Pašmāju un ārzemju tūristu interese par bijušo padomju raķešu bāzi ir visai liela, tāpēc Alūksnes novads to ir iecerējis attīstīt kā vienu no novada galvenajiem tūrisma objektiem.
“Mēs esam bijušajā armijas raķešu bāzē, aizmugurē redzam raķešu uzglabāšanas angāru, un šiem visiem ceļiem apkārt ir stādīti bērzi maskējošos nolūkos,” stāsta Zeltiņu pagasta muzeja vadītāja Sandra Magaziņa, ar kuru kopā Latvijas Radio apmeklē bijušo kodolraķešu bāzi.
Magaziņa ir viena no zinošākajiem šejienes cilvēkiem par to, kas te ir bijis un kas vēl palicis.
“Šeit jau notika visa šī te pamatdarbība, gan raķetes glabāšana, gan galviņu montāža, gan ceļš uz palaišanas laukumu, pavisam šādi laukumi bija četri,” stāsta Magaziņa.
Vispirms piestājam vienā no raķešu palaišanas laukumiem. Sandra Magaziņa smejot saka, ka to varētu saukt arī par vienīgo Latvijas Ļeņina laukumu, jo te novietota vērienīga revolūcijas vadoņa galva, kas padomju gados bija Alūksnes centrā.
“Aizmugurē mums paliek angārs, raķete tiek izvesta šeit un slieta augšā tieši tajā vietā, kur Ļeņina galva, tur skaisti var redzēt šo te metāla loku, kur bija visi šie metāla stiprinājumi un Ļeņins ir ļoti precīzi novietots,” saka Magaziņa.
Turpat blakus arī bijušās raķešu bāzes angāri, bet tagad te vairs nevienu raķeti nepalaist.
“Visi angāri izskatījās šādi, tas ir tas, ko var redzēt, vai tajā laikā bija kaut kas vairāk no šiem angāriem, man grūti pateikt, jo ļoti daudzās vietās ir atrodami dažādi pamati, kur virsū vairs nav nekā,” atzīst Magaziņa.
Sandra Magaziņa savākusi arī apjomīgu eksponātu un informācijas klāstu par to, kas tad te īsti bija un kam tad bija domātas šīs kodolraķetes.
“Vidējais rādiuss, pēc man esošās informācijas – Anglija, Vācija, Francija, jo šajās teritorijās atradās NATO bāzes,” viņa saka.
Šodien gan bijusī raķešu bāze ir savā ziņā milzīgs meža masīvs, koki saauguši arī uz angāriem un bunkuriem. Ja līdzi nav zinoša gida, tad tūrists tā arī var palikt neko daudz neredzējis un neuzzinājis.
Tādēļ arī Alūksnes novadā un Zeltiņu pagastā ir ieceres, kā šo objektu labāk parādīt tūristiem.
Pagasta attīstības speciāliste Ārija Rone stāsta, ka ir sagatavota attīstības koncepcija un “šogad mēs atkal startējām uz pārrobežas projektu, mūs uzaicināja no Igaunijas Hijumā biedrība, un šeit būs vairāk modernās tehnoloģijas, kur caur telefoniem varēs vēsturisko daļu izzināt, gan arī būs interaktīvā spēle militārā jomā”.
“Nu, ja būs lielākas naudas, tad arī interaktīvo ekspozīciju izvietot par aukstā kara periodu, šajā projektā mums arī ir paredzēti bukleti, audio gids četrās valodās, lai arī ārzemju tūristi brauktu un skatītos,” atklāj Rone.
Viena no tūristu piesaistes aktivitātēm tagad ir te izveidotā militārās lazertaga spēles vieta. Pagasta pārvaldes vadītāja Ingrīda Sniedze stāsta, ka ne jau visus interesē militārā vēsture, tādēļ jādomā, kā vēl attīstīt bāzes teritoriju.
“Alūksnes novadā šī teritorija ir iekļauta prioritāro tūrisma objektu sarakstā, un sākam realizēt nelielus projektus, mēs gribētu saglabāt gan bāzei autentiskumu, gan arī piedāvāt tādu tūrisma pakalpojumu jomu, kas ir mūsdienīga, kas arī piesaistītu tos tūristus, kurus militārā joma ne sevišķi interesē, lai cilvēki varētu arī brīvo laiku ar ģimenēm kopā pavadīt ļoti svaigā vidē,” norāda Sniedze.
Pagastā sarēķināts - lai īstenotu visas ieceres, kas saistītas ar bijušo raķešu bāzi, vajadzētu pat 4 miljonus eiro, protams, tādu līdzekļu jau nav, tādēļ pagastā nolemts iet soli pa solītim.
“Pirmkārt ir jāizdara tas elementārais, jāsakopj tā teritorija, nevis jānopulē, bet jāsakopj, jo no tiem pašiem angāriem visiem ir koki jānotīra, tad nākamais solis ir domāt, ko tur izmantot, es, piemēram, uzskatu, ka caur vēsturi jāpasniedz jau mūsdienīgā stilā, bet nekādā gadījumā nelikvidējot vēsturiskos faktus, šīm aktivitātēm ir jābūt caur vēsturi, bet bez tās trakās agresijas,” spriež Magaziņa.
Viņa uzsver - te ir jābūt ne vien sava laika vēstures liecībai, bet ir arī jāliek aizdomāties par cilvēka dzīvības vērtību.
