Nākamais sadarbības līgums, kas aizvietos koalīcijas partiju sadarbības līgumu, raisīja plašas diskusijas. Iebilda partija „KPV LV”. Tā nepiekrita uzstādījumam neatbalstīt ministru demisijas pieprasījumus un opozīcijas likumprojektus bez saskaņošanas. Tāpēc „KPV LV” ierosināja savu sadarbības līguma redakciju.
Kariņš ceturtdien, 17. janvārī, medijiem pastāstīja, ka partiju pārstāvji nonākuši pie kopīgas sapratnes, “kā mēs kā koalīcija varētu sadarboties” un ir vienošanās, ka arī opozīcijas priekšlikumus varēs izskatīt pēc būtības un atšķirt opozīcijas konstruktīvos priekšlikumus no ne tik konstruktīviem priekšlikumiem.
Partijas arī izstrādās mehānismu, kā to vērtēt. Tās būs gatavas atbalstīt priekšlikumus, kuri “nav pretrunā ar mūsu mērķiem”, skaidroja Kariņš.
Jautāts, vai tas nozīmētu arī iespēju atbalstīt kāda ministra demisijas pieprasījumu, ja ministrs tiešām slikti strādā, Kariņš norādīja - tad, ja ministrs tiešam slikti strādā, “beigās tas būtu pašas koalīcijas jautājums to izvērtēt”.
Kā tieši un kad vērtēs opozīcijas priekšlikumus, “neviens nezina, jo tā vēl gluži nav bijis”, bet mērķis ir “nenoraidīt tikai [tāpēc], ja nāk no opozīcijas”, atzina Kariņš.
Cik saistošs būs koalīcijas vairākuma lēmums pārējām partijām? Partijas “KPV LV” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs stāstīja, ka pirmdienas sadarbības sanāksmēs nolemtais nebūs visiem partneriem saistošs, tam būtu politiskās rekomendācijas raksturs.
Pārējie politiskie sadarbības partneri – Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns, Juris Pūce no „Attīstībai/Par” un Nacionālās apvienības vadītājs Raivis Dzintars uzsvēruši – šobrīd progress sarunās ir acīmredzams. Vienprātība par būtisko ir panākta, diskusijas paliek par formulējumiem.
Kariņš stāstīja, ka potenciālie koalīcijas partneri darbu pie sadarbības līguma un valdības deklarācijas turpinās piektdien un sestdien. “Šovakar esam soli tuvāk nekā vakar, domāju, ka rītdien būsim vēl soli tuvāk,” sacīja Kariņš.
Viņš atturējās prognozēt, vai visu jautājumu atrisināšanai pietiks ar divām tikšanās reizēm vai būs nepieciešamas vēl sarunas. Pašlaik notiek izvērstas sarunas par konkrētu politiku, un te “labāk trīs reizes mērīt un vienu reizi griezt”.
Premjera amata kandidāts atzina, ka šis ir atšķirīgs veids, kā valdības veidota, bet līdz šim arī nebija piecu partiju koalīcijas, ko vada mazākā frakcija, šī situācija ir jauna un risinājumi ir jauni.
Viņš arī piebilda, ka frakcijas galavārdu par dalību valdībā var dot, kad viss ir izrunāts, beigās tas ir katras frakcijas lēmums.
KONTEKSTS:
Valsts prezidents Raimonds Vējonis 7. janvārī nominēja Krišjāni Kariņu premjerministra amatam. Valdības kodolu veido "Jaunā Vienotība", Jaunā konservatīvā partija (JKP), "Attīstībai/ Par!", Nacionālā apvienība un "KPV LV". Visu piecu politisko spēku Saeimas frakciju pārstāvji prezidentam apliecinājuši gatavību atbalstīt Kariņa nomināciju. Kariņš gatavs valdības deklarāciju pabeigt divu nedēļu laikā, lai janvāra pēdējā nedēļā varētu notikt balsojums Saeimā jaunās valdības apstiprināšanai.
Kopš Saeimas vēlēšanām pagājuši trīs mēneši. Valdību mēģināja izveidot gan JKP līderis Jānis Bordāns, gan viens no "KPV LV" līderiem Aldis Gobzems, taču šie mēģinājumi cieta neveiksmi. Decembra vidū iniciatīvu valdības veidošanā uzņēmās parlamentā mazāk pārstāvētā politiskā spēka "Jaunā Vienotība" politiķis Krišjānis Kariņš.
