Pirmdien, 4. februārī, beidzas priekšlikumu iesniegšanas termiņš Saeimas kārtības ruļļa grozījumiem, ko sagatavo skatīšanai 2. lasījumā. Šo likumprojektu Saeima saņēma mantojumā no iepriekšējā sasaukuma. Cita starpā grozījumi paredz ļaut deputātiem, pret kuriem sākta kriminālvajāšana, piedalīties Saeimas un komisiju sēdēs, bet opozīcija piedāvā nemaksāt viņiem algu.
Autora ziņas
Šodien Rīgas Biržā notiks Baltijas Ministru padomes premjerministru sanāksme. Tikšanās laikā paredzēts pārrunāt Eiropas Savienības (ES) aktuālos darba kārtības jautājumus, tostarp ES budžetu pēc 2020. gada, "Brexit", reģionālos transporta un enerģētikas projektus, kā arī jautājumus, kas saistīti ar informatīvās telpas un vēlēšanu drošību, un attiecības ar Krieviju, Ukrainu un ASV.
Partija „Saskaņa” ir paziņojusi par sava „ēnu kabineta” izveidošanu. Opozīcijas partija ir apņēmusies cītīgi strādāt pie tiem dokumentiem un aktuāliem jautājumiem, ko risina un ko atstāj novārtā Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība’) valdība. Taču apvienot savus spēkus ar otru opozīcijā esošu politisko spēku - Zaļo un Zemnieku savienību – „Saskaņa” nav spējusi. Turklāt pagaidām koalīcijas partiju pārstāvji lielu interesi par „ēnu kabineta” ierosinājumiem neizrāda.
Savā pirmajā Sadarbības sanāksmes sēdē koalīcijas partijas apsprieda neatliekamo darbu sarakstu. Svarīgākais šī brīža uzdevums ir uzsākt darbu pie valsts budžeta izstrādes. Taču ne mazāk aktuāls un sarežģīts jautājums ir jārisina jaunajam ekonomikas ministram. Partijas „KPV LV” biedrs Ralfs Nemiro ir apņēmies rast ceļu, kā atcelt obligātā iepirkuma komponenti (OIK), lai gan jau tagad atzīst, ka viegla ceļa nebūs.
Koalīcijas partijas tuvāko nedēļu laikā varētu izsvērt iespēju nomainīt Saeimas Pieprasījumu komisijas vadītāju. Šī brīža priekšsēdētāja Linda Liepiņa bija viena no pieciem partijas "KPV LV" deputātiem, kura nobalsoja pret Krišjāņa Kariņa valdību.
Viens no pirmajiem jaunās valdības uzdevumiem ir risināt algu palielināšanas jautājumu. Piemēram, pedagogiem atalgojuma paaugstināšanas grafiks ir apstiprināts, taču finansējums tam nav rasts. Algas jāceļ arī citām profesiju grupām valsts sektorā. Taču šonedēļ parakstītais fiskālās disciplīnas līgums ierobežos ministru iespējas aizņemties trūkstošo naudu.
Saeimas deputāts Aldis Gobzems no partijas „KPV LV” piektdien dosies uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), lai paskaidrotu savas publiski paustās aizdomas par partijas biedru Artusu Kaimiņu. Tikmēr pati “KPV LV” par to, kā tās deputāti turpmāk sastrādāsies, plāno lemt trešdien, 30. janvārī.
Partijas "Saskaņa" valde apstiprinājusi Vjačeslava Dombrovska kandidatūru kā partijas saraksta līderi Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, kas notiks šā gada 25. maijā. Lēmums pieņemts vienbalsīgi, informē partijas pārstāvji.
16 nedēļu ilgais valdības veidošanas process beidzies, un šo trešdien, 23. janvārī, paredzēts balsojums Saeimā par Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") valdības apstiprināšanu. Nākamā valdība jau tagad kļuvusi par rekordisti kā visvēlāk izveidotā pēc neatkarības atjaunošanas. Piecas partijas pirmdien, 21. janvārī, devušas jāvārdu kopīgam darbam valdībā un sagatavojušas valdības deklarāciju, kuru paredzēts parakstīt īsi pirms balsojuma.
Partijas “KPV LV” Saeimas frakcija pirmdien, 21. janvārī, nolēma virzīt deputātu Ralfu Nemiro ekonomikas ministra amatam, pēc tam kad piektdien negaidīti savu kandidatūru atsauca Didzis Šmits. Frakcija arī nolēma atbalstīt topošo Krišjāņa Kariņa valdību.
Lai arī divas partijas “KPV LV” deputātes paziņoja, ka nav gatavas atbalstīt topošo Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) valdību, tas ir viņu personīgais viedoklis, un partija turpina strādāt kopā ar pārējiem potenciālajiem koalīcijas partneriem, piektdien, 18. janvārī, pēc Kariņa tikšanās ar “KPV LV” pārstāvjiem pauda politiķi.
Topošie ministri izvirza pareizus mērķus, bet viņiem vairāk jāskaidro par zemūdens akmeņiem, kas rodas to īstenošanas ceļā. Tā par jaunās valdības plānotajiem darbiem izsakās Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns. Sociālie partneri vēl nav redzējuši galīgo valdības deklarācijas tekstu. Tomēr par dažiem publiski paustajiem priekšlikumiem paredz garākas diskusijas.
Potenciālie nākamās koalīcijas pārstāvji nepauž atbalstu ierosinājumam pārņemt lielās ostas pilnā valsts kontrolē. Satiksmes ministra amata kandidāts Tālis Linkaits no Jaunās konservatīvās partijas vēlas iekļaut topošās valdības deklarācijā ierosinājumu nacionalizēt lielās ostas. Kā vienu no iemesliem politiķis sarunā ar Latvijas Radio min neefektīvu ostu aktīvu izmantošanu.
Topošā valdība ievēros līdz šim pieņemtos lēmumus par budžeta jautājumiem, lai gan “ne visiem solījumiem ir segums”, taču jaunas politikas iniciatīvas, kurām būtu nepieciešams papildu finansējums, varētu uzsākt vien 2020. gadā, medijiem pastāstīja premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš (“Vienotība”).
Bažās par to, ka visiem valdības deklarācijā atzīmētajiem priekšlikumiem naudas varētu nepietikt, premjerministra amata kandidāts Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") vēlas noslēgt fiskālo paktu, kurā visas valdībā esošās partijas apņemsies izpildīt un turēties pie vidējā termiņa budžeta prognozēm savu plānu īstenošanā.
Martā varētu apritēt gads kopš brīža, kad Valsts ieņēmumu dienestu (VID) vada pienākumu izpildītājs. Lai gan kandidāta atlases konkursa komisija par piemērotāko šim amatam atzina Ievu Jaunzemi, aizejošā valdība iecelt viņu amatā neuzdrošinās, savukārt jaunās valdības izveidošanas termiņi joprojām nav skaidri. Turklāt nepārprotamu atbalstu Jaunzemes kandidatūrai divi jaunie politiskie spēki izteikt nesteidz.
Retais vēlas vai vismaz ir ar mieru pastāstīt par to, kā viņa vārds nonācis publicētajā bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) aģentūras kartotēkā jeb tā dēvētajos "čekas maisos". Uzrunājot šādus cilvēkus, Latvijas Radio lielākoties saņēma atteikumus. Lai arī atsevišķu laika liecinieku stāsti nesniedz pilnīgu priekšstatu par patieso ainu, tomēr ir arī cilvēki, kuri neizvairās no nepatīkamas sarunas.
Aizvadīts jau viens gads kopš brīža, kad Latvija ieviesa nodokļu reformu. Apjomīgas izmaiņas skāra visu sabiedrību – tika palielināta minimālā alga, diferencēts neapliekamais minimums, arī uzņēmēji sajuta nodokļu grozījumus. Tomēr vairāki eksperti norāda: viens no galvenajiem reformas mērķiem – samazināt ienākumu nevienlīdzību strādājošiem – nav panākts. Arī jaunievēlēto politisko spēku pārstāvji pauž neapmierinātību ar nodokļu reformu, neizslēdzot iespēju to grozīt.