"Par septembri vienmēr ir prieks, par bērniem ir prieks un par to, ka skolotāji ir tāda tauta, kuri ir, bija un būs, un skolas arī vienmēr būs!" skolotāja Inga Miruškina, uz tāfeles rakstot sveicienu 1.septembrī, ir noskaņota optimistiski. Arī citiem tur sastaptajiem skolotājiem noskaņojums pirms 1.septembra bija pacilājošs.
"Prieks, atkalredzēšanās, satikšu savus mīluļus, šogad 2.klasi, kā viņi būs paaugušies, cik viņiem būs zinātkāras acis, cik mācīties griboši, bet vienalga prieks!" arī mācību pārzine Aija Dubova atzīst, ka 1.septembris ik reizi skolotājam ir īpaša diena.
Bet skolotājai jau būtībā viss šīs mācību gads būs atšķirīgs.
Sāksies kompetencēs balstīta izglītības satura apgūšana, pareizāk sakot, ceļa meklēšana, kā tad to ieviest. Skolotāja, kuras maģistra darbs ir bijis saistīts ar mācību integrāciju un kas pabijusi arī apmācībās, vērtē, ka viņu skolā vārds "kompetences" nebūt nebaida.
"Īsti bailes nav, varbūt biedē tā neskaidrība vēl, kā tas nākotnē īstenosies, kāds būs saturs, bet, kā reāli jau darboties, to mēs zinām mūsu skolā. Vispirms jau kompetences - tā ir bērna gatavība caur zināšanām, prasmēm paust savu viedokli un risināt problēmas reālās dzīves situācijās," sacīja Dubova.
Tā bija pašu Kauguru pamatskolas pedagogu iniciatīva iesaistīties projektā par jaunā mācību satura aprobāciju. Skolas direktore Iveta Rambola uzsver, ka tas ir pat ļoti būtiski, lai pedagogu kolektīvs nebaidītos no pārmaiņām.
"Tā ir sevis apliecināšana, vai mēs varam un lai mūs ierauga, mūsu idejas un jau iepriekš padarīto darbu. Jo pieredze mums ir bagāta, un arī šajās nodarbībās mēs redzējām to, ka praktiski viss balstās uz kaut kādiem jau zināmiem pamatiem. Ritenis no jauna nav jāizgudro, tikai mēs saliksim šo saturu tuvinātu dzīvei, lai ir tā starppriekšmetu saikne, lai izpratne veidotos par šo tēmu ļoti vispusīga, no dažādiem aspektiem," vērtēja Rambola.
Ko tad paredz jaunais izglītības saturs, ko savā darbā tagad pārbaudīs arī Kauguru skolā? Vienkāršā valodā varētu teikt, ka tā vairs nebūs faktu vai skaitļu "iekalšana", bet gan procesu izpratne, kurā atbildes meklē arī pats skolēns.
Lai arī par jauno mācību saturu un tā ieviešanu ir daudz nezināmā, tomēr, kā vērtē Kocēnu novada izglītības pārvaldes vadītāja Ieva Stiģe, pārmaiņām bija jābūt.
"Skolēns, sākot ar sākumskolas posmu un beidzot ar vidusskolu, sapratīs, kāpēc viņš mācās, jo šobrīd viena otra tēma ir tik grūta, smaga, bērnam neaptverama. Bieži vien viņš saka, priekš kam man tas jāmācās. Lai bērns, apgūstot mācību vielu, mācību saturu, zinātu, kur to dzīvē pielietos," uzsvēra Stiģe.
Jaunais saturs nozīmēs arī to, ka skolotājiem būs jāmāk sadarboties, jo mācību stundās nāksies likt lietā radošumu un integrēt pat vairākus priekšmetus.
"Šobrīd problēmas varētu būt ar to, ka daudzi nespēs to pieņemt, jo mums ir priekšmetu sistēma, un šajā priekšmetu sistēmā tomēr trūkst radošuma. Katrs darbojas pats, bet te būs tiešām jāsadarbojas," teica Dubova.
Ja Kauguru pamatskolā atzīst, ka pārmaiņām ir gatavi, tad tomēr kopumā pedagogu viedokļi par kompetencēs balstītu izglītības saturu ir dažādi, jo arī daudz vēl ir nezināmā. To neslēpj arī Kauguros.
"Mīnuss var būt ir tas, grūti pat pateikt šinī brīdī, bet mēs nezinām, kā šo laiku saplānot. Vai būs mums apmaksāts tas laiks, kad mēs visas kopā sadarbosimies. Par šiem jautājumiem nav domāts. Un tomēr ir jābūt pedagogam motivācijai to darīt, un šis jautājums nav sakārtots - par to brīdī, kad mēs visi skolotāji varēsim satikties kopā," atzina viena no skolotājām.
"Nezināmais ir, kā to bērnu novērtēs, kādi būs vērtējumi, bet pie šiem jautājumiem jau vēl tiek strādāts. Un, protams, visus jau interesē tas galarezultāts, kā, mācoties pēc kompetencēm, šis skolēns nonāks līdz augstskolai un tālāk, kā tas viss būs vajadzīgs un pielietojams dzīvē," vērtēja Stiģe.
Kā veiksies ar pārmaiņām? - to, kā atzīst skolā, varēs vērtēt pēc pirmā mācību pusgada.
