Jaunā koronavīrusa izraisītās krīzes laiks ir iespēja lielāku uzmanību veltīt saviem tuvajiem, savai tautai, ticīgo kopienai un arī pašam sev. To Otrajās Lieldienās, vadot Svēto misi Sv. Jēkaba katedrālē, uzsvēra Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs.
Autora ziņas
Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš sestdien, 21. martā, savā ''Twitter'' kontā paziņojis par pašizolēšanos un pozītīvu Covid-19 testu. Pēc Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa saslimšanas ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 tiks pārbaudīti visi parlamentārieši, kā arī Saeimas darbinieki un arī valdības pārstāvji.
Bažās par Turcijas lēmumu atvērt robežas Sīrijas bēgļiem Grieķijas premjerministrs Kirjaks Micotakis sasaucis atbildīgās amatpersonas. Kopš piektdienas, 28. februāra, simtiem migrantu ir mēģinājuši iekļūt Grieķijā, galvenokārt pa sauszemi valsts ziemeļos, kur notika sadursmes ar policiju. Reaģējot uz šiem notikumiem, Grieķijas valdība ir nolēmusi slēgt savas sauszemes un jūras robežas visām personām bez personu apliecinošiem dokumentiem.
Rīgas pašvaldības uzņēmumā “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP), pār kuru krīt aizdomu ēna saistībā ar krāpšanu liftu apkopes darījumā, būtu nepieciešams pārskatīt zināmā laikposmā slēgtus līgumus, intervijā Latvijas Radio sacīja RNP valdes priekšsēdētājs Ernests Saulītis. Viņš atklāja, ka esot arī aizdomīgi līgumi.
Kopš gada sākuma aptuveni 1100 iedzīvotāji ir lūguši iekļaut sevi īpašā reģistrā, kas liedz piekļuvi azartspēlēm un interaktīvajām izlozēm. Vēl aptuveni pustūkstotis cilvēku izteikuši šādu lūgumu pērn. To intervijā Latvijas Radio pastāstīja Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas vadītāja Signe Birne.
Pagājis gads, kopš Latvija nolēma pielikt punktu ilgstošam un sāpīgam „čekas maisu” izbēršanas procesam. Bet kā ar padomju laika arhīviem rīkojās mūsu Baltijas kaimiņvalstis, Polija un Bulgārija?
Valsts prezidents Egils Levits sveic visus Latvijas iedzīvotājus šajos Ziemassvētkos. Runājot Latvijas Radio, viņš pievērsa uzmanību tam, ka drīz sāksies jaunā desmitgade. Prezidents aicina iedzīvotājus novērtēt pašreizējo situāciju personīgajā dzīvē un valstī, un novēl pēc desmit gadiem piedzīvot uzplaukumu.
Cīņā ar naudas atmazgāšanu Eiropas Savienības (ES) valstis atsevišķi nav izrādījušās pietiekami efektīvas. Kā piemēru bieži min skaļus banku skandālus Igaunijā. Tāpēc ES līderi aicina stiprināt pārvalstu uzraudzību šajā jomā. Igaunija līdzīgi kā Latvija grasās pastiprināt cīņu ar naudas atmazgāšanu valsts līmenī.
Ko jūs darītu ar saviem otrā pensiju līmeņa uzkrājumiem, ja būtu dota izvēle - atstāt šo naudu bankai vai izņemt to un tērēt pēc sava prāta? Šis jautājums drīzumā aktuāls būs Igaunijā, kas gatavojas reformēt pensiju sistēmu, padarot otro pensiju līmeni par brīvprātīgu. Kāpēc šo reformu rosināja un ko tā dos? To centās noskaidrot Latvijas Radio.
Tieši pirms 95 gadiem Igaunijā izgāzās komunistu mēģinājums veikt valsts apvērsumu. Vēsturnieki noskaidrojuši, ka tajā pašā 1924. gadā pēc līdzīga scenārija notikumi attīstījās arī mūsdienu Moldovas teritorijā un uz Polijas robežas ar Padomju Savienību. Šobrīd pieejamie arhīva materiāli ļauj ne vien noteikt to, ka aiz šiem notikumiem stāvēja padomju slepenais dienests, bet arī sīkumos aprakstīt apvērsuma plānošanu un gaitu.
Bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs Eiropas Parlamentā pārstāv Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupu un ir ievēlēts no partijas "Saskaņa". Intervijā Latvijas Radio viņš atzīst, ka jūtas sāpināts par notiekošo Rīgas domē, un uzskata, ka godīgākais risinājums būtu rīdziniekiem prasīt jaunu mandātu. Stāstot par savu darbu Eiropas Parlamentā, Ušakovs norāda, ka norisinās aktīvs darbs pie tā, lai kohēzijas finansējuma samazinājums Latvijai nebūtu tik dramatisks, kā ir sagaidāms.
Gatavojot nākamā gada budžetu un tā pieļaujamo deficītu, Latvija apliecināja kopumā labāku izpratni par iespējamiem ekonomikas izaicinājumiem nākotnē salīdzinājumā ar Igauniju. Tādu viedokli intervijā Latvijas Radio pauda Igaunijas Bankas prezidenta vietnieks Ulo Kāsiks, kurš darbojas arī Latvijas Fiskālās disciplīnas padomē.
TV3 ziņu dienesta producente Anita Brauna nolēma pēc uzņēmuma reorganizācijas īstenošanas atstāt darbu. Sarunā ar Latvijas Radio žurnāliste paskaidroja, ka šis lēmums ir balstīts uz personiskiem apsvērumiem, jo ir vēlme pēc jauniem izaicinājumiem profesionālajā jomā. Taču šo lēmumu pasteidzināja pārmaiņas mediju grupā "All Media Baltics". Lai arī sarunās ar mediju grupas vadību producentei izteikts aicinājums turpināt darbu, viņa to darīs tikai līdz brīdim, kad būs zināma jauna ziņu dienesta komanda.
Sandra Kalniete, Eiropas Parlamenta (EP) deputāte, pārstāv Eiropas Tautas partijas grupu un "Jauno Vienotību" nacionālajā līmenī. EP darbojas jau 10 gadus, šis ir trešais sasaukums.
Pēc dažu gadu nosacītas atelpas Grieķija atkal piedzīvo strauju migrantu un bēgļu pieplūdumu. Pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas Bēgļu aģentūras datiem, šogad Grieķijā ieradušies vairāk nekā 53 tūkstoši iebraucēju. Un šis ir lielākais skaitlis kopš 2016. gada, kad dienvidvalsts un visa Eiropa sastapusies ar nepieredzēti plašu bēgļu krīzi pēckara laikā. Vasarā pie varas Grieķijā nāca konservatīvais politiskais spēks „Jaunā demokrātija”. Tās premjers par savu mērķi pasludināja aktīvu cīņu ar ekonomiskajiem migrantiem.
Eiroparlamenta deputāte Dace Melbārde ievēlēta no Nacionālās apvienības un Eiropas Parlamentā (EP) darbojas Eiropas Konservatīvo un reformistu grupā. Iepriekš viņa vairākus gadus bija Latvijas kultūras ministre.
Pirmdien, 7.oktobrī plkst.12.30 Ukrainas galvaspilsētā Kijevā atklās labiekārtoto "Latvijas skvēru". Nosaukuma maiņu Kijevas pašvaldība ir atbalstījusi pirms diviem gadiem, taču laukums nebija sakārtots un tajā nekas neliecināja par piederību Latvijai. Pārveidot šo skvēru tā, lai tas godam nestu Latvijas vārdu, uzņēmās latviešu arhitekts un valsts patriots Aleksis Babuškins, kurš dzīvo un strādā Kijevā. Intervijā Latvijas Radio viņš pastāstīja, kāpēc izdomājis sakārtot skvēru, kā arī izklāstīja, kā tas izskatīsies.
Tieši pirms gada, 6.oktobrī, Latvijas iedzīvotāji ievēlēja jaunu - trīspadsmito Saeimu. Sabiedrības vēlme pēc pārmaiņām rezultējās salīdzinoši lielā tā saucamo jauno partiju deputātu skaitā. Valdības veidošanas process izrādījās sarežģīts un ilgstošs. Kopumā eksperti pauda bažas par valdības stabilitāti un pieļāva augstu ārkārtas vēlēšanu varbūtību. Taču gadu pēc vēlēšanām šīs bažas nav attaisnojušās, un kopumā valdība ir pārspējusi uz sevi liktās cerības, jo pēc iepriekšējām vēlēšanām no tās nekas īpaši daudz arī netika gaidīts, intervijā Latvijas Radio min sabiedriskās politikas centra „Providus” direktore Iveta Kažoka.
Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš sācis darbu pie jauna politiskā spēka dibināšanas. Latvijas Radio viņš apstiprināja, ka politiskā spēka dibināšanas kongress varētu notikt pavasarī. Lai arī politiķis pagaidām ir partijas „Saskaņa” rindās, viņš neizslēdz, ka viņa paša dibinātā partija varētu vienoties par kādu sadarbības formu. Jaunās kustības nosaukumu Elksniņš neminēja - to, pēc viņa vārdiem, izlemšot jaunie biedri, Daugavpils iedzīvotāji.
Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā ārstēšanos turpina trīs bērni, kuriem ir apstiprināta mikroorganisma "E.Coli" jeb zarnu nūjiņu izraisīta infekcija. Viņi atrodas intensīvās terapijas nodaļā. Savukārt pārējie bērni ir izrakstīti no slimnīcas. Par to Latvijas Radio informēja bērnu slimnīcas pārstāve Vita Šteina.
Tā ir ģeopolitiski sarežģīta situācija, ko nevar atrisināt dažu stundu laikā. Tā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičš no "Jaunās Vienotības” komentējis jautājumu par Irānas lēmumu aizturēt britu tankkuģi "Stena Impero", uz kura atrodas arī Latvijas pilsonis. Pēc Rinkēviča vārdiem, pagaidām sazināties ar viņu nav izdevies ne Latvijas Ārlietu ministrijai, ne arī „personām, kas ir ieinteresētas to darīt”. Līdz ar to ārlietu ministrs nevarēja apgalvot, ka Latvijas pilsonis šobrīd atrodas drošībā.
Pagājušas jau gandrīz trīs nedēļas kopš brīža, kad stājās spēkā likuma grozījumi, kas atļāva ziedot labdarībai dažas pārtikas produktu grupas pēc minimālā derīguma termiņa beigām. Taču pagaidām liela pārtikas ziedotāju aktivitāte nav vērojama. Šobrīd daži uzņēmumi gatavo līgumus par produktu nodošanu labdarības organizācijām, kuras ar nepacietību gaida iespēju nogādāt tos trūcīgajiem.
Automātiski sodīt tos, kuri regulāri kavē nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņus, - šādu normu paredz likumprojekts, ko valdība nosūtīja izskatīšanai Saeimā. Atkarībā no kavējuma dienu skaita sods var variēt no 25 līdz 700 eiro. Latvijas Pašvaldību savienība paudusi bažas par to, ka automātiski sodi pienāksies arī fiziskajām personām. Tomēr Valsts ieņēmumu dienests (VID) sola šādu kārtību attiecināt tikai uz uzņēmējiem.
Nākamnedēļ valdība skatīs informatīvo ziņojumu par turpmākajiem plāniem fotoradaru izmantošanā. Viens no jautājumiem, par ko ministriem būs jāizšķiras, skar ieceri dubultot fotoradaru skaitu uz Latvijas ceļiem turpmāko gadu laikā. Otrkārt, tiks uzklausīta informācija par jauniem tehniskiem risinājumiem, kas ļautu veiksmīgāk kontrolēt ceļu satiksmes noteikumu pārkāpējus. Viens no mērķiem – ar fotoradaru palīdzību uzsākt luksoforu signālu ievērošanas kontroli.