Ārpus Rīgas

"Neatkarīgo Tukuma Ziņu" galvenā redaktore par vēja parka sabiedrisko apspriešanu

Ārpus Rīgas

Kuldīgā atklāj atjaunoto sporta skolas kompleksu un baseinu

Naukšēnu vidusskola iebilst pret vienādiem kritērijiem skolu slēgšanai

Naukšēnu vidusskola iebilst pret vienādiem kritērijiem skolu slēgšanai

Slēdzot lauku vidusskolas, daudzi cilvēki paliks tikai ar pamatskolas izglītību, uzskata Naukšēnu novadā, kur saskaņā ar pētījuma secinājumiem draud vidusskolas slēgšana. Novadā uzsver arī to, ka nevar ar vienādiem kritērijiem izsvērt situāciju lielajās pilsētās, valsts centrālajā daļā un pierobežā.

Iepazīstināšanu ar skolu direktore Aiga Stiere sāk ar mājturības kabinetiem, un to var arī saprast, jo par tiem tiešām naukšēniešus varētu apskaust ne viena vien pilsētas skola. Tie gan ir pēdējā laika ieguvums ar pašvaldības labvēlību, bet arī kopumā skola ir vērienīga, jo ar naudu un atbalstu savulaik neskopojās turīgais Naukšēnu kolhozs.

''Mums šobrīd vidusskolēnu skaits vidusskolā ir pietiekams, šie cipari, par kādiem tiek runāts no augšas, mums tāds skaits arī katrā klasē ir.

Mums ir ļoti laba materiālā bāze, man būtu prieks, ja tie, kas zīmē šīs kartes, atbrauktu un apskatītos,'' saka direktore.

Naukšēni, lai gan ir pierobežas novads, nevar sūdzēties arī par uzņēmējdarbības attīstību. Novada vadītājs Jānis Zuments saka - bezdarba rādītāju ziņā apsteidzam pat Rīgu:

''Bezdarba procents mums ir pat labāks kā Rīgā, neskatoties, kur mēs atrodamies, mums ir 3,9%, Rīgā – 4%. Bērni dzimst, un man ir prieks, ka jaunie uzņēmīgie cilvēki ir palikuši šeit strādāt. Šobrīd Naukšēnos būvējas divas lielās fermas – 400 govīm, projektē vienu 500 govīm, uz mūsu 2000 iedzīvotāju skaita mums ir 209 uzņēmumi.''

Un tomēr Naukšēnu vidusskola pētījumā ir iekļauta likvidējamo lauku vidusskolu skaitā. Šķiet, viens no iemesliem ir tas, ka tuvu, pat ļoti tuvu ir Rūjienas vidusskola. Naukšēnos gan saka, ka vēsturiski te veidojies tā, ka uz Rūjienas skolu gan no šejienes nedodas.

''Tas attālums tāds ir bijis visos laikos, un 90. gadu viducī bija brīdis, kad vidusskolas vienā klasē vienā brīdī bija divi bērni, pēc tam bija laiks, kad bija pat paralēlklase vidusskolā, tā kā tas laiks ir dažāds, bet, ja vidusskola tiek slēgta kā vidusskola, tad, manuprāt, atpakaļceļa vairs nav,'' secina Zuments.

Jā, protams, arī Naukšēnos ir vecāki, kuriem bērni mācās Valmieras skolās, taču, kā vērtē direktore Aiga Stiere, lielākai daļai vecāku nav finanšu iespēju, kaut arī bērni būtu spējīgi mācīties gan vidusskolā, gan tālāk:

''Ja Naukšēnos nav vidusskolas, tad ļoti daudz jaunieši mūsu pusē paliek ar pamatizglītību, jo mums pietiekoši liels skaits bērnu ir skolā, kuriem sociālie un arī finansiālie apstākļi nav no tiem spīdošākajiem, un viņi nespēj braukt un mācīties citur.

Un mēs. katru dienu ar viņiem strādājot, meklējot, uzrunājot, panākam to, ka šie bērni iegūst vidējo izglītību, un šie bērni var mācīties, viņiem ir galvas, viss kārtībā, bet tieši tas naudas jautājums ir ļoti, ļoti svarīgs lauku vidusskolēnam.''

Novada vadītājs Jānis Zuments arī vērtē, vai šobrīd šis pētījums par lauku vidusskolu optimizāciju nav savā ziņā pretrunā ar pašas nozares ministrijas nākotnes iecerēm:

''Tad skaitliski laukos vairosies tādi cilvēki, kas ir palikuši ar pamatskolas izglītību, un, manuprāt, pat ministrs plāno no 2020. gada ieviest obligāto vidējo izglītību, līdz ar to tas nekādi nesaskan ar to plānu.''

Savukārt Naukšēnu vidusskolas skolotājs Juris Alps uzskata, ka, tieši beidzot vidusskolu, ne jau pamatskolu, jaunais cilvēks saprot, ko viņš dzīvē vēlas:

''Tie trīs gadi, kas ir vidusskolā, tie dod dzīves pieredzi, un viņam būs, kā saka, dzīves mugurkauls, tā ir viena lietiņa. Otra, ja beidzas vidusskola, beidz [darboties] skola, beidzas arī apdzīvota vieta, tās nav. Un trešā lietiņa, pabraukājam pa austrumu robežu, paskatāmies, kas tur notiek, - tur krievu tankiem nav kam pretoties, nav iedzīvotāju vairāk. Izvērtējot jebkuru skolas slēgšanu, pieņemsim, Jeru skolu slēdza - uz vietas paliek 80 procenti, pārējie aizmigrē kaut kur tālāk, tuvāk lidostai. 20 procenti, tās ir ģimenes, tas nav tikai skolnieks vien.''

Latvija ir maza valsts, un mums tas būtu jāsaprot, ka tas, kas der citiem, neder mums. Un tad, lai laicīgi lēmēji uzzīmē kartes, kur slēdzam ciet lauku ceļus, visus pārceļam uz Rīgu, jo šodien lauki ir Naukšēni, rīt lauki būs Rūjiena, un pēc gadiem desmit Valmiera,''

saka vidusskolas direktore Aiga Stiere. Naukšēnos tomēr cer, ka vidusskolu likteni laukos un it sevišķi pierobežā tomēr nelems, ņemot vērā tikai attālumu uz kartes un finansiālo izdevīgumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt