''Tur augšā bija feldšerpunkts, tas ģimenes ārsta palīgs, un tepat blakus aptiekas punkts,'' daudzdzīvokļu ēku, kur kādreiz bija aptiekas filiāle, rāda Ilzenes pagasta iedzīvotājs, bijušais pagasta pašvaldības vadītājs Aldis Čirkste. ''Tie noteikumi, lai aptieku uzturētu, stingrāki palika, acīmredzot tāpēc... Mēs zāles saņēmām no Zeltiņu aptiekas, tur arī aizgāja pensijā, pienāca tie pensijas gadi, pārtrauca darbu tur un tā beidzās mums viss.''
Ilzenes bibliotēkā sanākušas vietējās sievas jau cienījamos gados un viņām problēma viena - kā tikt līdz aptiekai Alūksnē.
''Aptieka un zāles tak ir pirmais, kas cilvēkam ir vajadzīgs! Nu nav, kur nopirkt zāles, 33 kilometri jābrauc uz Alūksni pēc zālēm, bet vai slims var aizbraukt? - Nu ar zālēm tiešām grūti, man katru dienu vajag zāles. Nu šausmas! - Bet galvenais, tu saslimsti, tagad gripas epidēmija un vajag zāles, mēs bijām abi ar vīru slimi, mums nebija, kas zāles atved. -
Varbūt, ka ekonomiskāk būtu, ka izmaksā zārka naudu un cauri! Jo, ja nav zāļu, tad vajag zārku!''
Taujājot, kādi risinājumi tiek meklēti un vai palīdzēt nevar piederīgie, atbilde ir, ka ne jau visiem pensionāriem te arī dzīvo bērni, vai citi radinieki:
''Bērni jau visiem te ir prom, vai nu ārzemēs, vai Rīgā. - Man piederīgajam ir tā, ja viņš brauc, tad 100 kilometri viņam ir jānobrauc! - Jums būtu, kas atved zāles? Nu nav, nav, es viena pati.''
To, ka aptieku neesamību visvairāk nākas izjust vecajiem un vientuļajiem cilvēkiem, uzsver arī Ilzenes pagasta ārsta palīdze Iluta Medne, ārsta praksē, izrakstot zāles, cenšas rast kādu risinājumu:
''Tos parastos medikamentus tad es cenšos rakstīt uz papīra receptītes, tad cilvēks vismaz to recepti var iedot kādam citam, tad tas nav tik sarežģīti. Bet kompensējamie medikamenti pamatā ir tikai e-receptes, kaut gan dakteris šad tad uzraksta, kad kāds cits tās receptītes izņems... Tad arī šādā veidā tiek iziets no situācijas.''
Pagasta pārvaldes vadītāja Ingrīda Sniedze stāsta, ka tagad, braucot uz Alūksni, arī viņai ir jāmēro ceļš uz aptieku, lai aizvestu zāles tiem pagasta iedzīvotājiem, kuri līdz pilsētai nevar nokļūt, bet problēma, ka aptiekā ir jāuzrāda personu apliecinoši dokumenti, jo ''neviens svešs cilvēks cita cilvēka vietā e-recepšu medikamentu aptiekā nevar izņemt.''
Ilzenē savulaik bija Zeltiņu aptiekas filiāle, tagad vairs nav ne vienā, ne otrā pagastā.
Pagasta pārvaldes vadītāja Ingrīda Sniedze stāsta, ka iemesli tie paši, kas cituviet - sarucis iedzīvotāju, līdz ar to arī pircēju skaits, bet galvenā problēma ir arvien augošās prasības aptiekām. Vai te risinājumu nevar meklēt arī pašvaldība? Pagasta pārvaldes vadītāja atbild, ka ir meklēts, bet visam pamatā ir izmaksas, tātad nauda.
''Es esmu runājusi ar speciālistiem, kuri saprot, ko nozīmē aptiekas atvēršana, tas nozīmē, ja, piemēram, pagasta teritorijā vēlas atvērt aptiekas punktu vai filiāli, tad viņai ir tieši tādas pašas prasības, kā ir aptiekai, līdz ar to tās izmaksas ir ļoti lielas. Tad es jautāju, vai ir kāda iespēja varbūt ar kurjeru iegādāties medikamentus, tādas iespējas mums Latvijā nepastāv... Žēl, es nezinu, ko darīt lauku cilvēkiem,'' klāsta Sniedze.
Ilzenes pagasta iedzīvotāji spriež, ka tā ir arī valsts atbildība - lai vismaz būtu aptieku punkti vai izbraukuma tirdzniecība, vai rasts kāds risinājums mazo aptieku atbalstam.
