“Kļavas lapa šajā smukajā koka korpusā mainīs savu krāsu atkarībā no tā, cik telpa ir pieelpota: ja telpa ir pieelpota, tad sarkana lapa paliek; ja telpa ir ļoti labi ventilēta, tad viņa ir zaļa,” par savu inovatīvo risinājumu gaisa kvalitātes mērījumiem jeb ierīci, kas spēj noteikt ogļskābās gāzes līmeni telpās, stāstīja uzņēmējs, SIA ”Green Dog” direktors Uldis Reņģe.
Ierīces izstrāde ilgusi teju vai gadu, taču konferencē šis risinājums plašākai publikai prezentēts pirmo reizi un iekļauts arī izstādē starp vidzemnieku inovatīvākajām idejām un risinājumiem dažādās nozarēs.
“Tā kā mēs paši laukos elpojam svaigu gaisu, mēs zinām, ka visiem nav tādas iespējas, tad šobrīd radās doma izdomāt šo inovāciju tieši par svaigu gaisu. Tā kā pilsētniekiem nav tādas iespējas, tad mēs piedāvājam viņiem vismaz iespēju uzzināt, vai viņi elpo svaigu gaisu; un lai viņi biežāk atver logu, lai neindē savus bērnus ar ogļskābo gāzi,” stāstīja uzņēmējs.
Viņš vērš uzmanību uz to, ka bieži vien cilvēki neaizdomājas - tieši nevēdinātas telpas ir cēlonis sliktai pašsajūtai un nogurumam.
“CO2 ir toksiska gāze, kas atstāj uz cilvēka organismu neatgriezeniskas sekas, ja tā pārsniedz normu. Mēs esam novērojuši, ka CO2 koncentrācija ir 4, 6 un pat 10 reizes lielāka, nekā tas ir pieļaujams,” stāstīja Uldis Reņģe.
Testējot iekārtu, uzņēmējs pārliecinājies, ka lielākajā daļā telpu ir slikta ventilācija un, jo vairāk cilvēku telpā, jo sliktāka gaisa kvalitāte, kas ietekmē cilvēka darbaspējas.
Ieteikums esot regulāri vēdināt telpas, savukārt nakts laikā guļamistabas durvis atstāt atvērtas, tā nodrošinot gaisa apmaiņu un arīdzan kvalitatīvāku miegu.
“No rīta pamosties aizpampis, galva nestrādā, tev liekas, ka tu iepriekšējā dienā būtu nezin ko darījis. Cilvēki to varbūt kādreiz saista ar kādām citām saslimšanas pazīmēm, kaut gan cēlonis ir šis, un ar šo ierīci var to ļoti viegli konstatēt,” skaidroja SIA “Green dog” projektu vadītāja Silvija Reņģe.
Turklāt ne jau pati ierīce ir kas unikāls, bet gan inovatīvais risinājums, kā iegūtā informācija par gaisa kvalitāti parādīta.
Tā kā šis produkts ir pavisam jauns, idejas autors norādīja, ka ir svarīgi atrasties šādā konferencē, kur iespējams satikt līdzīgi domājošas personas un, iespējams, pat sadarbības partnerus. Tāds tad arī ir šī pasākuma mērķis - iedvesmot un iedrošināt.
Šī nav pirmā ierīce, kas tapusi Silvijas un Ulda mājās laukos. Vēlme izsekot elektroenerģijas patēriņam lika izgudrot energomonitoru, līdz ar to uzņēmēji lauž priekšstatu par to, ka inovācijas iespējamas tikai zinātniskajās laboratorijās vai pilsētu birojos.
Šī inovāciju nedēļa, kā stāstīja konferences koordinatore Santa Niedola, jau arī ir ar tādu domu – iedrošināt uzdrīkstēties, mainīt savu domāšanu.
“Stāstām un rādām par to, ka tās inovācijas var būt arī maziņas, bet ar to nav jāapstājas. Inovācija - tas ir process, domāšanas veids. Un, lai iedrošinātu mums vajag parādīt, kā tas darāms. Mums vajag savest kopā pareizos cilvēkus,” uzsvēra Vidzemes inovāciju konferences koordinatore Santa Niedola.
Organizatori uzsver, ka spēja būt inovatīvam palīdz nostabilizēt savas pozīcijas tirgū un būt soli priekšā konkurentiem, turklāt ne vienmēr tas saistīts ar sarežģītām tehnoloģijām vai zinātni.
Inovāciju nedēļā prezentēti arī fermentēts bērzu sulu sīrups, jaunākās paaudzes rūpnieciskie roboti, siltumizolācijas materiāli.
Inovāciju nedēļas iniciators ir Vidzemes plānošanas reģions, un, kā vērtē tā Attīstības padomes priekšsēdētājs Hardijs Vents, tad iespēju šajā jomā vēl ir daudz, kaut vai, piemēram, viena no nozarēm, kurā vidzemnieki vēl saredz potenciālu inovācijām, ir kokapstrāde.
“Koks - tas ir izsenis viens no latviešu tādiem pamatu pamata postulātiem bijis, bet, saliekot to ar mūsdienu tehnoloģijām kopā, viņš iegūst savu ilgtspējību, viņš ir labāk pielietojams un līdz ar to ir efektīvāks,” stāstīja Vents.
To, ka jāiet laikam līdzi, uzsver arī lauksaimnieki. Nemitīgi jaunajam līdzi seko arī Cēsu novada zemnieku saimniecībā „Kliģēni”, kas specializējusies dārzeņu un ziedu audzēšanā.
“Mēs visu laiku domājam par attīstību, par šīm iespējām, kas ir jaunās tendences, tehnoloģijas, kas arī daļēji atvieglo cilvēku darbu, palīdz radīt labāku vidi, un to iespēju ir ļoti daudz. Protams, ka tev nebūs tā, ka tev nāks un iedos, tā nenotiek, - mēs visu laiku turam acis, ausis vaļā par to, kā mēs varētu veidot dzīvi labāku, savu darbinieku vidi arī labāku,” savā pieredzē dalījās saimniecības vairumtirdzniecības vadītājs Reinis Reķis.
Jaunais uzņēmējs gan arī uzsver, ka vēl arvien viena no problēmām ir birokrātija, kas nereti traucē ienākt jaunajam.
Ceturtdien inovāciju nedēļas ietvaros uzņēmējiem būs iespēja arī izmantot intensīvās biznesa konsultācijas, kurās 20 minūšu laikā varēs aprunāties ar iepriekš izvēlēto ekspertu, lai pēc tam dotu vietu nākamajam dalībniekam. Šajā konsultācijās būs iespēja vienuviet saņemt atbildes par dažādām tēmām – eksportu, tehnoloģijām, atbalsta instrumentiem.
