Pirms diviem gadiem izstrādātais skolu tīkla reformas plāns ir nepilnīgs, uzskata izglītības ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija). Viņa neplāno turpināt Kārļa Šadurska laikā iesākto skolu tīkla sakārtošanu, jo priekšgājēja plāns esot balstīts vien uz ekonomiskiem apsvērumiem, neņemot vērā, piemēram, skolēnu labsajūtu.
Autora ziņas
Otrdien, 14. maijā, valdība skatīs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto modeli jaunam administratīvi teritoriālam iedalījumam. Šis jautājums tika apspriests arī šodien notikušajā koalīcijas partiju sadarbības padomē. Kā atzina VARAM ministrs Juris Pūce no „Attīstībai/Par!”, vēlāk sekos reformas sabiedriskā apspriešana un tā būs lielāka Latvijas vēsturē. Tomēr ministrs atteicās novērtēt Ikšķiles novadā notikušo iedzīvotāju aptauju, kurā lielākā daļa nobalsoja par Ikšķiles saglabāšanu kā patstāvīgu novadu.
Līdz Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām atlicis nedaudz mazāk par vienu mēnesi - 25. maijā izvēlēsimies savus nākamos astoņus pārstāvjus. Tomēr, ja šobrīd pajautātu - kuri ir šī sasaukuma pārstāvji no Latvijas –, tas būtu izaicinājums ne vienam vien. Kāds no deputātiem ir bijis redzamāks, kāds ne tik daudz un vairāk izmantojis darba piedāvātās ceļošanas iespējas. Latvijas Radio apkopojis informāciju par katru EP deputāta darbu. Piedāvājam izvērtējumu par eiroparlamentārieti Tatjanu Ždanoku un viņas aizstājēju Miroslavu Mitrofanovu.
Brīvo Eiropas Savienības valstu saimē vēl aizvien ir republika, kuras daļa nu jau 45 gadus ir okupācijas varā. Atgūt kontroli par savām zemēm nespēj Kipra. Tieši pirms 15 gadiem šajā dienā kiprieši piedalījās referendumā par valsts apvienošanos. Šī ideja izgāzās. Latvijas Radio interesējās par to, kā šodien izskatās sadalītā sala un cik lielas izredzes ir atrisināt šo situāciju?
Tieši šajā dienā pirms 15 gadiem izgāzās ANO ģenerālsekretāra Kofi Annana plāns par sadalītās Kipras apvienošanu - lielākā daļa kipriešu referendumā noraidīja šo piedāvājumu, un kopš tā laika visi pārējie mēģinājumi atrisināt problēmu arī cietuši neveiksmi. Vai vēl pastāv cerības atrisināt gadu desmitiem ieilgušo konfliktu?
25 .maijā Latvijas vēlētāji balsos par nākamajiem valsts pārstāvjiem Eiropas Parlamentā (EP), bet, ja šobrīd pajautātu - kuri ir šī sasaukuma pārstāvji no Latvijas –, tas būtu izaicinājums ne vienam vien. Kāds no deputātiem ir bijis redzamāks, kāds ne tik daudz. Latvijas Radio apkopojis informāciju par katru EP deputāta darbu. Piedāvājam izvērtējumu par eiroparlamentārieti Andreju Mamikinu.
Latvijas Zaļās partijas trīsdesmitais kongress sestdien ieildzis. Valdes priekšsēdētāja amatā ir pārvēlēts līdzšinējais vadītājs Edgars Tavars, savukārt valdes locekļi vēl nav ievēlēti.
Kipra iestājās Eiropas Savienībā (ES) reizē ar Latviju 2004. gadā, un šogad, līdzīgi kā mēs, kiprieši ceturto reizi izvēlēsies savas valsts pārstāvjus Eiropas Parlamentā (EP). Darbam Briselē šī dienvidvalsts ir tiesīga deleģēt sešus savus politiķus. Lielus pārsteigumus šajās vēlēšanās eksperti neprognozē. Vairākas aptaujas sola lielākoties līdzšinējo Kipras politisko spēku pārstāvības saglabāšanos Eiropas Parlamentā. Šobrīd intrigu raisa divi jautājumi – vai vēlētāji uzticēs savas balsis galēji labējās partijas sarakstam un vai pieaugs turku kipriešu vēlētāju aktivitāte.
Līdz Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām atlicis nedaudz vairāk par vienu mēnesi - 25. maijā izvēlēsimies savus nākamos astoņus pārstāvjus. Tomēr, ja šobrīd pajautātu - kuri ir šī sasaukuma pārstāvji no Latvijas –, tas būtu izaicinājums ne vienam vien. Kāds no deputātiem ir bijis redzamāks, kāds ne tik daudz un vairāk izmantojis darba piedāvātās ceļošanas iespējas. Latvijas Radio apkopojis informāciju par katru EP deputāta darbu. Piedāvājam izvērtējumu par eiroparlamentārieti Ivetu Griguli-Pētersi.
Saeima ceturtdien, 11. aprīlī, noraidīja tikai aptuveni divarpus mēnešus nostrādājušā premjera Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) demisijas pieprasījumu, kuru iesniedza atsevišķi opozīcijas un arī koalīcijā ietilpstošās partijas ‘KPV LV” deputāti, kurus neapmierināja tas, ka valdība neizpildīja Saeimas uzdevumu atcelt obligāta iepirkuma komponenti jeb OIK līdz 31. martam.
