Koprades mājas vadītāja Dita Trapenciere iepazīstināšanu sāk ar datortelpu jeb palielu telpu, kur strādā cilvēki, kuru galvenais darba rīks ir dators.
Doma par koprades mājas izveidi radās, kad ēku Cēsu vecpilsētā atstāja Cēsu profesionālā vidusskola un nācās meklēt, kā to piepildīt. Bet paralēli tam pašvaldībā jau bija ārvalstīs noskatīta iecere par telpām uzņēmējiem.
“Koprades māja “Skola 6” izveidojās kā tāds eksperiments meklēt šos jaunos veidus, kā palīdzēt cilvēkiem strādāt un kā attīstīt savas idejas. Trīs gadu laikā mēs esam ļoti daudz ko sapratuši, ļoti daudz ko iemācījušies, sākumā varbūt bija sarežģītāk saprast, kā tad es te dalīšu vienu telpu ar vēl kādiem citiem, kā būs ar manām idejām? Kā būs - vai manu datoru, vai manu tehniku kāds neaiztiks; tādi drošības jautājumi, bet tomēr cilvēki ir gatavi šiem jaunajiem veidiem, kā strādāt,” atzīst Trapenciere.
Šobrīd par koprades mājas nepieciešamību vairs jautājumu nav, jo gribētāju tajā strādāt netrūkst. Tā Daina Eglīte-Antona, kura šeit darbnīcā „Labas saknes” gatavo dažādus produktus no dārzeņiem, vērtē, ka uzņēmējam iesācējam būtiski ir arī tas, ka telpas var īrēt par draudzīgām cenām.
“Nekur citur tā droši vien nevarētu samaksāt, ir viena summa par ūdeni, komunālajiem, tas arī ļoti svarīgi ir jaunajam uzņēmējam, kamēr tu neesi vēl atspēries, kad tev vēl nav produktu, bet šobrīd ir tā, ka salīdzinoši nelielu summu maksā un spēj radīt, un nav tā, ka tev jāiet visu laiku aizņemties uz banku, lai nomaksātu rēķinus,” klāsta Eglīte-Antona.
Bez telpu īres, kā stāsta Dita Trapenciere, kopā strādājot, lētāk ir arī izmantot biroja tehniku.
“Piemēram, par printeri, par tinti, par printera remontu mēs maksājam visi kopā,” stāsta uzņēmēja.
Savukārt šuvēja Zane Zariņa, atzīstot to, ka nav dārga īre, kā būtisku vērtē arī kolektīvu, kas te veidojas no dažādu profesiju pārstāvjiem.
“Īstenībā man ļoti patīk, ka mēs esam tik ļoti dažādi, arī nodarbes: es te šuju, meitenes te ada, Anna glezno, trīs dažādas darbnīcas šeit ir, un arī mēs varam padalīties ar ikdienas lietām un tāpat arī idejas viens otram iedodam,” saka Zariņa.
“Tas pirmais ir, ko mēs arī gribam uzsvērt, ka šajā mājā ir kopienas sajūta, mēs neesam tikai tāds biroju vai telpu iznomātājs, bet kopienas radītājs, ka cilvēki viens otru pazīst, viņi sarunājas, apmainās idejām, un tas notiek ikdienā, ik uz soļa,” secina uzņēmēja.
Kopienas sajūtas veidošanu kā būtisku vērtē arī koprades mājas vadītāja Dita Trapenciere, bet vēl viens šīs mājas uzdevums ir ļaut jaunajiem uzņēmējiem saprast, vai viņu izvēlētā darbošanās niša būs tā īstā.
“Uzņēmums vai ideja autors atnāk un strādā šeit, viņš saprot, kā viņš var attīstīt to uzņēmumu, un viņi pārceļas uz jaunām telpām ārpus šīs ēkas; vai arī ir bijuši gadījumi, kad cilvēki saprot - nē, uzņēmējdarbība vai tāda pašam darbošanās nav īsti viņam, vai ideja nebija īstā; tas ir - mēs radām to vietu, kur viņi var izmēģināt un saprast,” norāda Trapenciere.
Koprades mājā notiek arī dažādi semināri, apmācības uzņēmējdarbības jomā, un nākamā gada sākumā ir doma te veidot Attīstības laboratoriju, kur, ja ir ideja par kādu produktu vai pakalpojumu, to palīdzētu attīstīt zinošs konsultants.
