ĪSUMĀ:
- Valkas novadā notikušo sprādzienu, visticamāk, izraisīja neprasmīga gāzes balona pievienošana.
- VUGD: Negadījumi gāzes balonu dēļ notiek aizvien biežāk.
- VUGD: Gāzes balonu uzstādīšana ir katra pašā ziņā, cilvēki nav apmācīti.
- VUGD: Pietrūkst kontroles.
“Varēja būt vēl trakāk, ja tas logs būtu tā pamatīgi, kārtīgi iebūvēts, kā daudzās mājās ir, un viņu nevarētu izsist, kaut kur tam trieciena vilnim ir jātiek uz āru, viņš varēja sagraut to māju pilnībā, tad šīs mājas te nebūtu, te būtu līdzena vieta,” atzina ēku tehniskās apsekošanas būvspeciālists Āre Pilds, kurš ieradies novērtēt gāzes sprādzienā bojāto četrdzīvokļu māju Lugažos.
Mājas iedzīvotāja Daina Kļaviņa atcerējās, kā notika eksplozija: “Es izgāju ārā, tas bija kaut kur pirms vieniem, man ārā sunītis stāv, es ar viņu pastaigāju un aizgāju uz kūti pabarot kaziņas, un domāju, nākšu skatīties to “Čarliju”, un, kā es taisījos iet televizoru slēgt, tā bija blīkšķis”.
Pilds, apskatot pagalmā iznestos gāzes balonus, secināja, ka bijusi visai neprasmīga rīcība, pievienojot balonu.
“Paskatieties, kā ir bijis piegriezts balons, nekas tur nav piegriezts, tātad šeit gāze ir gājusi garām, tātad, vai nu ir ieslēgta elektrība, tur dzirkstele, vai viņš varbūt vēl ko ir darījis, uzpīpējis vai kaut ko, bet tā gāze visu laiku ir gājusi garām,” sprieda Pilds.
Notikušā iemeslus vēl izvērtē valsts policija, bet pirmie secinājumi ir, ka dzīvokļa saimnieks ir mēģinājis pats nomainīt gāzes balonu.
Bet Valkas novadā notikusī eksplozija nav nebūt rets gadījums, kad iemesls ir neprasmīga rīcība ar gāzes baloniem, aizvadītajā gadā līdzīgs sprādziens bija arī kādā privātmājā Valmierā.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona brigādes komandieris Jānis Skrastiņš vērtēja, ka šādi gadījumi ir arvien biežāk.
“Aizvien biežāk ir situācijas, kad ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņem informāciju par dažādiem negadījumiem vai aizdomām, kas saistīti ir ar propāna-butāna, šīs te tautā sauktās balongāzes negadījumiem. Jāsaka, ka šī sistēma piedzīvo savu, diezgan strauju lejupslīdi drošības ziņā, tehniskā ziņā, ir galīgi nolietota šī sistēma vai arī cilvēki īsti nemāk ar viņu rīkoties, un jāatzīst gan, ka neviens jau īsti nav mācījis viņus rīkoties,” pauda Skrastiņš.
Viņš vērtēja, ka viena no problēmām ir tā, ka tautā tā sauktos sarkanos gāzes balonus katrs var brīvi nopirkt degvielas uzpildes stacijā vai veikalā, un arī to uzstādīšana ir katra paša ziņā.
“Tie, kas var atcerēties no tālajiem padomju laikiem, kā notika šo propāna-butāna gāzes balonu, gāzes plīšu apsekošana, gāzes balonu maiņa, demontāža, montāža, tad to darīja speciālists, kas katram atveda uz māju šo balonu, viņi arī pārskatīja šo gāzes plīti, pareizi pievienoja, pārbaudīja, vai nav sūces, tādā veidā. Šobrīd jau, cik man ir informācija, gāzes balonus katrs, kurš vēlas, var samainīt dažādās stacijās vai punktos, un šo pietiekami bīstamo iekārtu montē, pārmontē, skrūvē, liek nu tā, kā viņš saprot pats,” sacīja Skrastiņš.
Skrastiņš vērtēja, ka ir arī ieilgusi stīvēšanās par to, vai nevajadzētu aizliegt šo gāzes balonu ekspluatāciju, jo bija jau iecere tos izņemt līdz 2017.gada nogalei.
“Nu visu laiku ir šī sociālā lieta, jo saprotu, ka joprojām pietiekami liels cilvēku skaits turpina tos lietot, un no viņu puses ir tas spiediens, ka viņiem nav vai viņi negrib atrast alternatīvu, un visu laiku šī spiediena priekšā politiķi piekāpjas un atkal pagarina šo situāciju. Bet nu tā paliek aizvien draudīgāka, un vai mums tiešām ir jāsagaida tāda lielāka nelaime, lai to visu tā drastiski vērstu par labu, varbūt, ka mēs varam atrast savlaicīgu un civilizētu risinājumu,” sacīja Skrastiņš.
Pēc ugunsdzēsēju novērojumiem, neviena institūcija tā pilnībā nekontrolē ne vien gāzes balonu uzstādīšanu, bet arī to, kādā situācijā ir gāzes plītis.
Un, protams, vēl viens iemesls jau ir arī pašu cilvēku pārdroša un neprasmīga rīcība.
