Sociālie partneri vēlētos, lai politiskās partijas spētu līdz 6. novembrim vienoties par stabilas un rīcībspējīgas valdības izveidošanu, jo nākamajam Ministru kabinetam (MK) jāturpina daudzas reformas, tostarp veselības, izglītības un nodokļu jomā.
Autora ziņas
Administratīvi teritoriālo reformu vajadzētu pieņemt jaunievēlētās Saeimas pirmajā darbības gadā. Tā piektdien, 26.oktobrī, pauda pašreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) pēc četru partiju pārstāvju sarunām, kurās secināts, ka novadu reforma būs jāīsteno.
Lai arī aizvadīto nedēļu laikā partijas daudzkārt tikās, lai apspriestu valdības veidošanas aktualitātes, ceturtdien, 24.oktobrī, Jaunā konservatīvā partija (JKP) aicināja politisko spēku pārstāvjus satikties, lai iepazītos tuvāk.
Jau tuvākajā laikā ir jāgroza veselības aprūpes finansēšanas likums - tā secināja četru potenciālo valdību veidojošo partiju pārstāvji, kas ceturtdien, 25.oktobrī, sanāca uz savu pirmo tematisko sanāksmi.
Otro lielāko vēlētāju atbalstu guvusī partija “KPV LV” pašlaik turpina darbu pie valdības deklarācijas un neatsauksies ne Jaunās konservatīvas partijas (JKP) aicinājumam tikties partiju jaunievēlētajiem deputātiem, ne apvienības “Attīstībai/Par!” priekšlikumam sākt apspriest nākamās valdības darāmos darbus sešās jomās.
Valsts prezidenta vēršanās pie Ministru prezidenta amata kandidātiem, lai noskaidrotu viņu iespējas saņemt atļauju pieejai valsts noslēpumam, neatbilst likuma normām, atzina Latvijas Radio aptaujātie juristi. Viņu ieskatā, pirmkārt, drošības iestādēm nav tiesiska pamatojuma šādām pārbaudēm, jo neviens no trim nosauktajiem premjera amata kandidātiem vēl nav nominēts šim amatam. Otrkārt, šāda pārbaude varētu būt pārāk ilga.
Apvienība „Attīstībai/Par!” ierosina valdības veidošanas sarunās ieviest jaunu tematiskās diskusijas formātu ekspertu līmenī, apspriežot veselības aprūpes un izglītības reformu, tiesiskuma un drošības jautājumus, transporta un infrastruktūras jautājumus, obligātā iepirkuma komponentes atcelšanu un pašvaldību reformu. Par šādu plānu pēc tikšanās ar "KPV LV" līderiem pastāstīja apvienības "Attīstībai/Par!" līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.
Valsts prezidenta lūgums pārliecināties par potenciālo Ministru prezidenta amata kandidātu iespējām saņemt pielaidi valsts noslēpumam nav korekti noformulēts – tā uzskata Saeimas Juridiskās komisijas deputāts Andrejs Judins („Vienotība”).
Pagājuši divi mēneši kopš brīža, kad Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs paziņojis tautai par starptautiskās palīdzības programmas beigām. Aizvadīto astoņu gadu laikā valsts vērsusies pēc finanšu atbalsta trīs reizes, saņemot vairāk nekā 256 miljardus eiro. Tomēr arī tagad grieķu uzņēmēji un iedzīvotāji vēl aizvien atrodas stingrās nodokļu politikas skavās un tūlītēju atvieglojumu nejūt.
Pēc sarunām ar visām 13. Saeimā ievēlētajām partijām Valsts prezidents turpinās izvērtēt Alda Gobzema ("KPV LV"), Jāņa Bordāna (Jaunā konservatīvā partija) un Arta Pabrika ("Attīstībai/Par!") kandidatūras uz Ministru prezidenta amatu un sagaida, ka turpmākajā partiju konsultāciju laikā tiks panākta vienošanās par vairākuma atbalstu vienam no šiem kandidātiem, informēja prezidenta preses dienestā.
