Raunā top gan zaļš siers, gan zaļi makaroni

Darba ir daudz vairāk, bet arī brīvība daudz lielāka – tā darbu savā ģimenes uzņēmumā vērtē SIA „Siera ražotne” saimnieki Zane un Ilmārs Ceriņi Raunā. Viņi ar savu darbību ir apliecinājuši, ka arī pavisam neliels uzņēmums var veiksmīgi attīstīties un meklēt arvien jaunus darbības veidus.

Raunā top gan zaļš siers, gan zaļi makaroniGunta Matisone

    Uzņēmums darbu sāka pirms 12 gadiem ar „Zaļā siera” ražošanu, tad klāt nāca arī citi produkti, arī  makaroni. Redzot tūristu lielo interesi par ražotni, saimniekiem radās iecere izveidot arī īpašu makaronu darbnīcu, kurā katrs  pats tos var pamēģināt izgatavot.

    Makaronu darbnīcā savas prasmes izmēģina vietējie Raunas bērni, kā tas ir - rullēt mīklu un pēc tam gatavot arī makaronus. Saimnieks Ilmārs Ceriņš stāsta, ka ideja veidot darbnīcu radusies, redzot kāda ir interese tūristiem un arī skolēnu grupām, brauc apskatīt ražotni:

    „Cilvēki gribēja atbraukt pie mums un gribēja paskatīties, kā tie makaroni top. Sākumā pieņēmām viesus, devām degustēt sierus, devām makaronus, bet šodien, re, var jau paši rullēt!”

    Ilmārs stāsta, ka darbošanās makaronu darbnīcā ir vienlīdz saistoša gan pieaugušajiem, gan bērniem, bet zināšanu gūšanas ziņā tā ir noderīgāka skolēniem.

    „Pirms tās rullēšanas, pirms tā darba es viņiem izstāstu arī teoriju, no kā tā mīkla tapusi, no kā rodas milti, par graudiem pastāstu, tādas lietas, ko ikdienā pats par sevi saprotam, esam jau pieraduši, ka tas ir un nepadomājam, no kurienes tas nācis un kā tas ir izcēlies,” saka Ilmārs Ceriņš.

    Protams, makaronu darbnīca jau ir arī tāpēc, ka mazam uzņēmumam nemitīgi ir jādomā par kādu jaunu piedāvājumu. Bet šī ražotne savulaik izauga, var teikt - no sierāboliņa, kas ir galvenā sastāvdaļa „Zaļajam sieram”.

    „Mēs paši audzējam sierāboliņu, viņš dod tādu superīgu zaļu krāsu, tas ir tas, ar ko mēs lepojamies savā ražotnītē, zaļais siers jau bija pats sākums,” atceras saimnieks.

    Protams, „Zaļais siers”  ir nišas produkts un bija jādomā, kā vēl paplašināt savu ražošanu, lai uzņēmums varētu veiksmīgi darboties. Tad sekoja beramie sieri ar dažādiem garšaugiem, knapsieriņi un arī makaroni, kas tagad jau ir 15 veidu. Ilmārs, kā jau daudzi, savulaik strādājis arī ārzemēs, galvenā pieredze, kas gūta – ja esi saimnieks vai īpašnieks savā uzņēmumā, arī tev pašam ir ļoti daudz jāstrādā:

    „Tas nav tā kā, ja tu esi īpašnieks vai saimnieks, tu sēdi baltā dīvānā un skaties no augšas, kā visi strādā; tā jau nav, ir visādas lietas, kas ir jāizdara, sagādes lietas, viss jāizdara, lai šeit viss notiktu.”

    Uzņēmumā līdzdarbojas arī Ilmāra sieva Zane, viņai gan iepriekš bija algots interesants  darbs Valmierā, taču tā nomaiņu pret darbu savā ģimenes uzņēmumā Zane nenožēlo:

    „Tā ir brīvība. Darba ir vairāk, it īpaši sezonas laikā darba ir vairāk, bet tā ir brīvība, jo tu pats plāno savu laiku. Ja arī mēs kādā brīvdienā visi četri ar bērniem atbraucam, tad nav tās sajūtas, ka tu esi darbā, bet tu darbojies, kārto lietas, papīrus, organizējies, un tas ir pavisam citādāk. Bet tas ir ne visiem, man šķiet, ja tu esi pats sev darba devējs, tu uzņemies atbildību pilnīgi par visu, no A līdz Z, uz visiem 110 procentiem; ja tu strādā pie kāda cita, tad ir tev vadītājs un, ja nu kas, tad vadītājs atbildēs, bet šeit visi ir tavi pienākumi, sākot no grīdas mazgāšanas līdz grāmatvedībai. Tas viss tik mazā uzņēmumā jādara mums pašiem, visa atbildība uz tevi.”

    „Mums jau ir arī palīgi, nav jau tā, ka mēs te divatā raujamies, mums ir divas foršas darbinieces,” saka Ilmārs un Zane un par sava uzņēmuma darbību nesūdzas. Arī taujāti, kā ir ar nodokļu slogu tādai mazai ražotnei, atbild jokojot: „Ar kādu jau arī ir jādalās, tā jau nebūs, ka nevienam no tevis neko nevajag… - Nav pārāk liels tas slogs tam mazajam uzņēmumam?- Ir, ir, ir! Gribat,  pasūdzēšos? Nē, nu slogs ir diezgan liels, bet mēs cenšamies to pieciest, kā jau latvieši: latvietis jau klusiņš,  pabubina pie sevis un turpina strādāt. Bet mums ir labi, ir ok.”

    Tagad nelielajā ražotnē ir arī atkal jaunas ieceres, jo, kā atzīst saimnieki, viņi biznesā nedrīkst stāvēt uz vietas:

    „Ir izstrādāts jauns makaronu veids ar sēnēm un tieši ar baravikām, ļoti kārdinoši izklausās, vēl tikai drusciņ, drusciņ un tūlīt būs veikalu plauktos.”

    Taču pats karstākais darba laiks Ceriņu ģimenei jau sāksies vasarā, kad reizē ir gan darbs sierāboliņa laukos, ražotnē un arī tūristu uzņemšanā.

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti