ĪSUMĀ:
- “Jaunā Vienotība” rosina – kandidāti jāvirza vismaz 10, nevis 5 dienas pirms balsojuma.
- “Jaunā Vienotība” uzskata – piecu dienu laikā sabiedrība nevar izvērtēt kandidātus.
- Saeimas Juridiskā komisija šo ierosinājumu atbalstīja.
- NA kā nākamo prezidentu varētu virzīt Egilu Levitu.
- Topošās valdības partneri jau sprieda par Levita kandidatūru, lēmums nav pieņemts.
- Jaunā konservatīvā partija izsver vairākas kandidatūras prezidenta amatam.
- Atbalstu Vējoņa pārvēlēšanai līdz šim pauda tikai ZZS pārstāvis Kučinskis.
Saeimas Juridiskajā komisijā šis priekšlikums otrdien, 15. janvārī, guva vienbalsīgu atbalstu.
Valsts prezidenta ievēlēšanas likums šī brīža redakcijā paredz – minimālais termiņš starp kandidāta izvirzīšanu un balsojumu Saeimā ir vien piecas dienas. Ar šo laiku ir par maz, lai sabiedrība varētu iepazīties un izvērtēt kandidātu valsts pirmās personas amatam. „Jaunās Vienotības” deputāti piedāvā šo termiņu pagarināt.
Inese Lībiņa-Egnere otrdien Saeimas Juridiskās komisijas sēdē informēja par līdz šim izpētīto - 2007. gadā Valda Zatlera kandidatūra iesniegta 23. maijā, Aivara Endziņa kandidatūra – 24. maijā, bet Zatlers ievēlēts 31.maijā.
Virzīt savas kandidatūras prezidenta amatam nesteidzās arī citos gados. Lībiņa-Egnere uzsvēra - jo ilgāks laiks būs kandidātu vētīšanai, apspriešanai sabiedrībā, jo vairāk tas uzlabos procesu.
Likumā paredzēts noteikt, ka kandidatūras prezidenta amatam jāiesniedz Saeimas Prezidijā ne agrāk kā 60 dienas un ne vēlāk kā 55 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām. Un tas ir par desmit dienām agrāk, nekā noteikts pašlaik. Juridiskās komisijas locekļi šo ierosinājumu atbalstīja vienbalsīgi.
Pozitīvi šos grozījumu vērtē Saeimas deputāte no „Attīstībai/Par!” Vita Anda Tērauda.
“Vienmēr neoficiāli gaisā virmo dažādi vārdi, dažreiz tie ir pārsteigumi sabiedrībai. Domāju, ar šiem grozījumiem izvairīsimies no pārsteiguma momenta sabiedrībai, un varēs izvērtēt un iepazīties ar kandidātiem pirms balsojuma,” norādīja Tērauda.
Apvienība gan vēl nav spriedusi par savu nostāju attiecībā uz kādu kandidatūru virzīšanu vai atbalstu šī gada prezidenta vēlēšanās.
Savukārt Nacionālā apvienība (NA) savu favorītu ir nosaukusi iepriekš, apliecināja Ritvars Jansons: “Nav ko slēpt, ka viens no kandidātiem varētu būt Egils Levits.”
Neoficiāli ir zināms, ka topošās valdības koalīcijas partija sprieda, vai jau šobrīd varētu vienoties par Eiropas Savienības Tiesas tiesneša Egila Levita kandidatūru prezidenta amatam. Tomēr šis priekšlikums netika atbalstīts.
Vairākas kandidatūras prezidenta amatam izsver Jaunā konservatīvā partija. Tostarp no iekšējiem partijas resursiem.
Konservatīvo vadītājs un arī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Jānis Bordāns sacīja, ka gala lēmums vēl nav pieņemts.
Viņš norādīja, ka līdz šim bija visdažādākās pieredzes ar prezidenta amata kandidātiem, un tagad cilvēki pamatoti pieprasa kvalitāti un izvirza dažādus kritērijus, lai kandidāts zinātu dzīvi Latvijā, “stāvētu ar kājām uz asfalta, nedaudz spētu arī paskatīties no distances un Latviju pārstāvēt ārvalstīs respektabli”.
Pagaidām atbalstu Raimonda Vējoņa atkārtotai iecelšanai Valsts prezidenta amatā pauda aizejošās valdības vadītājs no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Māris Kučinskis.
Vējoņa pilnvaru termiņš beidzas šogad vasarā.
