Kā politiķi vērtē Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus Latvijā

Šā gada Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rezultāti Latvijā nu ir paziņoti, un cīņa par prestižo un ienesīgo vietu beigusies. Kādam šis ir prieka brīdis un laiks būvēt sadarbības tiltus, citam – vilšanās un vainīgo meklēšana. Kādas bija pirmās politiķu reakcijas pēc oficiālo rezultātu paziņošanas?

ZZS un LRA: izdarījām visu, ko varējām

Kā politiķi vērtē Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus LatvijāElla Semjonova
    Nākamajā EP iekļūs visi tie politiskie spēki, kuri bijuši līdz šim, izņemot Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS). Šī saraksta pirmais numurs Dana Reizniece-Ozola ar rezultātu, kas ir pārsniedzis 5% robežu, kopumā ir apmierināta. Viņa norādīja, ka ZZS nedaudz pietrūka balsu, lai iekļūtu EP. ZZS ir izdarījusi "maksimumu vai tuvu tam", lai iekļūtu Eiroparlamentā.

     

    "Kopumā [rezultātu vērtējam] kā veiksmi, jo mēs esam pavisam tuvu tam, lai būtu pārstāvēti Eiropas Parlamentā. Šis ir otrais labākais rezultāts vēsturē Zaļo un Zemnieku savienībai kopumā. Kopumā, ņemot vērā Zaļo un Zemnieku savienības un Reģionu apvienības rezultātu, ir redzams, ka ir nepieciešama pārstāvniecība tiem cilvēkiem, kas dzīvo reģionos, lai uzsvērtu to, ka Eiropa nav tikai Brisele un arī Latvija nav tikai Rīga un tā nevienlīdzība ir jāmazina.

    Katrā ziņā, ja vēlētājs lēmis, ka mums jāpaliek mājās, tad tas, uz ko koncentrēsimies, - uz kvalitatīvu reģionālās reformas īstenošanu," teica Reizniece-Ozola.

    Tuvu 5% robežai ir arī Latvijas Reģionu apvienība (LRA) un Jaunā konservatīvā partija (JKP). Pirmajiem šī bija iespēja revanšēties par sāpīgo zaudējumu Saeimas vēlēšanās un neizdevās. Saraksta līderis Edvards Smiltēns vaino problēmas ar iespēju iepriekš nobalsot jebkurā iecirknī.

    "Mani draugi, radinieki, kuri tiešām ļoti vēlējās mani atbalstīt, viņi man zvanīja un teica - "Piedod, mēs nevaram, mēs esam sakravājuši mantas, mēs braucam ar ģimeni uz Igauniju. Mēs domājam, ka pa ceļam nobalsosim, bet, izrādās, nevar". Šis fundamentāli izmainīja spēles noteikumus vēlēšanās, un mums pietrūka 95 balsu līdz 5% barjerai. Tas ir skarbi," uzskata Smiltēns.

    Tiesa, šoreiz ar 5% iegūšanu arī nebūtu pieticis mandāta iegūšanai. "Kopumā mēs situāciju vērtējām objektīvi. Mēs cīnījāmies līdz pēdējam," sacīja Smiltēns. Ņemot vērā, ka LRA nebija daudz naudas kampaņai, rezultāts ir cienīgs.

    To, vai apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, apvienība vēl lems tuvāko dienu laikā.

    "Attīstībai/Par!", "Jaunā Vienotība" un NA: rezultāts labs 

    Paplašināt politisko platformu neizdevās arī "konservatīvajiem" un partijai "KPV LV". Vienīgais nosacīti jaunais politiskais spēks, kurš nākamos piecus gadus aizstāvēs Latvijas intereses no Briseles un Strasbūras, ir "Attīstībai/Par!". Saraksta līderis Ivars Ijabs sacīja, ka EP vēlēšanu rezultātus vērtē kā labus, lai arī ambīcijas bija lielākas. Mērķis bijis iegūt vismaz divus mandātus.

    Ijabs norādīja, ka "Attīstībai/Par!" vienīgajam no tā sauktajiem jaunajiem spēkiem izdevies ielauzties laukā, kuru tā "iemītnieki ir sargājuši ļoti rūpīgi no svešiniekiem". 

    Jautāts par iespējamām kļūdām, Ijabs teica, ka sarunās ar kolēģiem spriests, vai "Attīstībai/Par!" priekšvēlēšanu kampaņa nav bijusi par garu, kas, iespējams, paņēma daļu enerģijas, taču apvienībai bija svarīgi skaidrot ar Eiropu saistītos jautājumus.

    Pats viņš darbā EP veltīs visus spēkus, lai attaisnotu vēlētāju cerības un pildītu solīto, kā pirmo darbu minot finansējuma palielināšanu zinātnei un inovācijām.

    "Protams, mēs varam vaicāt, cik efektīvi šie visi astoņi deputāti vai vismaz daļa no šiem deputātiem spēs strādāt kopā, patiešām, lai aizstāvētu Latvijai nozīmīgas lietas. Nu mēs katrā gadījumā raugāmies uz produktīvu sadarbību tajās pašās robežās, kādās mēs redzam šī brīža valdošo koalīciju, proti, gan ar "Jauno Vienotību", gan ar Nacionālo apvienību," sacīja Ijabs.

    Gandarīti ar vēlēšanu rezultātu ir uzvarētāji – apvienība "Jaunā Vienotība". Lai arī mandātu skaits ir uz pusi mazāks, saraksta līderim Valdim Dombrovskim varētu tikt eirokomisāra krēsls, un tādā gadījumā darbu Briselē varētu turpināt ne vien Sandra Kalniete, bet arī Inese Vaidere. 

    "Ņemot vērā fragmentēto Latvijas elektorātu, šis rezultāts vērtējams kā labs," teica "Jaunās Vienotības" līderis Arvils Ašeradens.

    Ar vienu papildu eirodeputāta vietu var lepoties gan Nacionālā apvienība (NA), gan "Saskaņa". NA līderis Roberts Zīle atzina, ka vēlēšanu iznākums ir "apmēram tāds", kādu NA arī cerēja sasniegt. "Divas vietas EP ir labs rezultāts," vērtēja Zīle.

    Viņš neredz sadarbības iespēju šo partiju starpā. "Es domāju, ka Latvijas pilsoņi tomēr novērtē padarīto, pieredzi. Viņi redz to, nevis tukšus solījumus. Un, protams, balsojums bija diezgan etnisks. To pierādīja tas, ka krievvalodīgais vēlētājs ievēlēja trīs deputātus no astoņiem," vērtēja Zīle.

    "Saskaņa" un Latvijas Krievu savienība gandarītas

    Plus viena vieta Eiroparlamentā "Saskaņai" nākusi par spīti pēdējā laika notikumiem, uzskata šī politiskā spēka līderis un atstādinātais Rīgas mērs Nils Ušakovs.

    "Vēlētāji atbalsta mūs, mūsu partijas droši vien gudrākajā laikā. Par šo atbalstu mums tagad ir jāatbild ar savu galvu - gan tiem, kas strādās Eiroparlamentā, gan tiem, kas strādā Saeimā, gan tiem, kas strādā Rīgas domē. Var redzēt, ka centieni demonizēt partiju "Saskaņa", mūsu cilvēkus, mūsu vērtības ir izgāzušies. Pēdējos mēnešus tika darīts viss, lai pat vārds "Saskaņa" cilvēkos izraisītu riebumu. Tie bija gan melu plūdi no daudziem medijiem, gan valstisks, gan arī cita rakstura spiediens," sprieda Ušakovs. 

    Prieku neslēpj arī "Saskaņas" ciešākais konkurents krievvalodīgā elektorāta lauciņā – Latvijas Krievu savienība. Tās līdere Tatjana Ždanoka saņēmusi mandātu darbam Briselē jau ceturto reizi.

    "Man ir ļoti liels prieks, ka cilvēki nav vīlušies, ka viņi tic manai spējai viņus pārstāvēt Eiropas Parlamentā.

    Redzat, politiķiem ir ļoti svarīgi nevis pirmo reizi tikt ievēlētam, bet vairākas reizes, jo tas apstiprina viņu darba kvalitāti.

    Tā kā mēs esam ļoti gandarīti par to, ka mums uzticējās, un strādāsim godīgi," teica Ždanoka.

    Šajās vēlēšanās visvairāk plusu saņēmis "Jaunās Vienotības" līderis Valdis Dombrovskis, bet visvairāk svītrojumu - viņa partijas biedrs Kārlis Šadurskis.

    KONTEKSTS:

    EP vēlēšanās Latvijā uzvarējusi premjera Krišjāņa Kariņa pārstāvēta “Jaunā Vienotība”, par kuru nobalsoja  26,24% vēlētāju. No šī sarakstā EP ievēlēti Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis un EP deputāte Sandra Kalniete.  Arī “Saskaņa ieguva divus pārstāvjus EP – par to nobalsoja 17,45%, un EP ievēlēti partijas līderis, atstādinātais Rīgas mērs Nils Ušakovs un bijušais vicemērs Andris Ameriks (“Gods kalpot Rīgai”).

    Par NA šogad nobalsoja 16,4%. No NA EP ievēlēti EP deputāti Roberts Zīle un kultūras ministre Dace Melbārde. Tāpat EP iekļuva arī Latvijas Krievu savienība, kuru atbalstīja 6,24%, un ir ievēlēta partijas līdere Tatjana Ždanoka.  Šoreiz EP būs arī jaunpienācējs - pirmo reizi EP startēja un iekļuva “Attīstībai/Par!”, par kuru nobalsoja 12,42%, un ievēlēts ir Ījabs.

    Ievēlētie deputāti
    Valdis Dombrovskis

    Jaunā VIENOTĪBA

    • 88959
    • 2570
    Deputāta profils
    Sandra Kalniete

    Jaunā VIENOTĪBA

    • 60338
    • 6993
    Deputāta profils
    Nils Ušakovs

    "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija

    • 69139
    • 1812
    Deputāta profils
    Andris Ameriks

    "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija

    • 19041
    • 3623
    Deputāta profils
    Roberts Zīle

    Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"

    • 54883
    • 1870
    Deputāta profils
    Dace Melbārde

    Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"

    • 15399
    • 7626
    Deputāta profils
    Ivars Ijabs

    Attīstībai/Par!

    • 34394
    • 2441
    Deputāta profils
    Tatjana Ždanoka

    "Latvijas Krievu savienība"

    • 18098
    • 739
    Deputāta profils
    Vēlēšanu rezultāti
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti