Trīspadsmitā Saeima kļūst par rekordisti ātrumā, kādā tajā palielinās ārpusfrakciju deputātu skaits. Līdz ar Nacionālās apvienības deputātes Ingunas Rībenas izstāšanos no frakcijas Saeimā darbosies jau pieci neatkarīgie deputāti. Un šis skaitlis varētu palielināties vēl.
Nākamo Latvijas Televīzijas vai Latvijas Radio vadību varētu izraudzīties ar īpašas Nominācijas komisijas palīdzību, kur balsstiesīgo vairākumu veidos neatkarīgie eksperti. Tādu normu varētu drīzumā iekļaut Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Likumprojektu konceptuāli atbalstīja Saeimas cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, un šonedēļ to pirmajā lasījumā skatīs Saeima. Taču ne visiem deputātiem piedāvātās normas šķiet piemērotas.
Ne bāriņtiesas, ne arī to uzraugošā iestāde – Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) nespēj nodrošināt bērnu tiesību aizsardzību. Tāpēc valsts apņēmusies īstenot vērienīgu bērnu tiesību aizsardzības sistēmas reformu. VBTAI vietā plānots veidot citu uzraugošo iestādi. Lielas pārmaiņas gaida arī bāriņtiesas, kuru funkcijas plāno nodot valsts rokās.
Latvijas Pareizticīgās baznīcas galvai, metropolītiem un bīskapiem ir jābūt Latvijas Republikas pilsoņiem, kuri pēdējos 10 gadus ir dzīvojuši Latvijā. Šādu likuma grozījumu steidzamības kārtā virza Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Uz to, kurš rosinājis veikt šādas izmaiņas un kāpēc tieši tagad, skaidras atbildes nav. Taču zināms, ka likuma izmaiņas saista ar nacionālās drošības riskiem.
Partija "Saskaņa" "ar optimismu" raugās uz iespējamo Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu scenāriju. Tā pēc pirmdien, 3. jūnijā, notikušās valdes sēdes secināja partijas Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs.
Lietuvā ir vairāk skandālu par atmaskotiem spiegiem nekā Latvijā. Pētnieki pat domā, ka spiegu skaits varētu būt vēl lielāks, nekā pašlaik publiski zināms. Viens no viņiem - Romāns Šešelis notiesāts par spiegošanu, un viņam draud septiņu gadu cietumsods. Latvijas Radio raidījumā "Īstenības Izteiksme" devās noskaidrot, kā ar ārvalstu spiegiem cīnās Lietuvā.
Turpina sarukt partijas „KPV LV” Saeimas frakcijas deputātu skaits. Trešdien frakciju pameta Linda Liepiņa, ceturtdien iesniegumu par izstāšanos no partijas uzrakstīja Karina Sprūde. Līdzīgi rīkoties varētu viņu kolēģis Didzis Šmits. Frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs to nevērtē, bet uztver kā faktu.
Par nākamo Latvijas Valsts prezidentu kļūs Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits, kuru šim amatam virzīja valdošā koalīcija un par kura ievēlēšanu trešdien, 29. maijā, pirmajā balsošanas kārtā nobalsoja 61 Saeimas deputāts.
Jau pēc mēneša – naktī uz 8. jūliju - līdzšinējā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa pilnvaras beigsies. Pēc neatkarības atjaunošanas viņš būs jau trešais prezidents, kurš netiks pie otrā termiņa. Ar ko Raimonds Vējonis paliks vēsturē? Latvijas Radio vērtēja viņa darbu aizvadīto četru gadu laikā.
Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas ieviesušas nozīmīgas pārmaiņas Latvijas politiskajā laukā. Jau otrdien, 28. maijā, daudzi jaunievēlētie Eiropas Parlamenta deputāti dosies uz Briseli, lai piedalītos frakciju veidošanas procesā un uzsāktu cīņu par dalību atbildīgajās komitejās. Savukārt Rīgā palikušie kandidāti pārdomā savu politisko nākotni.
