Savukārt, 34 opozīcijas Saeimas deputātu parakstītu priekšlikumu rīkot parlamenta sēdi vēlāk, proti, 5.jūnijā, prezidijs nolēma pagaidām atlikt.
Valdošo koalīciju pārstāvošie deputāti pauda viedokli, ka Valsts prezidenta vēlēšanu sēde jārīko pēc iespējas ātrāk, jo nav pārliecības par ievēlēšanas gaitu. Arī „Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis atgādināja, ka valdošās koalīcijas priekšlikumu ievēlēt prezidentu maija beigās parakstīja 45 parlamentārieši.
“Četrdesmit pieci paraksti norāda uz to, ka vairākums nav. Līdz ar to ir iespējamas vēlēšanas vairākās kārtās. Manā un frakcijas skatījumā 29. datums ir savlaicīgs datumus, lai mēs varētu iziet visu procedūru līdz brīdim, kad pašreizējais prezidents noliks savas pilnvaras,” sacīja Latkovskis.
Neētisku rīcību Saeimas prezidijam pārmeta Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Uldis Augulis.
“Kopumā mēs, protams, izvērtēsim visus šos apstākļus, jo mums liekas, ka šobrīd ir klaji pārkāpta Satversme, neievērojot 34 deputātu priekšlikumu ilgāk diskutēt par prezidenta kandidātiem. Jo tas ir konstitucionālais minimums, kas ir nepieciešams, lai varētu virzīt šādus jautājumus. Šis ir tāds bezprecedenta gadījums ir, kad ir iesnieguši 34 deputāti priekšlikumu. Tad tiek pēkšņi sasaukta prezidija ārkārtas sēde, kurā tiek nolemts par konkrētu datumu. Tāpēc Frakciju padomē parādās 45 deputātu priekšlikums. Acīmredzot šo mēs saprotam kā bezkompromisu tiesiskumu, kur tiesiskumam nav nekāda pamata,” sacīja Augulis.
“Protams, mēs izvērtēsim situāciju - vai tā būs vēršanās ētikas komisijā, vai vēršanās Satversmes tiesā. Katrā ziņā tas ir ļoti nekorekti no Prezidija pozīcijas puses,” sacīja Augulis.
KONTEKSTS:
Saeimas opozīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti vienojās Valsts prezidenta amatam virzīt pašreizējo tiesībsargu Juri Jansonu. Opozīcija aicināja Valsts prezidenta vēlēšanas rīkot 5.jūnijā.
Pirms tam koalīcija vienojās Valsts prezidenta amatam virzīt Eiropas Savienības Tiesas tiesneša Egila Levita kandidatūru. Savukārt atsevišķi partijas "KPV LV" deputāti Valsts prezidenta amatam virzīs frakcijas deputātu Didzi Šmitu.
Pašreizējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis nolēmis nekandidēt uz otro termiņu augstajā amatā.
Šoreiz Valsts prezidentu Saeimā vēlēs atklātā balsojumā.
