Lauksaimnieki ceļ trauksmi – trūkst kvalificētu mehanizatoru

Šobrīd lauksaimniecības tehnika – traktori, kombaini – kļūst arvien modernāki, dārgāki un tālab to vadīšanai nepieciešami arī zinoši šīs jomas speciālisti. Lai arī profesionālās skolas it kā sagatavo lauku mehāniķus, tomēr, kā vērtē Lauksaimniecības tehnikas ražotāju un tirgotāju asociācijā, šobrīd pat ļoti trūkst kvalificētu mehanizatoru un traktoristu. 

Lauksaimnieki ceļ trauksmi – trūkst kvalificētu mehanizatoruGunta Matisone
    Asociācijā kā galveno iemeslu šai problēmai saredz to, ka lauksaimniecības profesionālajai  izglītībai jau gadiem nav bijusi sasaite ar  reālajām vajadzībām nozarē. 

    Smiltenes novada zemnieku saimniecības ''Rožkalni'' saimnieka Ivara Ādamsona  tehnikas novietnē tik tiešām ir moderna un jaudīga tehnika. Un tāda arī ir nepieciešama, jo saimniecība ir viena no lielākajām labības audzētājām Vidzemē.

    “Daudziem traktoriem jau mums ir GPS tehnikas, uz kombainiem viss notiek jau caur satelītiem, tiek kartēts un darīts, tā kā visur vajadzīgi speciālisti, kuri māk apgūt un kuri attiecīgi var strādāt uz šādām iekārtām,” skaidro Ādamsons. 

    Šiem kombainiem un traktoriem, kuri aprīkoti ar modernām tehnoloģijām, pie stūres kurš katrs, kas uzskata, ka māk vadīt traktoru, nudien nevar sēsties.

    Gatis Pētersons šīs zināšanas un prasmes apguvis uz vietas saimniecībā.

    “Varbūt ne katrs to var, bet nekas jau sarežģīts nav; ja tu kaut ko saproti no datoriem un tādām lietām, tad nekādu problēmu nebūs. Tehnoloģijas iet uz priekšu, viss tiek datorizēts, mēs jau no tā neizbēgsim nekur,” norāda Pētersons. 

    Saimnieks Ivars Ādamsons stāsta, ka tāda ir arī saimniecības politika –  pašiem apmācīt strādniekus, kuriem varētu tad arī uzticēt gudro tehniku. Ādamsons skaidro – apmācība notiek saimniecībā uz vietas un īpaša uzmanība tiek pievērsta tehnoloģijām un profilaksei, kā tehniku saglabāt. 

    Lauksaimniecības tehnikas ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Aigars Laurinovičs uzsver, ka

    nozarē šobrīd it sevišķi trūkst zinošu speciālistu un nākotnē būs vēl jūtamāks kvalificētu mehanizatoru trūkums.

    “Nav jau nekāda jēga no trula darba veicēja, kurš var naglu ar āmuru dzīt sienā, mums ir vajadzīgi zinoši darbinieki, mums ir vajadzīgi pirmkārt traktoristi, bet es tos gribētu saukt par mehanizatoriem, jo braukšana ar traktoru un darbošanās uz lauka ir kļuvusi daudz, daudz komplicētāka,” skaidro Laurinovičs. 

    Šobrīd it kā taču ir profesionālās skolas, kas sagatavo lauku mehāniķus, bet Aigars Laurinovičs vērtē, ka diemžēl rezultāta nav.

    “Viņus sagatavo slikti, ir arī programmas, manā skatījumā, tādas dīvainas, nav diplomdarbu, ir kaut kādi mistiski eksāmeni un gandrīz vai tā, ka viņš tiek izvilkts cauri tai skolai. Kādreiz uz visām šīm vietām bija ļoti lieli konkursi un tas skaitījās prestiži. Vēl joprojām šinī nozarē var ļoti labi nopelnīt, bet nu ir pazudis tas prestižs un līdz ar to ir pazudusi kvalitāte,” sūrojas Laurinovičs. 

    ''Rožkalnu" saimnieks Ivars Ādamsons, taujāts, kāpēc viņš, piemēram, neizvēlas ņemt darbā kādu profesionālās skolas audzēkni, atzīst, ka  vairāk tomēr uzticas tiem darbiniekiem, kuri ir apmācīti pašu saimniecībā. 