Laikam pirmo reizi šajās vēlēšanās uzmanības fokuss novirzījās no vēlēšanu politiskā piedāvājuma uz procesu kā tādu. Sākumā sabiedrības sašutumu izraisīja adresātus nesasniegušie paziņojumi par vēlēšanu iecirkņiem, tad strīdus izraisīja paziņojumu izsūtīšana, izmantojot elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Neveiksmju ķēdi turpināja ķibeles ar iepriekšējo balsošanu. Proti, te strādāja, te nestrādāja datu apmaiņas sistēma un te varēja, te nevarēja nobalsot citā, ne savā vēlēšanu iecirknī.
Šā gada Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rezultāti Latvijā nu ir paziņoti, un cīņa par prestižo un ienesīgo vietu beigusies. Kādam šis ir prieka brīdis un laiks būvēt sadarbības tiltus, citam – vilšanās un vainīgo meklēšana. Kādas bija pirmās politiķu reakcijas pēc oficiālo rezultātu paziņošanas?
Partijas „Saskaņa” paustajām idejām ir daudz sekotāju visā Latvijā, un centieni „demonizēt” partiju ir izgāzušies. Tā neoficiāli zināmos Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus Latvijas Radio komentēja partijas līderis, atstādinātais Rīgas mērs Nils Ušakovs. Saskaņā ar šiem datiem partija „Saskaņa” ir palielinājusi savu pārstāvju skaitu Briselē. Tur varētu doties Nils Ušakovs un bijušais vicemērs Andris Ameriks.
Ja prognozes apstiprināsies un „Jaunā Vienotība” (JV) šajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās iegūs labāko rezultātu, tad Valdis Dombrovskis varētu palikt Latvijas kandidāts eirokomisāra amatam uz nākamo termiņu. Tādu viedokli Latvijas Radio pauda Nacionālās apvienības līderis Roberts Zīle. Tieši šis politiskais spēks ierosināja šo atbildīgo politisko amatu uzticēt tam kandidātam, kura partija uzvarēs šajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Partijas "KPV LV" Saeimas frakcija otrdien, 22. maijā, jau otro reizi tikās ar Valsts prezidenta amata kandidātu Egilu Levitu. Taču lēmumu par vai pret viņa kandidatūru frakcija vēl nav pieņēmusi.
Tas, ka daļa iedzīvotāju nesaņēma paziņojumus ar informāciju par Eiropas Parlamenta vēlēšanām, nav pietiekams iemesls iekšlietu ministra Sanda Ģirģena ("KPV LV") pieprasījumam. Tā šodien lēma Saeimas Pieprasījumu komisija, ar balsu vairākumu noraidot opozīcijas pieprasījumu. Taču ar to problēmas nav galā. Lai sniegtu iedzīvotājiem pēc iespējas plašāku informāciju, vēlētājiem tika nosūtīti paziņojumu Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS), kas izraisīja Valsts datu inspekcijas iebildumus.
Onkoloģijas ārstēšanā Latvijā darbojas nevis „zaļais koridors”, bet gan „zaļie vārti”. Proti, ja ir aizdomas par onkoloģisku saslimšanu, pacientam tiek nodrošināta pieejamība ātrai diagnozei, taču turpmākajā ārstēšanas procesā parādās daudzi ierobežojumi. Par to otrdien, 21. maijā, sprieda Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē. Eksperti pauž īpašu satraukumu par kvalificētu speciālistu un katastrofālu medicīnas māsu trūkumu, kas atstāj negatīvu iespaidu uz pacientu iespējām saņemt kvalitatīvu un ātru palīdzību cīņā ar vēzi.
Soli uz priekšu pavirzījusies iecere paplašināt Valsts kontroles pilnvaras, lai tai būtu tiesības piedzīt pretlikumīgi iztērētu valsts naudu. To paredz grozījumi Valsts kontroles likumā, kas Saeimā apspriesti jau kopš 2015. gada. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien, 21. maijā, vienbalsīgi lēmusi Valsts kontroles pilnvaru paplašināšanu virzīt uz otro lasījumu parlamentā.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns no Jaunās konservatīvās partijas ir sagatavojis informatīvo ziņojumu par iespējamu ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera neatbilstību amatam. Ziņojumu Bordāns ir nosūtījis koalīcijas partneriem vēl pagājušajā piektdienā, 17.maijā. Šodien valdību veidojošo partiju pārstāvji minēja, ka dokumenta izpētei nepieciešama vēl viena nedēļa. Un uzsvēra – Latvijā tiesu vara ir neatkarīga.
Neskatoties uz opozīcijas iebildumiem, Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanām veltītā Saeimas sēde notiks jau nākamnedēļ, 29.maijā, plkst. 10. Tādu lēmumu pirmdien pieņēma Prezidija un frakciju padome.
Šonedēļ Latvijā un visā Eiropas Savienībā notiks Eiropas parlamenta vēlēšanas. Vēlēšanu nedēļā iecirkņos varēs iepazīties ar deputātu kandidātu sarakstiem, ziņām par kandidātiem un priekšvēlēšanu programmām.
Latvija ir panākusi ievērojamu progresu cīņā ar naudas atmazgāšanu, taču priekšā vēl daudz darāmā. Tā, viesojoties Rīgā, paziņoja ASV Valsts kases sekretāra vietnieks terorisma finansēšanas jautājumos Maršals Bilingslijs. Viņš uzsvēra – ASV pauž pilnīgu atbalstu Latvijas finanšu sektora reformai, kas būtu jāpieņem un jāuzsāk pēc iespējas ātrāk.
Paziņojumus par Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu iecirkņiem varētu nesaņemt aptuveni puse vēlētāju, Latvijas Radio minēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītāja Kristīne Bērziņa. Precīzo skaitli, cik paziņojumu nav nonākuši adresātu rokās, noskaidrot nav iespējams. Par šo nolaidību vēlēšanu paziņojumu piegādātājam ir piemērots līgumsods, bet sūtīt vēstules atkārtoti visiem iedzīvotājiem nav plānots. Pārbaudi par notikušo sācis arī Valsts drošības dienests.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija trešdien, 15. maijā, vēl nelēma par "KPV LV" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Ata Zakatistova nodošanu kriminālvajāšanai.
Valdība otrdien, 14. maijā, atbalstīja informatīvo ziņojumu par administratīvi teritoriālās reformas modeli. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) uzsver – šī novadu karte vēl nav gala versija. Taču tagad sāksies konsultācijas ar pašvaldībām un iedzīvotājiem. Pagaidām gan konstruktīvu dialogu ar Latvijas pašvaldību savienību ministrijai izdodas noturēt ar grūtībām.
Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") uzdevis atrisināt problēmu, ka daudziem vēlētājiem nav atnākušas vēstules ar informāciju par vēlēšanu iecirkni, kur jābalso Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās.
Pie Brasas tilta varētu atklāties vēl vairāk apbedījumu, pēc satiksmes pārvada apsekošanas teica Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs Jānis Asaris.
Kad Latviju sagaida nākamā ekonomikas sabremzēšanās un kā Latviju ietekmē globālās ekonomikas norises? Par šiem un citiem aktuālajiem jautājumiem šodien Latvijas Universitātes (LU) studentiem stāstīs Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks. LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē viņš lasīs vieslekciju "Latvijas un globālās ekonomikas attīstība - "Quo vadis"?" Eksperts stāstīs ne vien par tuvākajām tendencēm, bet arī par izmaiņām vidējā termiņā un ilgākā laika posmā. Tiks runāts arī par tehnoloģiju ietekmi, urbanizāciju un izmaiņām finanšu tirgos – lietām, kas mainīs mūsu dzīvi nākotnē.
