Viņš sacīja, ka pēc Finanšu ministrijas (FM) sniegtās informācijas, pašlaik neizskatās, ka būs jāatsakās no kādiem iepriekš dotiem solījumiem, “jautājums - vai visiem solījumiem ir segums, un gandrīz visiem ir”.
Par šo jautājumu topošās koalīcijas partneri vēl spriedīs detalizētāk, vērtējot FM sniegto informāciju.
Kariņš solīja, ka lielas novirzes no iepriekš plānotā šī gada budžeta nebūs, “neviens nerunāja par jauniem nodokļiem, mēs arī iekļausimies esošajos budžeta deficīta rāmjos, lai nebūtu no jauna jāsaskaņo konceptuāli jauns budžets ar Eiropas Komisiju”.
Visi topošās koalīcijas partiju iesniegtie priekšlikumi papildus izmaksātu valsts budžetam 660 miljonus eiro, tāpēc daudzus jaunos pasākumus valsts šogad realizēt nevarēs. Tādu Finanšu ministrijas ekspertu vērtējumu par valdības deklarāciju minēja Kariņš.
Visus priekšlikumus nevarēs apmierināt ne šogad, ne nākamgad, taču varētu to darīt pakāpeniski
Premjera amata kandidāts sacīja, ka “mums 2019. gadā nebūs jaunas naudas pārdalīšanai, jautājums, kā iekļauties jau noteiktajā deficīta līmenī”.
Jaunās iniciatīvas varēs sākties ar 2020. gadu, paziņoja Kariņš.
Kariņš arī atzina, ka 13. Saeimā iekļuvušo partiju solījumus varētu sākt pildīt nākamgad, skatoties, ka attīstīsies ekonomika.
Piektdien Kariņš vēlreiz tiksies ar prezidentu, un “pēc tam nākamās nedēļas laikā, ja viss ies gludi, varētu apstiprināt nākamo valdību”.
Kariņš topošās valdības partnerus pirmdien, 14.janvarī, iepazīstinājis ar Fiskālās disciplīnas līgumu, kas paredz apņemties šogad neatbalstīt nodokļu celšanu un jaunu nodokļu ieviešanu. Ar šo dokumentu partijas apņemšoties izpildīt un turēties pie Latvijas vidējā termiņa budžeta prognozēm.
Līdz otrdienai pēc “KPV LV” lūguma tiks meklēta iespēja, kā aizstāt koalīcijas padomi. Līdz šim bija rosināts to dēvēt par sadarbības padomi.
KONTEKSTS:
Valsts prezidents Raimonds Vējonis 7. janvārī nominēja Krišjāni Kariņu premjerministra amatam. Valdības kodolu veido "Jaunā Vienotība", Jaunā konservatīvā partija (JKP), "Attīstībai/ Par!", Nacionālā apvienība un "KPV LV". Visu piecu politisko spēku Saeimas frakciju pārstāvji prezidentam apliecinājuši gatavību atbalstīt Kariņa nomināciju. Kariņš gatavs valdības deklarāciju pabeigt divu nedēļu laikā, lai janvāra pēdējā nedēļā varētu notikt balsojums Saeimā jaunās valdības apstiprināšanai.
Kopš Saeimas vēlēšanām pagājuši trīs mēneši. Valdību mēģināja izveidot gan JKP līderis Jānis Bordāns, gan viens no "KPV LV" līderiem Aldis Gobzems, taču šie mēģinājumi cieta neveiksmi. Decembra vidū iniciatīvu valdības veidošanā uzņēmās parlamentā mazāk pārstāvētā politiskā spēka "Jaunā Vienotība" politiķis Krišjānis Kariņš.
Nākamā gada Valsts budžeta ieņēmumi plānoti 9 miljardu 178 miljonu apmērā, kas ir par 217 miljoniem vairāk nekā 2018. gadā. Budžeta izdevumi plānoti 9 miljardu 205 miljonu eiro apmērā, kas ir par 96 miljoniem vairāk nekā 2018. gadā. Tehniskās valdības atbalstītais budžeta projekts gan paredz, ka vispārējās valdības deficītu plānots samazināt līdz 0,7% no IKP.
