"Visas politikas būs jāiekļauj budžeta rāmjos, pārdalot par labu vienai vai otrai jomai, balstoties, iespējams, uz plānoto izaugsmi," preses brīfingā piektdien teica Kariņš.
Viņš teica, ka šogad nepieļaus nodokļu paaugstinājumu, lai iegūtu naudu ministru amata kandidātu plānu īstenošanai.
2019. gadā Eiropas Komisijas prognozētais budžeta deficīts Latvijai ir 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tādējādi Kariņš vēlas, lai ministru plānotās iniciatīvas kopā nepārsniegtu 1% deficītu. Premjera amata kandidāts teica, ka būtu gandarīts par deficītu 0,8% vai 0,9%, bet nespiedīs savas valdības ministrus to šogad panākt.
Piektdien Kariņš tikās ar ministru amata kandidātiem un pārlūkoja pirmo valdības deklarācijas melnrakstu. Viņš norādīja, ka koalīcijas partijām paredzēts slēgt arī sadarbības līgumu, kas jau ir izsūtīts.
Kariņš nosauca trīs lietas, par ko topošā valdība vienojusies:
- Jānovērš jebkādi draudi finanšu sektorā, izpildot starptautiskās prasības, lai neiekļūtu pelēkajā sarakstā.
- Līdz pašvaldību vēlēšanām jāievieš administratīvi teritoriālo reforma.
- Neatbalstīt obligātas kvotas, uzņemot citu valstu migrantus.
Pozitīvi par darbu pie valdības deklarācijas atsaucās gan Kariņš, gan viņa partneri.
"Es varu atzīmēt ļoti pozitīvu emocionālu noskaņojumu, tai skaitā pie galda. Ir laba vēlme atrast katram strīdīgam jautājumam risinājumu. To meklējam uz vietas, bet darbs pie deklarācijas turpināsies arī nākamnedēļ. Tur vēl ir rinda jautājumu, kas tiks izdiskutēti, bet nekas tāds, par ko varētu teikt, ka tas rada nopietnas viedokļu sadursmes," komentēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata kandidāts Juris Pūce ("Attīstībai/Par!").
Viņam piekrita partijas "KPV LV" Saeimas frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs: "Varbūt es vienu spārnoto izteicienu varu pateikt, kas bija minēts pie galda. Principā mēs airējam vienā virzienā, bet tie airi vēl nekrīt ūdenī vienlaicīgi, līdz ar to tas virziens ir pareizais, bet, vai laiva iet taisni, nu, to mēs vēl nezinām. Ir ļoti pozitīva ziņa. Ja jums patīk šī analoģija, izmantojiet, ja nē, tad mēs varam kādu citu - par cīrulīti, kurš lido, bet vēl ir augsti. Tur ir dažādas analoģijas, ko izmantot."
Strīdīgo jautājumu tomēr netrūkst. Piemēram, deklarācijas melnrakstā iekļautais priekšlikums pārņemt lielās ostas pilnā valsts kontrolē, pārveidojot tās par valsts kapitālsabiedrībām. Atšķirīgus viedokļus pauž Nacionālās apvienības līderis Roberts Zīle un tieslietu ministra kandidāts no Jaunās konservatīvās partijas Jānis Bordāns.
"Valdībai jāsaprot, vai šis jautājums ir paceļams, vai nē, vai tas rada tikai pozitīvu efektu, vai tam ir blakus efekti, kas ne vienmēr ir pozitīvi. Par to mēs turpināsim debatēt, bet šodien tas netika izvērtēts,” teica Zīle. Bordāns norādīja, ka "faktiski mēs to visu vēlētos, tad jautājums ir tikai par to, kā eksponēt". Uz to Zīle atbildēja: "Nē, nē, ir jautājums, ko mēs vēlamies. Es domāju, mēs vēlamies konkurētspējīgas ostas Baltijas jūras kontekstā, kas ir ārkārtīgi svarīgs arī no izaugsmes viedokļa."
Ieskats valdības deklarācijas aktuālajos jautājumos
Pēc Latvijas Radio rīcībā esošās neoficiālās informācijas, satiksmes jomā, kuru pārvaldīs "konservatīvie", vēlas izvērtēt dzelzceļa elektrifikācijas projektu un iespēju to īstenot virzienā Rīga-Daugavpils, ietaupītos līdzekļus pārdalot citām videi draudzīgām infrastruktūras programmām. Nākamais uzdevums - pārplānot sabiedriskā transporta maršrutu tīklu un šogad izsludināt konkursu uz visu jauno maršrutu tīklu ar mērķi samazināt dotāciju kopapjomu.