    “Mums bija praksē no Zviedrijas - jaunietis 17 gados uzkāpa uz beidzamā traktora un mierīgi var strādāt, sēt un darīt visu, viņiem jau ir šī prakse tur, arī teleskopiskiem, parastiem, dažādiem iekrāvējiem, viņš jau to visu ir apguvis proftehniskajā skolā, viņš ir gatavs speciālists, kas ir gatavs uzreiz strādāt. Pie mums tas notiek tā, ka tad vecākie kolēģi ņem un māca,” uzsver Ādamsons.

    Lauksaimniecības tehnikas ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Aigars Laurinovičs kā vienu no iemesliem, kāpēc profesionālās skolas nesagatavo zinošus šīs nozares speciālistus, min to, ka, pārņemot no Zemkopības ministrijas lauksaimniecības skolas, Izglītības ministrijai tās īsti tā arī neinteresē un nav rasta sasaiste ar to, kas būtu nepieciešams nozarei. Viņš norāda – Izglītības ministrija ar nozari nekomunicē, un rezultāts ir “pilnīgi graujošs.”

    Šobrīd Lauksaimniecības tehnikas ražotāju un tirgotāju asociācija ir izteikusi priekšlikumu sēsties pie viena galda nozares profesionāļiem un Izglītības ministrijas ierēdņiem, lai kopīgi izstrādātu ilgtermiņa lauksaimniecības profesionālo izglītības programmu.

    6 komentāri
    Anonīms lietotājs 22828
    Kas ceļ trauksmi?Vajag precizēt.Ja nav kurš priekš jums gatavs strādāt,strādājiet paši.Ja negribat,nestrādājiet un nečakarējiet citiem smadzenes.Mērkaķi atkal velku uz cittautiešu darba vergu iepludināšanu latviešu zemē.
    Gatis Krauklis
    Patiesībā netrūkst!!! Visi meklē gatavus speciālistus ar pieredzi... Ja trūktu būtu gatavi apmācīt un dot darbu...
    Anonīms lietotājs 22483
    Pareizi! Mums tagad vajadzēs arodenes ar pilnu modernāko aprīkojumu, kur šiem subsīdiju baroniem sagatavosim pilnīgi gatavu darbaspēku, kuriem viņi maksās 700 uz papīra (ja samaksās). Ziniet, ko dara zemnieki Zviedrijā, Dānijā, Somijā, Vācijā? Sēžas uz tiem traktoriem un kombainiem paši. Pat kundzes, jo tā tehnika ir tik kvalitatīva, ka arī sievietei tā nav problēma. Un tik jaudīga, ka saimnieki paši var ar saviem hektāriem tik galā. Tikai mums ir ES subsīdiju izlutināti baroni, kas māk (un arī vēl vai māk) vadīt tikai savus ekskluzīvos apvidus auto. Ja nevar pats tas plantācijas ar izcilu tehniku apsaimniekot, nevajag tik daudz sagrābties vai drīkst mainīt nodarbošanos.
    Karlis Bruvers
    Pareizāks būtu šāds virsraksts: Darba ņēmeja asociācija ceļ trauksmi - lauksaimnieki nav gatavi maksāt atbilstošas algas, bet subsīdijas izmanto dārgu apvidus auto iegādei.
    Irēna Eglīte ( Ladusāne)
    It kā ir tās lauksaimniecības skolas....It kā.... bet tās tiek ''veiksmīgi'' pārprofilētas,apvienotas,nolikvidētas... Bija reiz slavena lauksaimniecības vidusskola ''Jāņmuiža''-nolikvidēja. Tagad ķērušies klāt tik pat slavenam un populāram Priekuļu tehnikumam,nu visi kļūst par ''dizaina''skolām un ko tik vēl ne,bet ar traktoru braukt-to jau mūsu lauksaimniekiem nevajag,savedīs viesstrādniekus no Ukrainas un Baltkrievijas.
    Pēteris Lavrinovičs
    Vecajiem nav spēka,vai nodzērušies,jaunatne tādu grūtu darbu negrib darīt.Un samaksa par tik daudz nostrādātām stundām ir par mazu.Pagājušo sezonu mēnesī nostrādāju 380 st.,saņēmu 1.700,tas ir normāli?
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti