ĪSUMĀ:
- Grozījumus Kārtības rullī sākusi izstrādāt vēl iepriekšējā sasaukuma Saeima.
- Pirmajā lasījumā atbalstīta iecere - deputāts nedrīkst piedalīties Saeimas un komisiju sēdēs tikai tad, ja tiek apcietināts.
- Juridiskās komisijas vadītāja Strīķe negrasās kavēt grozījumu izskatīšanu.
- JKP rosinās apvienot Pieprasījumu komisiju un Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju.
- ZZS rosina nemaksāt algu kriminālvajāšanai izdotiem deputātiem.
- „Jaunās Vienotības” pārstāvji savus priekšlikumus neiesniegs.
- „Attīstībai/Par!” piedāvā ieviest svinīgu zvērestu arī valdības locekļiem.
- Atsevišķu likumprojektu virza „Saskaņa” - aizliegt deputātiem pildīt arī ministra pienākumus.
Grozījumus Saeimas kārtības rullī sāka izstrādāt pirms trim gadiem. Īpaša darba grupa vētīja vairākus ierosinājumus. Piemēram, tika rosināts debatēt nevis par visu budžeta likumprojekta paketi kopumā, bet gan par atsevišķiem tā likumprojektiem, ierobežojot runas laiku.
Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja arī priekšlikumus, kas paredz - deputāts nedrīkst piedalīties Saeimas un tās komisiju sēdēs tikai tad, ja viņš tiek apcietināts. Patlaban jau brīdī, kad deputāts ir izdots kriminālvajāšanai, viņš nevar turpināt darbu Saeimā, turklāt saņem vien pusi no deputāta algas.
Grozījumus 13. Saeima pārņēma pērn decembrī. Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Juta Strīķe no Jaunās konservatīvās partijas sacīja, ka viņa negrasās kavēt grozījumu izskatīšanu.
„Tiklīdz visi iesniegs savus grozījumus, tad mēs arī skatīsim. Es nekādā veidā negatavojos bremzēt Juridiskās komisijas darbu vai Kārtības ruļļa izskatīšanu,” sacīja Strīķe.
„Konservatīvie” rosinās apvienot divas Saeimas komisijas – Pieprasījumu komisiju un Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju.
„Kādreiz iepriekšējo Saeima sasaukumos šīs divas komisijas ir izveidotas, lai nodrošinātu atsevišķiem deputātiem krēslu, mašīnu un amatu. Bet tas nevar būt par iemeslu birokrātijas vairošanai. Un ar šo iniciatīvu mēs nāksim, un mēs ceram, ka koalīcijas partneri mūs atbalstīs, jo es neredzu nevienu saprātīgu iemeslu, kāpēc lai neapvienotu šīs komisijas,” sacīja Strīķe.
Pagājušajā nedēļā savu priekšlikumu ir iesniegusi Zaļo un Zemnieku savienība. Tās pārstāvji uzskata, ka deputāts, kurš ir izdots kriminālvajāšanai, nedrīkst turpināt piedalīties Saeimas un komisiju sēdēs.
ZZS līderis, Saeimas deputāts Armands Krauze rosināja liegt deputātiem, kas ir izdoti kriminālvajāšanai, saņemt arī pusi no algas.
“Ja deputāts ir atstādināts no darba Saeimā un viņš nevar saņemt pusi no algas, tad viņam tajā laikā, kamēr notiek kriminālprocess, jāmeklē cits darbs. Jāstrādā un jāsaņem alga. Kā tā var būt, ka vienkārši par neko nedarīšanu saņem pusi no algas. Tas ir absurds,” auda Krauze.
Savus priekšlikumus neiesniegs „Jaunās Vienotības” pārstāvji. Saeimas Juridiskās komisijas deputāte Inese Lībiņa-Egnere stāstīja, ka esošais regulējums ir labs, tāpēc jaunie priekšlikumi ir rūpīgi jāvērtē,
„Šobrīd likumprojekta pirmajā lasījumā ir apstiprināta redakcija par to, ka deputāts var strādāt. Jautājums ir, vai tas attieksies uz šo Saeimu, vai spēkā stāšanās laiks būs citā termiņā, tas vēl ir diskutējams. Ja būs iesniegts priekšlikums atgriezties pie pašreizējā regulējuma, tad izskatīsim šo priekšlikumu. Mēs varam uzklausīt visus argumentus par un pret, jo ir plusi, ir mīnusi.
Protams, ka ir kriminālprocesi, kurus noteikti nevar savienot ar darbu Saeimā, ir kriminālprocesi, par kuriem varētu diskutēt,” sacīja Lībiņa-Egnere.
Apvienības „Attīstībai/Par!” iesniegtais priekšlikums paredz uzlikt pienākumu dot svinīgu zvērestu arī valdības locekļiem, ne tikai parlamentāriešiem.
Daži deputāti vēl nav paguvuši iesniegt savus priekšlikumus, tāpēc to iesniegšanas termiņš var tikt pagarināts par divām nedēļām. Šo lēmumu Juridiskā komisija varētu pieņemt jau otrdien.
Atsevišķu likumprojektu virza opozīcijas partija „Saskaņa”, kas vēlas aizliegt deputātiem pildīt vienlaicīgi ministra pienākumus.
Šobrīd šos amatus apvieno labklājības ministre no partijas „KPV LV” Ramona Petraviča.
Savus grozījumus Kārtības rullī rosina veikt arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Viņš rosina noteikt, ka, iesniedzot priekšlikumus likumprojektam, rakstveidā ir jāsniedz gan priekšlikumu pamatojums, gan ziņas par veiktajām konsultācijām. Vējonis atkārtoti uzsver - jāliedz trešajā lasījumā Saeimā iesniegt tādus priekšlikumus, kas ir ārpus likumprojekta mērķa un tvēruma. Treškārt, prezidents rosina noteikt, ka pirms likumprojekta iesniegšanas visiem likumprojektiem turpmāk izstrādājamas anotācijas.