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) piektdien, 19.oktobrī, apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus un nosauca 13.Saeimā ievēlētos deputātus.
Partijas, kuras pēc 13.Saeimas vēlēšanām uzņēmušās valdības veidošanu, vēl nav vienojušās par optimālo koalīcijas sastāvu. Politologs Ojārs Skudra vērtē, ka sarunās jau ir iezīmējies konflikts, kura dēļ var nonākt pie situācijas, ka valdībā strādās Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), bet ne Jaunā konservatīvā partija (JKP).
Valsts prezidents Raimonds Vējonis ceturtdien tikās ar 13. Saeimā iekļuvušajiem politiskajiem spēkiem, sākot ar četriem mazāk balsis saņēmušajiem - "Jauno "Vienotību"", Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS), Nacionālo apvienību, kā arī "Attīstībai/Par!". Teju visu partiju paustajā pēc sarunām izskanējusi vēlme pēc plašas, sešu partiju koalīcijas.
Partiju apvienība „Attīstībai/Par!”, kas ceturtdien, 18.oktobrī, ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni pārrunās valdības veidošanu, norādīs uz nepieciešamību veidot sešu partiju koalīciju, žurnālistiem atklāja „Attīstībai/Par!” premjera amata kandidāts Artis Pabriks.
Lai gan apvienība „Attīstībai/Par!” noraidīja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) izstrādāto ministru portfeļu sadalījumu, abi politiskie spēki turpinās kopīgu darbu pie valdības veidošanas. To trešdien, 17.oktobrī, pēc divpusējās tikšanās apliecināja abas puses.
Par progresu valdības veidošanas sarunās trešdien, 17.oktobrī, pēc tikšanās ar „Jaunās Vienotības” pārstāvjiem paziņoja apvienības „Attīstībai/Par!” līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts. Tikšanās laikā politiķi vienojās par kopīgi veicamajiem darbiem.
Jau vairāk nekā nedēļu turpinās sarunas par nākamās valdības veidošanu, taču pagaidām – bez rezultāta. Partiju pārstāvji runāt cits ar citu, runā par darāmajiem darbiem, bet vienošanās nav panākta.
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) otrdien, 16.oktobrī, neatbalstīja divu 13.Saeimas Zaļo un Zemnieku savienības deputātu kandidātu - Aijas Barčas no Kurzemes vēlēšanu apgabala un Jāņa Klauža no Latgales vēlēšanu apgabala - lūgumu pārskaitīt vēlēšanās saņemtos plusus un svītrojumus, informēja CVK.
13. Saeimā iekļuvušās partijas “Saskaņa” un “KPV LV” otrdien, 16.oktobrī, konsultācijas sarunās apsprieda konstruktīvu opozīcijas priekšlikumu uzklausīšanu gan Saeimā, gan “Saskaņas” vadītajā Rīgas domē, bet par valdības veidošanas jautājumiem nerunāja.
Pēc brīvdienu pārtraukuma partijas atsāka pārrunas par valdības veidošanu. Vairāki politiskie spēki pirmdien, 15.oktobrī, rīkoja valdes sēdes, lai izvērtētu pagājušajā nedēļā prezentēto Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Ministru kabineta plānu, kurš nonāca pieredzējušo politisko spēku kritikas krustugunīs. “Jaunā Vienotība”, Nacionālā apvienība (NA) un “KPV LV” skaidru atbildi pagaidām nepauž.
Pirmdien, 15.oktobrī, partiju apvienības “Attīstībai/Par!” valdes sēdē plānots izvērtēt Jaunās konservatīvās partijas (JKP) piedāvāto valdības variantu un līdzšinējās valdības veidošanas sarunas. To pašu darīs arī apvienība “Jaunā Vienotība”. Savukārt partijas „KPV LV” līderiem pirmdien ieplānota tikšanās ar Zaļo un Zemnieku savienību.
