Kaimiņš nevar prognozēt, cik «KPV LV» deputātu atbalstīs valdību

Partijas „KPV LV” līderis un Saeimas frakcijas priekšsēdētāja biedrs Artuss Kaimiņš atturas no prognozēm par to, cik viņa frakcijas deputātu varētu nobalsot pret jaunās valdības apstiprināšanu.

Politiķis Latvijas Radio pastāstīja, ka atsevišķu deputātu iepriekš paustais viedoklis varētu atšķirties no balsojuma rezultātiem.

Kaimiņš: Nevar prognozēt, cik «KPV LV» deputāti atbalstīs valdībuElla Semjonova

    Līdz ar to pagaidām nevar paskaidrot, kāda būs frakcijas tālākā rīcība attiecībā pret šiem deputātiem. Partijas „KPV LV” līderis pauda gandarījumu par paveikto darbu valdības dokumentu izstrādē.

    “Jā, [Aldis] Gobzems, [Didzis] Šmits, [Karina ]Sprūde, [Linda] Liepiņa ir pateikuši [ - ka neatbalsta Kariņa valdību], bet pateikt un piespiest [balsošanas pogu] ir divas dažādas lietas,”  norādīja Kaimiņš.

    Neoficiāli izskanēja, ka pret valdību balsos arī “KPV LV” deputāte Iveta Benhena-Bēkena.

    “Es uzreiz gribētu visiem radioklausītājiem norādīt uz to, ka "KPV LV" nav nekāda sakara ar vakardienas piketu [pret Kariņa valdību]. Man būtu svarīgi redzēt, kas mūsu frakcijā “KPV LV” no 16 ievēlētajiem deputātiem balsos par vai pret šo valdību. Mēs esam pēc savas apziņas izdarījuši labāko, ko varējām izdarīt ar šo valdības deklarāciju, ar šo sadarbības līgumu. Mēs esam nomainījuši noteikumus, kādā veidā valstī tiks turpmāk augstākajā lēmējvarā pieņemti jebkādi lēmumi. Vairs nevarēs, manuprāt, Latvijas lielākā nelaime, [Ventspils mērs Aivars] Lemberga kungs, ierasties uz Saeimu vai, teiksim, viņa vietnieki, un norādīt, kas ir jādara koalīcijas partijām,” sacīja Kaimiņš.

    KONTEKSTS:

    Saeimas ārkārtas sēde, kurā deputāti balsos par jauno valdību, plānota trešdien, 23. janvārī, plkst. 12.

    Krišjāņa Kariņa valdības galvenās darba prioritātes būs finanšu sistēmas sakārtošana, valsts drošības stiprināšana, tiesiskuma stiprināšana, administratīvi teritoriālās reformas īstenošana, veselības aprūpes sistēmas un izglītības sistēmas kvalitātes un pieejamības uzlabošana, elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšana, tautsaimniecības konkurētspējas, produktivitātes un investīciju apjoma paaugstināšana, kā arī demogrāfiskās situācijas uzlabošana.

    Valdības darbs šo prioritāšu īstenošanā tiks balstīts "uz stingru fiskālo disciplīnu ar tiekšanos uz pārpalikuma veidošanu valsts budžetā".

    "Valdībai ir jāliek stingrs pamats un jānosprauž skaidri mērķi Latvijas attīstībai līdz 2030. gadam. Lai sasniegtu noteiktos mērķus, nepieciešams dialogs starp dažādām sabiedrības grupām un vienošanās par valsts attīstības prioritātēm un līdzekļiem to sasniegšanai, kā arī vispusīgs apstiprināts Nacionālās attīstības plāns 2021.–2027. gadam," teikts topošās valdības deklarācijā.

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti