''Kā ar lāpstu, apskatieties, kāds laukums…'' - skats pie viena no zemes gabaliem, kas Tūjas ciemā vēl nav apbūvēts, bet abās pusēs gan tam ir mājas. Tomēr mežacūkas cilvēku tuvums nav biedējis un rakšanas darbi te ritējuši visai pamatīgi. Blakus dzīvojošais Juris Janītis sarunā pauž, ka meža cūkas šurp vilinājusi vēlme pamieloties:
''To es skaidroju ar to, ka ir tie vaboļu tārpi, un cūkai viņi ļoti garšo.- Būtībā tad arī mednieki jums palīdzēt nevar? - Nu nevar, jo te ir apdzīvota vieta. Es jau mednieku sarunāju vienu un dabūju kaimiņam vienu logu, pa kurieni [šaut], bet viņš bija ievācis informāciju no priekšniekiem, un priekšnieks bija pateicis - nē, apdzīvotā vietā tādas lietas darīt nedrīkst.''
Kaimiņmāju saimnieks Sandejs Pukšto stāsta, ka pašas racējas gan nav nācies redzēt, pamatā šie darbi notiek naktī.
''Tas ir pa nakti viņi nāk, no rīta mēs redzam tikai darbus. No sākuma bija te pirmais mazais gabaliņš, un pēc kādām dienām bija viss te uzrakts. Uz to pusi, ka pabrauc, tur visām mājām pagalmi ir uzrakti, tur vairāk ir,'' rāda Pukšto.
Kopā ar Liepupes pagasta pārvaldes vadītāju Aivaru Ilgavīzi tad arī dodamies uz Tūjas ciema otru pusi, lai skatītu, ko cūkas pastrādājušas mazdārziņos:
''Pa vasaru iesāka nākt sūdzības no Tūjas centra, tur ir mazdārziņi, tur ir kartupeļu dārziņi. Tad tur iesāka vasarā ciemoties un izrakt tos dārziņus. Nav jau tikai runa par mežacūkām, pavasarī nāk ļoti daudz lapsas, daudz sūdzību par lapsām ir, bebri ar saviem dambjiem, nues domāju tā, agrāk bija vairāk suņu, katrā mājā bija 2-3 suņi, tagad ir likumi, kas ierobežo šo suņu staigāšanu un darbošanos apdzīvotās teritorijās, un iespējams, ka tāpēc ienāk iekšā šie meža dzīvnieki.''
''Suņi ir pa nakti iekšā, un mēs jau nevaram konstatēt, protams, viņi jau ierejas…'' saka Dace Ozola un savas privātmājas pagalmā ved rādīt vietu pie paša loga, kur meža cūkas, pilnīgi nebaidoties, ir arī kārtīgi pastrādājušas:
''Gar to malu viņas ir gājušas, un tālāk tur dīķa mala bija visa izvandīta un tur tā pļaviņa. Es pat nezinu, ko viņas te meklē... Īstenībā mums to ābolu te ir daudz, un mēs jau nesam meža dzīvniekiem, tur stirniņām. Mednieki skaidro, ka viņi meklē tos baltos tārpus, bet es viņus savā dārzā neesmu redzējusi.''
Par to, cik daudz ir meža cūku, kas apciemo Tūju, iedzīvotāju viedokļi ir dažādi, bet ir, kam izdevies arī šos nelūgtos viesus saskaitīt.
''18 cūkas redzētas staigājam pa Liedaga ielu. Iedomājaties, kas tas ir par baru, tā mierīgi pa nakti pastaigājas, kā Brodvejs!'' zina teikt kāda sieviete.
Mežacūkas jūras piekrastē darbojušās visai plašā teritorijā, paciemojušās gan vairāku māju dārzos, gan pamatīgi uzarušas telšu vietu un atpūtas laukumu pašā jūras krastā. Sazinoties ar mežzini Andi Kārņupu un taujājot viņam risinājumu, atbilde ir lakoniska: ''Nē, risinājuma nav!''
Mežzinis arī neslēpj, ka, viņaprāt, vaina ir arī pašu Tūjas iedzīvotāju rīcībā, jo mežacūkas šurp nāk ne jau tikai maijvaboļu kāpuru meklējumos:
''Paši Tūjas iedzīvotāji pa lielai daļai ir vainīgi, ka savus ābolus ieved tepat aiz sētas mežā, pārtikas atkritumi tiek izgāzti mežā, tāds ir mans viedoklis.''
Andis Kārņups arī stāsta, ka nav jau tā, ka šīs puses meža cūkas nav skāris cūku mēris, bet šai cūku saimei tas ir gājis secen. Vai līdzēt var vietējie mednieki? Arī par to Andis Kārņups ir skeptisks:
''Tam, kam tā ētika ir tādā līmenī, kā medniekam jābūt, - nu, viņš sevišķi negribēs to mammu nošaut, lai tie mazie svītrainie sivēntiņi paliek bez mammas... Tur tas variants, jo pamatā tie, kas posta, ir mammas ar sivēntiņiem. Nu, neķersim mēs taču viņus tā kā Rīgā, kur 30 tūkstoši maksā ķeršana.''
Bet tūjēnieši ir apņēmības pilni risinājumu meklēt un nākamo ceturtdien, kā stāsta pagasta pārvaldes vadītājs Aivars Ilgavīzis, iecerēta sapulce iedzīvotājiem kopā ar vietējiem medniekiem un meža dienesta speciālistiem.