Nacionālā apvienība (NA) un partiju apvienība "Attīstībai/Par!" vēlas iespējami plašāku valdību, nekā to piedāvājusi Jaunā konservatīvā partija (JKP). Proti, abi politiskie spēki vēlētos, lai jaunās valdības darbā būtu iesaistīta arī līdzšinējā varas partija – Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS). To pēc valdības veidošanas sarunām paziņoja NA līderis Raivis Dzintars un "Attīstībai/Par!" premjera amata kandidāts Artis Pabriks.
Partiju apvienībām "Attīstībai/Par!" un "Jaunā Vienotība" ir kopīga izpratne par demokrātiju un tiesiskumu, kā arī daudzām reformām izglītībā un veselībā. Tomēr politiskā bloka veidošana netiek apspriesta. Tā piektdien, 12.oktobrī, pēc abu politisko spēku pārstāvju tikšanās secināja to premjera amata kandidāti.
Partija „KPV LV” vēlas tikties ar visiem politiskajiem spēkiem, tostarp „konsultāciju formātā” ar „Saskaņu”, un tikai tad varēs atkārtoti tikties ar Jauno konservatīvo partiju (JKP), lai runātu par valdības sastādīšanas plānu. Līdz ar to attālinās iespēja jau drīzumā vienoties par nākamās valdības koalīciju.
Otrā valdības veidošanas sarunu diena trešdien, 10.oktobrī, iezīmējās ar pretrunām starp sarunu dalībniekiem. Partija „KPV LV” aicināja nomainīt Zaļo un Zemnieku sarunu komandas locekļus. Savukārt Jaunās konservatīvās partijas (JKP) premjera amata kandidāts Jānis Bordāns paziņoja par nevēlēšanos veidot kopīgu valdību ar šo politisko spēku, un valdības aprises solīja konkretizēt 12.oktobrī.
Apvienības „Attīstībai/Par!” līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts uzskata, ka jaunajai valdībai būtu jāpārskata vai jāatceļ veselības aprūpes finansēšanas likums, kas nosaka obligāto veselības apdrošināšanu. Mediķu arodbiedrība par šo ierosinājumu satraukta, jo baidās, ka iemesli ir nevis aprūpes pieejamība, bet citi.
Pēc Jaunās konservatīvās partijas (JKP) un Nacionālās apvienības (NA) pārstāvju sarunām par iespējamo valdības veidošanu politiķi uzsvēra abu partiju sapratni ideoloģisko vērtību jautājumos.
Politiskās partijas, kas pēc 13.Saeimas vēlēšanām varētu veidot valdību, otrdien, 9.oktobrī, uzsāka divpusējās sarunas. Pirmās tikās Jaunās konservatīvās partijas un “KPV LV” pārrunu grupas, un, lai gan atrasti kopīgi „saskarsmes punkti”, nav skaidrs, vai abas darbosies vienotā blokā. Tikmēr “Attīstībai/Par!” līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts pēc tikšanās ar JKP atzina, ka vēl nav skaidra priekšstata par valdības veidošanu.
Pēc divpusējās sarunas Jaunās konservatīvās partijas (JKP) un “KPV LV” līderi secināja, ka ir atraduši „kopīgos saskarsmes punktus”, tomēr nesniedza konkrētu atbildi, vai viņi varētu veidot valdības kodolu.
Politiskās partijas, kas varētu uzņemties centrālo lomu valdības veidošanā, otrdien, 9.oktobrī, sāks divpusējās sarunas. Tikmēr politoloģe Ilze Ostrovska vērtē, ka “KPV LV” un Jaunā konservatīvā partija (JKP) varētu piedāvāt prezidentam katra savu valdības komandu.
Politiskie spēki, kuri 13.Saeimas vēlēšanās ieguva visvairāk vēlētāju balsu, plāno savstarpējo tikšanās grafiku, lai uzsāktu sarunas par nākamās valdības veidošanu. Vadošo lomu šajās sarunās gatavojas uzņemties Jaunā konservatīvā partija (JKP) un “KPV LV”.
Tuvākajā laikā 12. Saeima balsos par papildu finansējuma piešķiršanu aizsardzības jomai. Tā pirmdien vienojās esošās valdošās koalīcijas pārstāvji.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
