Ārpus Rīgas

''Rīgas Apriņķa Avīzes'' redaktors Dzintris Kolāts par Ropažos plānoto ceļu

Ārpus Rīgas

Avīzes "Ziemeļlatvija" galvenā redaktore par Valkas pacientu nepieņemšanu Valgas slimnīcā

Eiropā, tostarp Latvijā, aug pieprasījums pēc kazas piena produktiem

Kazkopība ir perspektīva - cilvēki arvien vairāk izvēlas veselīgus produktus

Eiropā un arī Latvijā pieaug pieprasījums pēc kazas piena produktiem. Pie mums tas skaidrojams galvenokārt ar cilvēku vēlmi izvēlēties veselīgu pārtiku, bet citās Eiropas valstīs arī ar pieaugošo ieceļotāju skaitu no valstīm, kur tradicionāli ir populāri kazas piena produkti. Latvijas Kazkopības biedrībā vērtē - lai arī mūsu lauku saimniecībās ir palielinājies šo mājdzīvnieku skaits, kazkopības attīstībai vēl ir daudz iespēju. Savu ganāmpulku paplašināt domā arī Limbažu novada zemnieku saimniecībā „Virbotnes”.

„Nāc,  nāc Kris! - vienīgais kungs man dzimtā. Grieta, jā, man mīļa kaza, man viņas visas mīļas ir,” saka „Virbotņu” saimniece Modra Puisīte, iepazīstinot ar savu kazu ganāmpulku. Viņa stāsta, ka interese par kazkopību radusies  vairāku iemeslu dēļ: viens no tiem - laukos ir jādomā par saimniekošanas dažādību. Te jāpiebilst, ka Modra ir arī pirtniece,  auž Lielvārdes jostas un, protams, gatavo arī  sieru no kazas piena:

„Par tiem siera veidiem - es taisu dažādus, jogurtiņus taisu, biezpienu taisu. Kazas piens ir daudz vērtīgāks nekā govs pien, pirmkārt tā iemesla dēļ, ka viņu iesaka bērniem, veciem cilvēkiem un slimiem cilvēkiem, kam ir alerģijas tā iemesla dēļ, ka viņam salīdzinoši ar govs pienu ir daudz sīkākas un vairāk molekulas, kas labāk uzsūcās cilvēka organismā.”

Modra arī secina, ka

šobrīd laukos kazu turēšana kļūst arvien populārāka, it sevišķi, ja tā ir bioloģiskā saimniecība:

„Stipri populārāka, stipri! Ļoti daudz jaunu cilvēku mums kazkopības biedrībā vai vispār kazkopji, kas nāk no Rīgas ārā, pērk lauku īpašumus un tur kazas tāpēc, ka cilvēki grib veselīgi dzīvot un zaļi.

Latvijas Kazkopības biedrības valdes priekšsēdētāja Kristīne Piliena telefonsarunā apstiprina, ka pieprasījums pēc šiem produktiem tik tiešām aug:

„Pozitīvi ir tas, ka piena produktus prasa vairāk, noiets ir labs, jāsaka tā, ka visā Eiropā pieprasījums pēc kazas piena produktiem aug - par 10-15 procentiem ik gadus. Vēl ir arī tas, ka Eiropā ienāk cilvēki, kas dzīvo Āzijas valstīs, Turcijā vai Indijā, Pakistānā, tie ir, kā saka, kazas produkcijas ēdāji; jo vairāk tādu cilvēku ienāk Eiropā, jo, protams, ka pieprasījums vairāk radīsies.’’

Biedrības vadītāja arī uzsver, ka būtisku atbalstu nozares attīstībai ir devis tas, ka kazas pienu tagad pārstrādei iepērk akciju sabiedrība „Cesvaines piens” Tomēr, kā stāsta Modra Puisīte, ne jau visiem kazu ganāmpulku saimniekiem tas var palīdzēt:

„Cesvaine brauc 100 km rādiusā. Līdz manai saimniecībai ir 180 km, tātad viņi nebrauks tik tālu. Var jau būt, ka kaut kas mainās, bet šobrīd nu mums ir tā, ka jādomā par piena noietu. Šobrīd man nav tik daudz [piena], jo no visām 54 galvām visas nav slaucamas, viņas ir arī jaunās kaziņas, bet nākošgad man ir par to jādomā un es vēl būšu bioloģiskā saimniecība.”

Modra, kura gatavojas savu ganāmpulku palielināt, ir optimistiska, ka izdosies atrast ieinteresētu piena pārstrādātāju. Savukārt Kazkopības biedrībā  neizslēdz, ka ar laiku „Cesvaines piens” varētu paplašināt iepirkšanas zonu, kā arī ir informācija par uzņēmēju Līvānu pusē, kurš iepērk saldētu kazas pienu:

„Tad ir gan cena iepirkumam laba, gan arī, ka viņi jau braukāšot pa visu Latviju, jo viņiem ir speciālās mašīnas ar saldētavu; tas jau atvieglotu dzīvi tur nevajadzētu būt pustonnai piena.”

Kazkopības biedrības vadītāja Kristīne Piliena, taujāta par to, vai, pieaugot kazas piena produktu pieprasījumam Eiropā, tas nevarētu būt arī eksporta tirgus  mūsu ražotājiem, vērtējumā ir piesardzīga:

‘’Es domāju, ka pirmā, kas tā nopietni izies [Eiropā], tā būs Cesvaines pienotava, jau ir atzīta, ka kaut ko jau drīkst eksportēt. Otrs ir tas, ka Latvijā šie mazie pārtikas uzņēmumi, kas ir „Līvi”, „Līcīši” un pārējie mājražotāji, viņi jau nevar šobrīd saražot to, ko pieprasa Latvija.”

Bet par to, ka mūsu kazkopji  ražo kvalitatīvu   produktu, pārliecināta ir Modra Puisīte:

„Es esmu bijusi ar Eiropas atbalstu arī Vācijā, tur es secināju vienu, ka mūsu kazas sieri, it sevišķi svaigsieri, ko mēs pamatā visvairāk taisām un kas ir vienkāršāk, ir daudz, daudz garšīgāki, bet cietie sieri un puscietie sieri, nu, tie viņiem ir fantastiski, mums ir, uz ko tiekties.”

Bet, salīdzinot ar aizvadīto gadu, gan ne strauji, bet kopumā kazu skaits Latvijā ir audzis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti