielas Stīlas romānus, ko sen biju aizmirsusi, ņēmu un pārlasīju. Es jaunās grāmatas lasu tikai bibliotēkā, jo viņas ir ļoti dārgas, un, ja šeit kāds var atrast sev ko lasīt, tad tas ir ļoti vērtīgi. Grāmatnīcā viņš paskatās uz to cenu 10-15 eiro, viņš nemaz neskata tālāk. Ļoti labas atsauksmes ir no visiem cilvēkiem.''
Bet tiem, kas dzīvo tālāk laukos un autoostas bibliotēkā ir nolūkojuši sev interesantu lasāmvielu, ir iespēja arī grāmatu paņemt līdzi uz mājām un to atpakaļ atgādāt ar transporta uzņēmuma „Cata” autobusu vadītāju starpniecību.