Saeimai ceturtdien, 11. aprīlī, jāizšķiras, vai atbalstīt opozīcijas pieprasīto premjera Krišjāņa Kariņa („Jaunā Vienotība”) demisiju. Šādu ierosinājumu iesniedza parlamenta opozīcijas un arī daži valdībā ietilpstošās partijas „KPV LV” Saeimas deputāti.
Pērn decembrī Latvijas Nacionālais arhīvs nav publicējis visas Latvijas PSR VDK aģentūras kartotēkas, kas ir iestādes rīcībā. Izrādās, gatavojot attiecīgu likumu, Saeimas deputāti nav zinājuši par vēl dažām kartīšu grupām un nav tās iekļāvušas publicējamo dokumentu sarakstā. Šobrīd deputāti steidz savu kļūdu labot.
Salīdzinājumā ar politisko piedāvājumu Saeimas vēlēšanās, Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām partijas ir sagatavojušās daudz labāk. Tika izvēlēti spilgtākie kandidāti un izstrādāta kvalitatīva programma. Tā secina politologi, kuri sagaida spraigu priekšvēlēšanu cīņu par iekļūšanu Eiropas Parlamentā. Viņi pieļāvuši – šajās vēlēšanās, visticamāk, lielākais, uz ko var pretendēt kāds politiskais spēks – ir divas vietas Eiropas Parlamentā.
Ceturtdiena, 21. marts, ir pēdējā Eiropas Parlamenta (EP) deputātu kandidātu sarakstu iesniegšanas diena, pēc kuras Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sāks publicēt regulārās ziņas par partiju reklāmas tēriņiem. Kā parasti pirms vēlēšanām, arī šoreiz partiju kases sāk piepildīt ziedojumi. Pēc Saeimas vēlēšanām visvairāk naudas spēja savākt apvienība "Attīstībai/Par!", savukārt visgrūtāk ar ziedojumu piesaisti pagaidām sokas partijai "KPV LV".
Kompromiss pedagogu algu jautājumā vēl nav panākts. Valdība piedāvā arodbiedrībai sākumā veikt reformas izglītības jomā un tad, ja arī valsts budžets nepiedzīvos kādu pēkšņu satricinājumu, runāt par algu celšanu jau no šī gada 1. septembra. Izglītības darbinieku arodbiedrība šādu piedāvājumu neuzskata par drošu. Lai arī arodbiedrības un politiķu diskusijas turpināsies trešdien, vienlaikus pedagogi neatkāpjas no saviem solījumiem rīkot piketu pie Saeimas nama.
Saulainais pirmdienas rīts 2018. gada 3. septembrī Igaunijas Aizsardzības spēku majoram, 38 gadus vecajam Denisam Metsavasam bija īpašs. Viņš gatavojās doties uz savu jauno dienesta vietu – Igaunijas Aizsardzības līgas štābu. Taču, izejot no mājām, devās nevis Tallinas, bet gan pretējā virzienā, uz kādu nomaļu vietu, kur krūmos, īpašā slēpnī, bija jāatstāj slepenās ziņas Krievijas specdienestiem. Līdzko netīrais darbs tika padarīts, viņu aizturēja Igaunijas Drošības policija.
Mēneša sākumā Eiropas Savienības (ES) migrācijas komisārs Dimitris Avramopuls paziņoja, ka migrācijas krīze Eiropā ir pārvarēta. Taču iecerēto reformu paketi šajā jomā Eiropas Komisija (EK) Žana Kloda Junkera vadībā tomēr nespēja pieņemt. Eksperti prognozē: problemātiskie migrācijas jautājumi izvirzīsies priekšplānā Eiropas Parlamenta (EP) priekšvēlēšanu kampaņās.
Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās lielākoties cīnīsies tās pašas partijas, kas startējušas Saeimas vēlēšanās. Tomēr, kā noskaidroja Latvijas Radio, nepatīkamu pārsteigumu sociāldemokrātiskajai partijai „Saskaņa” ir sagādājusi partiju apvienība „Par alternatīvu”. Tā šonedēļ reģistrēja jaunu nosaukumu – „Jaunā Saskaņa”.
Līdz Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām palikuši divarpus mēneši, un Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) norit aktīvi sagatavošanās darbi. Šoreiz katrs balsstiesīgais pilsonis ir reģistrēts noteiktajā vēlēšanu iecirknī. Paziņojums par šo iecirkni un iespēju to mainīt uz kādu citu Latvijā vai ārvalstīs, visiem vēlētājiem tiks nosūtīts nākamnedēļ. Šo paziņojumu sagatavošana un nosūtīšana valstij izmaksās vairāk nekā 0,5 miljonus eiro.
Maskavā svētdienas pēcpusdienā notika mītiņš par interneta brīvību. Saskaņā ar projekta “Baltais skaitītājs” datiem, protestā piedalījās vairāk nekā 15 tūkstoši cilvēku. Iekšlietu ministrija ziņoja par aptuveni 6,5 tūkstošiem dalībnieku. Policija aizturējusi 15 protestētājus.
Ņemot vērā lielo skaitu iedzīvotāju, kuri, pašiem to nezinot, kļuvuši par nodokļu parādniekiem, partijas plāno mainīt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamā minimuma piemērošanas kārtību. Tā pēc koalīcijas partiju sanāksmes sacīja “Attīstībai/Par!” deputāts Daniels Pavļuts. Nodokļu parādu rašanos viņš skaidroja ar pērn ieviesto nodokļu reformu, kas esot bijusi nepārdomāta.