Tieslietu sadaļā plānots ieviest labojumus, kas neļautu novilcināt tiesas procesus. Lai mazinātu politisko partiju atkarību no privātiem ziedojumiem, vēlas palielināt tām budžeta finansējumu.
Nacionālā apvienība uzņēmusies atbildību par demogrāfijas jomu. Ministra krēsls šī politiskā spēka pārstāvim Imantam Parādniekam pagaidām gan netiek solīts.
"Valdības prioritāte ir demogrāfija un viss, kas ar to saistīts. Jautājums par formu – tas ir diskusiju objekts. Tā ir Nacionālās apvienības atbildība. Par to mēs esam vienojušies, viss pārējais ir diskusiju objekts," izteicās Parādnieks.
Šī brīža valdības deklarācijas plāns demogrāfijas jomā paredz pārskatīt ģimenes valsts pabalsta sistēmu, piesaistīt pabalsta apmēru bērnu skaitam, nevis bērnu kārtas skaitlim, paaugstinot atbalsta intensitāti tām ģimenēm, kur ir vismaz divi bērni.
Labklājības jomā iekļauts mērķis atcelt nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam pensionāra īpašumam, palielināt neapliekamo minimumu pensijām un minimālās pensijas apmēru, pārskatīt piemaksas par darba stāžu, palielināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu.
Dokumenta melnraksts paredz celt minimālo algu, atalgojumu valsts sociālās aprūpes centra darbiniekiem, paaugstināt darba samaksu medicīnā, kultūrā un izglītībā strādājošajiem. Taču pašlaik nav zināmi konkrētie šo plānu ieviešanas termiņi.
Pirmais punkts veselības aprūpes jomā min nepieciešamību novērst pacientu diskrimināciju pēc nodarbinātības veida.
Uz deklarācijas darba grupas sēdi bija ieradušies visi ministra amata kandidāti, izņemot Didzi Šmitu ("KPV LV"), kurš pretendē uz ekonomikas ministra amatu. Turklāt deklarāciju viņa vietā ekonomikas sadaļā gatavo Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Šmits Latvijas Televīzijai sacīja, ka uz sēdi neesot ticis, taču ekspertu piesaistīšanu sauc par ieguvumu un darbojas pēc principa labi valstij, labi uzņēmējiem.
Kariņš atzina, ka daudzi jautājumi vēl ir atvērti diskusijām. Paredzēts, ka pirmdien savu viedokli paudīs Finanšu ministrijas ierēdņi, pastāstot, kāda budžeta ietekme varētu būt iecerētajai deklarācijai.
Balsojums par valdības sastāvu paredzēts 22.janvārī.
KONTEKSTS:
Valsts prezidents Raimonds Vējonis 7. janvārī nominēja Kariņu premjerministra amatam. Valdības kodolu veido "Jaunā Vienotība", Jaunā konservatīvā partija (JKP), "Attīstībai/ Par!", Nacionālā apvienība un "KPV LV". Visu piecu politisko spēku Saeimas frakciju pārstāvji prezidentam apliecinājuši gatavību atbalstīt Kariņa nomināciju. Kariņš gatavs valdības deklarāciju pabeigt divu nedēļu laikā, lai janvāra pēdējā nedēļā varētu notikt balsojums Saeimā jaunās valdības apstiprināšanai.
Kopš Saeimas vēlēšanām pagājuši trīs mēneši. Valdību mēģināja izveidot gan JKP līderis Jānis Bordāns, gan viens no "KPV LV" līderiem Aldis Gobzems, taču šie mēģinājumi cieta neveiksmi. Decembra vidū iniciatīvu valdības veidošanā uzņēmās parlamentā mazāk pārstāvētā politiskā spēka "Jaunā Vienotība" politiķis Krišjānis Kariņš.
Nākamā gada Valsts budžeta ieņēmumi plānoti 9 miljardu 178 miljonu apmērā, kas ir par 217 miljoniem vairāk nekā 2018. gadā. Budžeta izdevumi plānoti 9 miljardu 205 miljonu eiro apmērā, kas ir par 96 miljoniem vairāk nekā 2018. gadā. Tehniskās valdības atbalstītais budžeta projekts gan paredz, ka vispārējās valdības deficītu plānots samazināt līdz 0,7% no IKP.
