Zemnieku saimniecībai par strādnieku bez darba līguma – 700 eiro sods

Vēlos strādāt laukos, bet tikai bez oficiāla darba līguma. Ar šādu darba ņēmēju prasību nereti nākas sastapties zemnieku saimniecību īpašniekiem, kuri meklē strādniekus darbam fermā vai uz lauka. Šie darba ņēmēji savu prasību lielākoties pamato tādējādi, ka līdz ar darba līgumu viņiem zudīs daudzas priekšrocības, kas paredzētas kā maznodrošinātajiem. Taču zemnieku saimniecības īpašniekam jārēķinās, ka strādnieks bez darba līguma var izmaksāt pat ļoti dārgi. Tā  darba līguma neesamība, iespējams, izmaksās 700 eiro kādai Brenguļu pagasta saimniecei.

Zemnieku saimniecībai par strādnieku bez darba līguma – 700 eiro sodsGunta Matisone
    700 eiro liels naudas sods par nenoslēgtu darba līgumu – tādā situācijā aizvadītā gada nogalē nokļuva zemnieku saimniecības "Rozītes" saimniece Valentīna Roziņa. "Zināt, šobrīd es jūtos, ka būtu valsti par miljoniem apzagusi. Labi, ka pie manis vēl nav bijis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs," stāstīja Roziņa.

     

    Viņa skaidroja, ka šobrīd atrast strādniekus, kas vēlētos strādāt laukos, fermā, ir tikpat kā neiespējami. Un laikā, kad arī citās sfērās trūkst darbaroku, šiem darbiem lielākoties piesakās ne jau tie čaklākie strādātāji.

    "Mums tie tūristi, ko mēs, zemnieki, tagad saucam par tūristiem, kas ceļo ar somām apkārt, ja viņš atbrauc, augstākais bija nedēļu. (..) Atbrauc viena dāma ar diviem dēliem. Viņa kūtī nosēdēja, nosēdēja un man pieprasīja 450 eiro par to nedēļu," klāstīja saimniecības vadītāja.

    Tā, lai strādātu fermā,  "Rozītēs" ieradies  kāds vīrietis, kurš uz ielas Rīgā saimnieces mazdēlam bija diedelējis naudu, bet mazdēls viņam ieteicis labāk šo naudu nopelnīt. Ierodoties saimniecībā, vīrietis kategoriski atteicies slēgt rakstisku darba līgumu.

    ""Es nekādu līgumu nerakstīšu! Kas jūs jocīgi esat, man tur visas sociālās garantijas, visi ārstu pakalpojumi par brīvu, pensija, ko man var noņemt". Tur jau tagad palasi sludinājumus, tur jau skaidri un gaiši uzrakstīts - "es gatavs strādāt laukos, bet pa slaucēju ne, un bez līguma". Nu, lūdzu, jo viņiem visiem ir parādi, alimenti," strādnieka prasības iezīmēja Roziņa.

    To, ka ar šādām situācijām, trūkstot strādniekiem, laukos nākas saskarties visai biež,i apstiprina arī biedrības "Lauksaimnieku apvienība" valdes priekšsēdētāja Sandra Stricka. "Piena lopkopībā un vispār jau strādnieku trūkst. Jā, protams, no vienas puses, ir likums pārkāpts, no otras, nav jau, kas strādā."

    Stricka vērtē, ka sava loma te ir arī pabalstu sistēmai. "Tas cilvēku vienkārši mudina nestrādāt, bet saņemt viegli šos dažādos pabalstus, ko ir viegli saņemt. Likumdošana aizstāv darba ņēmēju, nevis darba devēju, un mūsu visa likumdošana ir pakārtota šim sociālajam pabalstam."

    Vidzemes reģionālās darba inspekcijas vadītāja Ineta Kļaviņa vērtēja, ka, neslēdzot darba līgumu, dod arī iespēju būt šādiem bezatbildīgiem darba ņēmējiem.

    "Visbiežāk tie ir, protams, šie uzturlīdzekļu nemaksātāji. Proti, vienojoties ar darbinieku nereģistrēti nodarbināt viņu, bez rakstveidā noslēgta darba līguma un nepaziņojot Valsts ieņēmumu dienestam, protams, šis darbinieks izvairās no kaut kādu savu parādu samaksas.

    Varbūt otrā pusē ir kaut kāda māmiņa ar bērnu, kurai netiek maksāti uzturlīdzekļi un tie tiek maksāti no valsts, un tātad šim darbiniekam ir izdevīgi neslēgt šo darba līgumu, nebūt redzamam tieši nomaksas ziņā," norādīja Kļaviņa.

    Bet vēl, kā vērtē "Rozīšu" saimniece, vai uzreiz būtu jāslēdz darba līgums, ja pat nezini, vai potenciālais strādnieks prot šo darbu un vai, paprasījis avansu, jau nedosies uz tuvāko veikalu grādīgākas veldzes iegādei un fermā vairs pat neatgriezīsies.

    "Kā ir ceļgalā, tā jāraksta līgums, vēl nav ienācis te iekšā un vēl neesi parādījis, kas jādara, jau jābūt līgumam. Bet viņš neprot. (..) Pa telefonu viņš visu prot visu, bet tad, kad atnāk, tev vismaz 2-3 dienas jāstaigā līdzi, jārāda. Un arī vēl, ja viņš neiedod govīm ēst, tu aizej, aizrādi, bet viņš pasaka "es te varu nestrādāt" un aiziet," teica saimniece.

    Vidzemes reģionālās darba inspekcijas vadītāja uzsver,  tieši darba līgumā jau var paredzēt šo pārbaudes laiku, un tātad tās ir arī garantijas darba devējam.

    "Rakstveida līgumā vajag iekļaut šo nosacījumu, noteikt pārbaudes laiku. Pārbaudes laiku darba likums atļauj noteikt līdz trīs mēnešiem. Proti, trīs mēnešu laikā mums ir jāgūst šī pārliecība, ka šis darbinieks būs īstais, un šajā laika periodā gan darba devējam, gan darbiniekam ir atvieglota uzteikuma kārtība," teica Kļaviņa.

    Šādi gadījuma strādnieki saimniekiem var izmaksāt pat ļoti dārgi – ne tikai 700 eiro. Atkārtots sods jau ir mērāms vairākos tūkstošos eiro.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti