Septiņi komisijas locekļi nobalsoja par, un viens nebalsoja. Deputāti no Jaunās konservatīvās partijas, „KPV LV” un apvienības „Attīstībai/Par!” pārmet finanšu ministrei kavēšanos izstrādāt kvalitatīvus grozījumus.
“Tas mūsu, [pieprasījuma] iesniedzēju, jautājums ir sekojošs: kas tika darīts vairāk nekā gadu valdības mājā, lai 2018. gada decembrī steidzamības kārtā sūtītu uz Budžeta un finanšu komisiju pieprasījumu atkal šo solidaritātes likumu labot? Nemaz nerunājot par to, ka Saeimas sēdē bija 10 minūtes priekšlikumu iesniegšanai, kur nu vēl likuma izvērtēšanai. Tā var ražot tikai brāķus, tā nevar ražot labus likumus,” sacīja Saeimas Budžeta un nodokļu komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars („Attīstībai/Par!”).
Taču trešdien, 2. janvārī, saņemt skaidrojumu no ministrijas nevarēja, jo neviens tās pārstāvis uz Saeimas komisijas sēdi neieradās. “Es būtu ļoti priecīga, ja kāds no ministrijas tomēr būtu uzskatījis par vajadzīgu atnākt – ja ne Reiznieces kundze, tad vismaz parlamentārais sekretārs, valsts sekretārs vai kāds augsta līmeņa ierēdnis. Tas vēl jo vairāk parāda attieksmi pret sabiedrībā nozīmīgiem jautājumiem,” norādīja Saeimas Pieprasījumu komisijas priekšsēdētāja Linda Liepiņa („KPV LV”).
KONTEKSTS:
Solidaritātes nodokļa likums stājās spēkā 2016. gada sākumā, paredzot atsevišķu maksājumu valsts budžetā tiem, kuru atalgojums ir nedaudz lielāks par vidēji 4000 eiro mēnesī. Nodokļa likme pielīdzināta sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmei, kuras var būt desmit dažādas, līdz šim minētais nodoklis bija robežās no 25,5 līdz 35,09%. Pērn nodoklis attiecās uz 3654 personām.
Taču likums tika apstrīdēts Satversmes tiesā, kura 2017. gadā divos spriedumos atzina, ka Satversmei neatbilst norma par nodokļa likmes pielīdzināšanu sociālajām iemaksām un nodokļa atšķirīgas likmes dažādām nodokļa maksātāju grupām. Abos gadījumos noteikts, ka normas uzskatāmas par spēkā neesošām no 2019. gada 1. janvāra.
Taču nepieciešamās izmaiņas Saeima pieņēma steidzamības kārtā 2018. gada pēdējā plenārsēdē, nosakot, ka solidaritātes nodokļa likmes vairs nebūs atšķirīgas un tās visas samazinātas līdz 25,5%. Līdz ar izmaiņām šī nodokļa mazāks slogs būs darba devējiem, bet darba ņēmējiem tas nemainīsies.
