Kariņš pēc partiju pārstāvju tikšanās otrdien, 15. janvārī, norādīja, ka valdību veidojošo politisko spēku sanāksmē otrdien bija plānots runāt gan valdības deklarāciju, gan par sadarbības līgumu, taču divu stundu ilgajā tikšanās laikā sanāca runāt tikai par sadarbības līgumu. Līdz šim panākta vienošanās par 90% no visa, kas bija spriežams saistībā ar sadarbības līgumu.
Process esot nedaudz sarežģīts, un balsojums varēti notikt nedaudz vēlāk - nākamās nedēļas otrajā pusē.
Otrdien domstarpības raisīja arī partijas “KPV LV” ierosinājums atteikties arī koalīcijas no sadarbības padomes, pārdēvējot to par sadarbības sanāksmēm, kurās koalīcijas partneri apspriestu jautājumus, kurām partijām ir domstarpības, kā arī ministriju darba aktualitātes.
Kariņš norādīja, ka partijām atšķiras izpratne, kā veidot nākamo koalīcijas sadarbību. “KPV LV” pirmdien radās iebildumi pret ieceri topošās valdības partijām savu rīcību koordinēt sadarbības padomē – tas līdzinātos līdzšinējai koalīcijas padomei, ko “KPV LV” priekšvēlēšanu laikā solīja likvidēt.
“KPV LV” Saeimas frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs minēja, ka koalīcijas partneru sadarbības forma saskaņā ar pašreizējiem plāniem atšķirsies no līdzšinējā koalīcijas padomes modeļa - lēmumi tiks pieņemti gan Ministru kabinetā, gan Saeimā. Pēc Zakatistova teiktā, partiju darbs otrdien pie sadarbības līguma esot bijis konstruktīvs. Taču pagaidām plašāka informācija nav zināma.
“Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts gan minēja, ka līdzšinējās tradīcijās bijušas vairākas negatīvas tendences, piemēram, “ir radies iespaids, ka ierodas kaut kādi neievēlēti cilvēki un diktē noteikumus ministriem un frakciju vadītājiem”. Šādu situāciju neviens no šīs dienas sarunu dalībniekiem nevēlas piedzīvot.
Topošās valdības sadarbības formātam jābūt caurspīdīgam un leģitīmam, uzskata sarunu dalībnieki.
Lēmums par to vēl nav pieņemts, bet precīzāku formulējumu Kariņš vēl apspriedīs ar “KPV LV” pārstāvjiem.
“KPV LV” arī rosināja noteikt iespēju atbalstīt opozīcijas priekšlikumus, bet pārējie partneri to noraidīja, tāpēc vēl tiks meklēts risinājums, kādos jautājumos lēmumi tiek pieņemti pēc vienprātības principa.
KONTEKSTS:
Valsts prezidents Raimonds Vējonis 7. janvārī nominēja Krišjāni Kariņu premjerministra amatam. Valdības kodolu veido "Jaunā Vienotība", Jaunā konservatīvā partija (JKP), "Attīstībai/ Par!", Nacionālā apvienība un "KPV LV". Visu piecu politisko spēku Saeimas frakciju pārstāvji prezidentam apliecinājuši gatavību atbalstīt Kariņa nomināciju. Kariņš gatavs valdības deklarāciju pabeigt divu nedēļu laikā, lai janvāra pēdējā nedēļā varētu notikt balsojums Saeimā jaunās valdības apstiprināšanai.
Kopš Saeimas vēlēšanām pagājuši trīs mēneši. Valdību mēģināja izveidot gan JKP līderis Jānis Bordāns, gan viens no "KPV LV" līderiem Aldis Gobzems, taču šie mēģinājumi cieta neveiksmi. Decembra vidū iniciatīvu valdības veidošanā uzņēmās parlamentā mazāk pārstāvētā politiskā spēka "Jaunā Vienotība" politiķis Krišjānis Kariņš.
