ĪSUMĀ:
- Pirmajā instancē par spiegošanu notiesātais Šešelis savu vainu neatzīst.
- Apsūdzētais fotografējis publiskajā telpā pieejamus objektus, un dokumenti pret viņu safabricēti.
- Pārcelšanos no Krievijas uz Lietuvu Šešelis skaidro ar labākas dzīves meklējumiem.
- Apsūdzētā māte uzskata, ka pret dēlu veikts politisks pasūtījums.
- Klaipēdas apgabaltiesā norāda - pierādījumi liecina par spiegošanu Krievijas labā.
- Pētnieks norāda, ka spiegu skaits varētu būt lielāks, nekā pašlaik ziņots.
- Krieviju interesē militārā infrastruktūra Šauļos, Klaipēdā.
- Lietuvā ir daudz vairāk skandālu par atmaskotiem spiegiem.
- Krieviju interesē ne tikai tie, kuriem ir pieeja valsts noslēpumam.
Klaipēda – skaista pilsēta Baltijas Jūras krastā ar ostu un Lietuvas stratēģiskajiem objektiem. Šeit atrodas sašķidrinātās gāzes terminālis, kompānija „Klaipedos nafta” un visa saistošā infrastruktūra. Tieši šos objektus, kā noskaidroja Lietuvas prokuratūra, esot bildējis un filmējis Lietuvas pilsonis Romāns Šešelis. Un darījis to, kā pierādīts pirmās instances tiesā, Krievijas specdienestu uzdevumā.
NATO kuģus var fotografēt ikviens
Klaipēdas laikraksta žurnāliste Daiva Janauskaite raksta par kriminālziņām. Arī par Romāna Šešeļa lietas izskatīšanu tiesā avīzes lasītāji uzzināja no viņas rakstiem.
Pirmie raksti izraisīja lasītāju sašutuma vilni. Bildes ar NATO kuģiem taču ir tik skaistas. Un kuram gan Klaipēdā tādu nav?
Spiegošanas lietu Klaipēdas apgabaltiesa skatīja pirmo reizi. Kā atminas žurnāliste, pirms prokuratūra sniedza plašākus paskaidrojumus par lietas būtību, daudziem bija apsūdzētā žēl.
45 gadus vecais vīrietis izskatījās bāls un nelaimīgs, apgalvojis, ka lieta pret viņu ir safabricēta.
Kolēģes veiktajos ierakstos var dzirdēt, cik izmisīgi Romāns cenšas pārliecināt žurnālistus par savu nevainību:
„Ja jūs palasītu apsūdzības tekstu, tad redzētu, ka tas ir smieklīgi! Kas tā par izmeklēšanu, kur visu laiku tiek izmantoti vārdi „varbūt”, „ar lielu varbūtību”, „iespējams”? Nekādi fakti netika sniegti.”
Sašutuma pilns Šešelis stāsta - viņš fotografēja publiski pieejamus objektus, nekā slepena viņa darbībās nebija:
„Kādi pierādījumi par manu vainu? Tas, ka esi katru dienu lasīju „Delfus”? To tak var lasīt visā pasaulē. Katrs var izmantot kuteri un fotografēt sabiedriskajās vietās. Tas nav noslēpums!”
Viņš apgalvo - nevienam neko no sava e-pasta neesot sūtījis un zināja, ka tiek izsekots.
„Kad es braucu ar kuteri sēnes lasīt, mani redzēja viena metra tuvumā, bet par it kā nosūtītajiem e-pastiem nekā konkrēta nav. No kāda datora šie e-pasti tika nosūtīti? Kurā laikā un kur es tajā laikā atrados, vai es maz biju tajā brīdī mājās? Ja jau tik ilgi mani izsekoja, kāpēc to visu nepasaka?” uzsver Šešelis.
Lietuvas drošības departaments izsekoja Šešeli tiešām ilgi - no 2015. līdz pat 2017. gada beigām, kad viņu aizturēja. Apmēram tajā pat laikā (no 2014. līdz 2016. gadam), pēc viņa mātes teiktā, vīrietim piederēja individuāls kokapstrādes uzņēmums Krievijā, Karačevas pilsētā, kur strādāja vairāk nekā 10 darbinieki.
„Es nezinu, kam tas ir izdevīgi. Vienkārši tā sakrita fakti, ka man bija bizness Krievijā. Es tur strādāju un atgriezos Lietuvā, kad uzņēmējdarbībā sākās pagrimums,” norāda Šešelis.
Uz kāda žurnālista jautājumu, ko var teikt par atrastajām instrukcijām, Šešelis atbildēja, ka tie ir viltus pierādījumi, ko kāds ielika, viņam nezinot, un iemesla spiegot viņam neesot bijis.
Romāns Šešelis ir dzimis 1974. gadā Krievijā. Turpat viņš arī savervēts. Viņa māte – Zoja Šešele apmeklēja visas tiesas sēdes. Janvāra beigās viņa klāstīja – dēlam ir trīs bērni, agrāk strādāja par jūrnieku.
Sieviete rāda atskaišu lapas par dēla jūrā nopelnīto no 2009. gada līdz 2012. gadam un saka – alga laba, taču vēlāk viņš gribēja atrast ne tik smagu darbu sauszemē.
Dēlam ir problēmas ar veselību un apcietinājumā viņam neļāva dot nepieciešamās zāles, sūdzējās 72 gadus vecā māte. Lai palīdzētu dēlam, viņa spiesta strādāt.
Uz žurnālistes Daivas Janauskaites jautājumu, kāpēc gan tieši viņas dēls ir uz apsūdzēto sola, māte atbildēja, ka tāds esot politiskais pasūtījums.
Pierādījumi liecina par spiegošanu Krievijas interesēs
To, ka vīrietis būtu saņēmis atlīdzību par Krievijas specdienestu apgādāšanu ar informāciju, prokuratūra nepierādīja. Taču spiegošanas faktu gan. Par to Klaipēdas apgabaltiesa aprīļa sākumā piesprieda viņam septiņu gadu cietumsodu. Nedz apsūdzības, nedz aizstāvības pārstāvji nevēlējās komentēt lietu Latvijas Radio, īpaši tāpēc, ka šobrīd šī lieta tiek skatīta apelācijas tiesā.
Intervijai piekrīt Klaipēdas apgabaltiesas priekšsēdētāja juridiskā padomniece Gintare Daugelaite. Viņa saka, kaut notiesātais neatzina savu vainu, to apliecina pierādījumi:
„Viņš ne tikai saņēma uzdevumu spiegot, bet arī izpildīja noteiktas spiegošanas darbības. Piemēram, sūtīja e-pastus vai rakstīja tekstu.
Tiesa ņēmusi vērā galveno argumentu – savāktie dati liecina par to, ka Krievijas Federācijas izlūkošanu interesēja visa informācija par Lietuvas stratēģiskajiem objektiem, kas atrodas Klaipēdā valsts jūras ostā. Lieta atklāja, ka Krievijas izlūkdienests arī ieguva informāciju no notiesātās personas.”
Spriedums ir nedaudz maigāks, skaidro tiesas pārstāve. Jo nav ne vainu pastiprinošu, ne arī mīkstinošu apstākļu, agrāk nav bijis tiesāts un tāpēc, ka uzdevumu - sadraudzēties ar Lietuvas Bruņoto spēku Jūras spēku pārstāvjiem, iemantot viņu uzticēšanos un savervēt – Šešelim neizdevās izpildīt.
Tad, kad sabiedrība uzzināja sprieduma pamatojumu, daudzi jautājumi atkrita, saka Klaipēdas avīzes žurnāliste Daiva Janauskaite. Bet pārsteigums palika.
Izrādās, spiegs var būt pavisam vienkāršs cilvēks.
Vēloties uzrunāt notiesātā ģimenes locekļus, ierodos kādā padomju laika daudzstāvu mājā Klaipēdā. Dzīvoklis tukšs. Kaimiņiem par šo lietu ir atšķirīgs viedoklis.
Kāds vīrietis netic, ka Krievijai būtu interese vervēt Klaipēdas iedzīvotājus. Bet kāda sieviete sagaidītu arī bargāku sodu par savas valsts un tautas nodevību.
Spiegu skaits varētu būt daudz lielāks
Lietuvas ģenerālprokuratūra, atbildot uz Latvijas Radio jautājumiem, informēja – no 2014. līdz 2017. gadam Lietuvā atklāja 12 personas, ko tur aizdomās par spiegošanu. Sešus notiesāja un piesprieda viņiem cietumsodu.
Viļņas politikas analīzes institūta vecākais pētnieks Marjus Laurinavičs nodarbojas ar Krievijas ārpolitikas jautājumiem jau gandrīz 30 gadus. Viņaprāt, noķerto spiegu statistiku nevar vērtēt kā īpaši sliktu vai labu.
Ja tādu gadījumu vispār nebūtu, tas nozīmētu, ka Lietuvas pretizlūkošanas dienesti strādā slikti, un tā šobrīd nevar teikt. Tomēr arī lielīt atbildīgās Lietuvas iestādes eksperts nesteidz.
Viņaprāt, patiesais Krievijas aģentu skaits Lietuvā ir daudz lielāks.
Februārī Šauļu apgabaltiesā nonāca krimināllieta par diviem iespējamiem spiegiem, kurus aizturēja 2017. gada decembrī. Viens no viņiem tobrīd strādājis Lietuvas Bruņoto spēku Gaisa spēku aviācijas bāzē, otrs - jau atvaļinājies rezervē. Kā noskaidroja izmeklēšanā, kopš 2014. gada rudens viņi Krievijas specdienestu uzdevumā Šauļu aviācijas bāzes telpās fotografēja dienesta dokumentus, telpu un visas lidostas shēmas. Viņi gatavojuši ar roku rakstītas atskaites un slepeni tikušies ar Krievijas izlūkdienesta pārstāvjiem Krievijā vai citās ārvalstīs, ievērojot konspirācijas pasākumus.
„Viņi jau atzinuši savu vainu. Un tā ir zināma tendence – gaisa spēku aviācijas bāze Šauļos un Lietuvas jūras spēki. Tās nav lielākās Lietuvas bruņoto spēku struktūrvienības. Tomēr tās ir saistītas ar NATO. Ja mums vajadzētu ārvalstu militāro palīdzību, tā nāktu caur Šauļiem, caur Klaipēdu. Tajās vietās ir izvietota kritiskā infrastruktūra. Tur atrodas mūsu sabiedrotie,” šādu viedokli pauž Vaids Saldžūns, Lietuvas portāla „Delfi” aizsardzības ziņu redaktors.
Viņš uzsver, visas līdzšinējās lietas apliecina: Krievijas specdienestiem ir neizsīkstoša interese par Lietuvu.
„No redzētā mēs varam secināt – atrodamies Krievijas interešu sfērā. Tā cieši vēro mūs. Lai kā arī dezinformācija neapgalvotu, ka esam tikai nelielas Baltijas valstis un neesam nevienam interesanti, šie gadījumi parāda – mēs esam Krievijas specdienestu uzmanības centrā,” norāda Saldžūns.
Lietuvā daudz vairāk skandālu par atmaskotiem spiegiem
Skandāli par atmaskotiem spiegiem Lietuvā nogrand daudz biežāk nekā Latvijā. Pērn oktobrī aizturēja bijušo Lietuvas Seima deputātu un kādreizējo Viļņas vicemēru Aļģirdu Palecki par iespējamu spiegošanu Krievijas labā. Politologs Marjus Laurinavičs par to nebija pārsteigts.
„Paleckis bija mans kursabiedrs universitātē. Es viņu pazīstu personīgi. Godīgi sakot, es gaidīju, kad kaut kas tamlīdzīgs notiks. Bet studiju gados viņš bija pilnīgi cits cilvēks. Pilnīgi. Ja kāds tajā laikā teiktu, ka Paleckis kļūs par prokrievisku politiķi, neviens tam nenoticētu. Viņš bija normāls proeiropeisks lietuvietis, kuram bija tuvas neatkarīgās Lietuvas vērtības,” stāsta politologs.
Klaji prokremliska nostāja Paleckim parādījās aptuveni pirms desmit gadiem. Drīz pēc apprecēšanās. Baumas klīst dažādas – it kā esot bieži ceļojis Krievijā, kur dzīvo sievas Olgas māte un tēvs - bijušais Valsts drošības komitejas (VDK) darbinieks. Aizdomas raisīja arī Palecka spēja nomaksāt kredītu par nekustamo īpašumu.
Lietuvas Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas loceklis un vēsturnieks Arvids Anušausks saka – bija grūti iedomāties, ka Krievija izmantos tik marginālus politiķus kā Aļģirds Paleckis, tomēr viņš varētu vākt informāciju par tiem tiesnešiem un prokuroriem, kuri lēma tā saucamajā 1991. gada 13. janvāra lietā.
Marta beigās Viļņas apgabaltiesa atzina par vainīgiem kara noziegumos 67 apsūdzētos, tostarp bijušo Padomju Savienības aizsardzības ministru Dmitriju Jazovu. Drīz pēc tam Krievijas Izmeklēšanas komiteja ierosināja krimināllietu pret četriem Viļņas apgabaltiesas tiesnešiem, apsūdzot viņus "tīšā netaisnīga sprieduma pieņemšanā".
„Jā, viņš varētu vākt informāciju, kas nav pieejama plašākai sabiedrībai. Taču vēlos uzsvērt – atbildība paredzēta arī tad, ja sistemātiski apkopo visiem zināmu informāciju, bet dara to ārvalstu specdienesta uzdevumā,” norāda Anušausks.
Krieviju interesē arī parastie iedzīvotāji
Un tā ir vēl viena spiegošanas lietu pazīme. Lietuvas prokuratūra norāda - ārvalstu izlūkošanu interesē gan tie, kam ir pieeja valsts noslēpumiem, gan parastie iedzīvotāji, kuri gatavi sistemātiski ziņot par konkrētiem objektiem publiskās vietās.
Pētnieks Nerijs Maļukevičs uzsver – Krievija vēlas saglabāt plašu ziņotāju tīklu pilnīgi visās jomās. Ne vien militārajā jomā, politikā vai ekonomikā, bet arī akadēmiskajā vidē.
Pētnieks atceras gadījumu tepat, kur viņš lasa lekcijas, Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūtā:
„Mūsu institūta pasākumos var piedalīties visi interesenti. Nāk daudzi zināmi politiķi, pētnieki. Un pirms dažiem gadiem kolēģi pamanīja jaunu seju mūsu pasākumos. Viņš aktīvi piedalījās, dibināja kontaktus. Un noskaidrojās, ka viņš ir izlūkošanas darbinieks, kas strādāja zem Krievijas vēstniecības darbinieka aizsega.”
Mani ļoti pārsteidza, ka pirms diviem gadiem Lietuvas drošības departaments pat sagatavoja un palaida televīzijā informējošos videoklipus par to, kā neiekrist vervētāju lamatās.
Lietuva, tās atbildīgās iestādes un arī daudzi iedzīvotāji apzinās – spiegošana nav tukšs vārds. Te zina, ka ārvalstu un īpaši Krievijas interese par Lietuvas militārajiem un infrastruktūras objektiem, politisko un ekonomisko dzīvi ir ļoti liela. Un atšķirībā no mūsu valsts, dienvidu kaimiņi ne vien zina par spiegu darbību, bet to novēro un daudz aktīvāk arī aptur. Vairāki lietuviešu eksperti atzina – Latvija spiegu ķeršanas ziņā ir Baltijas valstu vājais posms. Krievijai mūsu zemē ir daudz lielāka ietekme.
